Vispār mana pieredze ir tāda, ka uzņēmumi (un tas visbiežāk attiecas uz mazākiem) īsti negrib vai neprot plānot savas finanses, gudri nodalīt pienākumus un attiecīgiem amatiem, kur tas ir svarīgi, izvēlēties profesionālus darbiniekus. Respektīvi, paši īpašnieki nav vērsti uz uzņēmuma efektivitātes celšanu ilgtermiņā, jo īstermiņā ir vieglāk paņemt so-so darbinieku, kas neprasīs atbilstošu algu, izgāzīs naudu projektiem un iecerēm, kas pašiem liekas baigi foršās, bet neizrādās pelnošas utt. Daudziem mazajiem uzņēmumiem vispār nav nekādas stratēģijas un mērķu, pēc kuriem vadīties un novērtēt to, cik veiksmīgi uzņēmums darbojas. Viss uz kaut kādu mistisku "čuju" un ielāpu likšanu tad, kad rodas problēmas. Protams, ka rezultātā liekas naudas nav, darbinieki dažkārt dara vairāku cilvēku darbi un rezultāti nav spīdoši un tamlīdzīgi.
Bet, nu, tā ir specifiska vide. Pieņemu, ka Maxima un Rimi varētu maksāt vairāk, bet, kamēr zemākajos amatos tāpat var atrast darbiniekus, tad diži nesteidzas to darīt. Bet es nedomāju, ka maksāt darbiniekam ap 300 eiro uz rokas ir normāli, ņemot vērā, ka apmēram tik Rīgā maksā noīrēt mazu būcenīti un ziemā pat komunālajiem diez vai pietiek. Arī minimālās algas saņēmējiem vajag jumtu virs galvas un ēdienu ledusskapī, gluži tāpat kā visiem citiem. Pat ar to it kā "normālo" 500-600 eiro sekretāres algu var iztikt ar noteikumu, ka nekad nerodas vajadzība aiziet pie ārsta vai nopirkt jaunus zābakus ziemai (t)