i will always remember...

*Cik viņš bija laimīgs, kad slimīcā pats apģērba tikko dzimušo meitiņu.
*Kā viņš uz mani skatījās kāzu dienā.
*Pirmā neveiksmīgi/veiksmīgā buča, netrāpīja īsti kur vajadzēja. :D Bet tas bija jauki :-)

Nekad neaizmirsīšu viņa acis un emocijas mirklī, kad tēvs mani veda pie altāra. Iepriekšējo nakti un visu dienu līdz ceremonijai pavadījām atsevišķi un satikāmies tikai pie altāra. Tas bija kaut kas maģisks! :-)

Protams atzīšanās mīlestībā pirmo reizi,
Un dienu, kad bildināja :)

- Oranžās gerberas pirmajā randiņā
- Puteni abas rezies kad gājām no kino
- Pirmo reizi,kad viņš man pateica,ka esmu lieliska
- Kad viņa tuvākie druagi par mani pateica,ka esmu vienkārši forša meitene (l)

Uzdrošināšos vēl pacelt. :-)

Lasu un smaidu, tik forši! :)
Man tik daudz tādu foršu momentu atmiņā.
Darbā diezgan slēpām attiecības, bet līdzko baumas jau bija sakritušas uz nerviem un visādas čiepas uzbāzīgi viņam rakstīja, šis man naktī zvana un saka "viss, man pietiek, es gribu, lai visa pasaule zin, ka man esi tu!"
Kad viņam parādījās nopietnas veselības problēmas, šausmīgi apraudājos, kad uzzināju. Viņš samīļoja, pašam asaras sāka birt, paskatījās uz mani, pasmaidīja un joprojām atceros kā teica "šis moments man nozīmē visu, šis pierāda visu"
Un un un protams, kad abi pateicām, ka mīlam viens otru. Tas bija tiiik skaisti un jauki, smaidīja viņš visu dienu un vakarā draugi prasīja, ko tik labā noskaņojumā (bijām visi kopā ceļojumā), viņš atbildēja, ka šî diena ir mainījusi viņa dzīvi.

Atceros notikumu pirms gadiem četriem ar ne tagadējo, bet iepriekšējo draugu.!? (vēl īsti mums nebija attiecību, kaut ko veidojām, kam nebija turpinājuma). Bijām ballītē pie manas draudzenes un es ieraudzīju viņas plauktā kaut kādu nieciņu ar zelta spīdumiem, paņēmu rokās, apčamdīju un apskatīju, un pēc mirkļa viņš pie manis pienāca, tā kā apķēra un teica: "Mana zelta meitene...", izrādās man uz deguna bija zelta spīdumi. :-D It kā jau nekas tāds īpašs, bet nezinu kāpēc iespiedies atmiņā un toreiz likās tik mīļi, pirmo reizi mani nosauca par savu meiteni un tad jau es biju saviļņota līdz sirds dziļumiem. (l)
Ar tagadējo draugu arī ļoti daudz īpašu mirkļu. Vienmēr atcerēšos pirmo skūpstu, kas bija tik nejaušs iemesls mūsu attiecību sākumam, jo tajā mirklī likās, ka tas būs tikai tā, tajā naktī izklaides pēc. Vienmēr atcerēšos kā viņš mani nosauca par muļķi un pirmo reizi pateica, ka mīl, kad man likās, ka kaut kas mūsu attiecībās iet šķērsām. Toreiz likās, ka kaut kas nav labi, bet viņa labs draugs man teica, ka tas jau ir brīnums, jo viņam parasti attiecības neilgst vairāk par mēnesi, šķiet tolaik mēs bijām attiecībās apmēram pusgadu, draugs atbrauca, pienāca pie manis un teica: "Tu muļķe, kā tu varēji domāt, ka man tevi vairs nevajag. Tu esi mani mainījusi un es tevi mīlu!"(l)
Noteikti ir vēl daudz, daudz atmiņu, bet šobrīd nekas nenāk prātā.

Savu izlaiduma dienu, kuru pavadījām kopā. Par spīti visam sliktajam, kas tobrīd manā dzīvē notika, viņš bija milzīgs atbalsts, stiprais plecs, kas dienu (kuru galīgi negribēju svinēt) padrīja ļoti skaistu. Un, jā, vakara noslēgumā, kad iekāpām mašīnā pēc brīnišķīga vakara restorānā skaistā vietā, arī pirmais "Es tevi mīlu", kas izkausēja sirdi pilnībā :)

