Atceros notikumu pirms gadiem četriem ar ne tagadējo, bet iepriekšējo draugu.!? (vēl īsti mums nebija attiecību, kaut ko veidojām, kam nebija turpinājuma). Bijām ballītē pie manas draudzenes un es ieraudzīju viņas plauktā kaut kādu nieciņu ar zelta spīdumiem, paņēmu rokās, apčamdīju un apskatīju, un pēc mirkļa viņš pie manis pienāca, tā kā apķēra un teica: "Mana zelta meitene...", izrādās man uz deguna bija zelta spīdumi. :-D It kā jau nekas tāds īpašs, bet nezinu kāpēc iespiedies atmiņā un toreiz likās tik mīļi, pirmo reizi mani nosauca par savu meiteni un tad jau es biju saviļņota līdz sirds dziļumiem. (l)
Ar tagadējo draugu arī ļoti daudz īpašu mirkļu. Vienmēr atcerēšos pirmo skūpstu, kas bija tik nejaušs iemesls mūsu attiecību sākumam, jo tajā mirklī likās, ka tas būs tikai tā, tajā naktī izklaides pēc. Vienmēr atcerēšos kā viņš mani nosauca par muļķi un pirmo reizi pateica, ka mīl, kad man likās, ka kaut kas mūsu attiecībās iet šķērsām. Toreiz likās, ka kaut kas nav labi, bet viņa labs draugs man teica, ka tas jau ir brīnums, jo viņam parasti attiecības neilgst vairāk par mēnesi, šķiet tolaik mēs bijām attiecībās apmēram pusgadu, draugs atbrauca, pienāca pie manis un teica: "Tu muļķe, kā tu varēji domāt, ka man tevi vairs nevajag. Tu esi mani mainījusi un es tevi mīlu!"(l)
Noteikti ir vēl daudz, daudz atmiņu, bet šobrīd nekas nenāk prātā.