Man ar pirmo dikti smuki sanāca :)
viņš mani gaidīja dikti ilgi, lai kopā brauktu uz pilsētu, kur abi dzīvojām, bet beigās es aizbraucu ar draudzeni ar citu autobusu. Biju nolēmusi viņam tajā dienā pateikt, ka mīlu viņu, bet tad likās, ka viņš noteikti dusmojas un pateikšu kaut kad vēlāk. Tajā vakarā gājām pastaigāties gar jūru un viņš man teica, ka jau visu nedēļu grib man kaut ko pateikt, es viņam atbildēju, ka arī gribu viņam kaut ko teikt. Viņš lūdza, lai saku pirmā, jo ja tas būs kaut kas slikts, lai viņš nejūtas stulbi, ka pateicis to ko grib teikt. Beigās gan izspiedu, lai viņš saka pirmais. Piespieda mani sev klāt un teica: es no 2dienas nesaprotu, kas ar mani notiek, tāda dīvaina sajūta iekšā, nekas nepalīdz ne īsti ēst gribas, ne uz treniņiem, ne skolu un tad es sapratu ES MĪLU TEVI un ļoti ilgojos katru dienu.
Es viņu apķēru un pateicu, ka arī mīlu. Un tad viņš jautāju ko gribēju teikt :D uzmini nu :)
ehh tādi taureņi toreiz plosījās :)