Ļoti labi atceros pašus pirmos Jāņus, kad viņš mani uzaicināja pie sevis. Bija zaļumballe, mēs tikko bijām sākuši dejot un viņš tik ļoti smaidīgs skatījās uz mani, viegli ieknieba dibenā un teica:" Es tik šausmīgi priecājos, ka Tu atbrauci".
Pirmos gadus mēs mācījāmies katrs savā pilsētā, katru vakaru sazvanījāmies un vienā vakarā viņš man atsūtīja paša dziedātu un izdomātu dziesmu, kur viņš dzied par to, cik ļoti ilgojas utt., kaut vai dziedāt viņš vispār nemāk. Bija jauki un smieklīgi:-D
Vēl vienā reizē kārtīgi apraudājos, kad mēs bijām pašķīrušies un labu laiku nebijām kontaktējušies, un tad vienā dienā viņš man atsūtīja bildīti ar tekstu:" Šajā vietā es Tevi pirmoreiz ieraudzīju un uzreiz zināju, ka būsi mana. Es bez Tevis nevaru".
Tas ir pirmais, ko uz sitiena vislabāk atceros, bet ir bijis tik daudz kas šo 10 gadu laikā, ka vajadzētu veselu grāmatu, lai par visu varētu sarakstīt:-D

Neskaitot pirmo satikšanos, apskāvienu un tādas lietas, man vienmēr ar viņu asociējas tas, ka viņš spēj mani sasmīdināt un likt man smaidīt pat brīžos, kad dusmojos uz viņu. Tad es nespēju vairs dusmoties un tā gaisotne kļūst pozitīva. Iespējams, tieši tāpēc mēs tā īsti nekad neesam traki strīdējušies.
Tad vēl,protams, pirmais kopīgais ceļojums uz Angliju, tās dienas paskrēja tik ātri, atceros to, cik laimīgi bijām pirmajā ceļojumā!
Man arī patīk tas, ka viņš ir teicis, ka labākais brīdis (pat pēc visādiem pasākumiem, pasēdēšanām ar draugiem) ir vienkārši apgulties gultā un samīļoties, ka nekas tajā brīdī nevar būt labāks par to, kā samīļot savu meiteni. (l)

Interesanta tēma. Atceros kā ar pirmo puisi attiecību sākumā, pastaigājāmies naktī, tumsā neredzēju pamatīgu peļķi un iekāpu tajā, sašutusi burkšķēju par slapjajiem apaviem. Viņš smējās, vienkārši iekāpa tajā pašā peļķē un teica "tagad mums abiem ir slapji apavi" un pirmo reizi noskūpstīja.

Ā un to, ka gājām uz skolu pa vienu ceļu, jo dzīvojām 4min attālumā. Tā interesanti sanāca, ka visādas iespējas sarunāties - sēdēšana pretī, dzīvošana tuvu utt - ignorētas tika tik daudz, bet pēc vairākiem gadiem sākām runāt, kad jau sen vairs nebija nekas kopīgs.

Viss kas bijis jauks, bet pavisam noteikti atcerēšos matemātikas stundas, kurās sēdējām viens otram pretī, bet nekomunicējām. To, ka mūsu komunikācija aprobežojās ar literatūras grupu darbiem. :D Sagājām kopā ~4 gadus pēc skolas beigām. :D

Nejauši atradu šo diskusiju, vēlētos pacelt, palasīt vēl kaut ko tikpat foršu un mīļu. (l)

Nav jau neko romantiski, bet tā bija viena no pirmajām reizēm,kad viņš ciemojās pie manis, sēdējām abi, viņš man lasīja vienu grāmatu, a es saldi klēpī nosnaudos. :-D It kā fail, bet es aizmigu tikai uz īsu brītiņu,bet viņš cītīgi turpināja lasīt. (l) :-D

Man visvairāk atmiņā palika mūsu sarunas pāris vārdi - ja agrāk viņš bija pārliecināts, ka negrib dzīvot kopā, tad sarunā viņš pateica, ka būtu priecīgs dzīvot ar mani kopā (l) Mūsu attiecībās tas daudz ko nozīmē :-)

Ak cik jauki tādas foršās atmiņas palasīt- uzreiz gribās ātrāk satitk draugu viņš tālu prom:)
Vispilgtāk atmiņā palicis, ka ex mani aizveda Jaunaja gadā uz Parīzi (l) bet tas jau senn ;-)

Ir daudzas lietas, kuras labi palikušas atmiņā (man vienkārši laba atmiņa! :-D ). Vienmēr atcerēšos mūsu pirmo ceļojumu - divatā izbraukājām 10 valstis ar automašīnu, kā arī mīļotā bildinājumu! (l)

Tad kad viņš mani gultā vienkārši samīļoja un pateica, ka tā viņam patīk vislabāk, vienkārši būt ar mani kopā saķērušies un čukstēt mīļas lietiņas ausī. sapratu, ka esmu dabūjusi sev tādu kuddly puisi, kādu vienmēr esmu gribējusi :)

...kā viņš 1. reizi man pateica, ka mīl mani...tas bija gan nedaudz kuriozi, gan šokējoši, gan romantiski, ka vienlīdz mīļi.
bet lai tas paliek tikai starp mums (l)