Man ļoti patīk šī situācija. Meitene, Sieviete - labs amats, strādā jau gadiem, šobrīd uzsver savu augsto piemērotību amatam un izaugsmi ilgtermiņā.
Viena apgalvo, ka sākusi strādāt par pieticīgu algu - ļoti tuvu vidējai algai valstī, pieņemsim, trīs gadus atpakaļ. Tātad, 2015. gadā, kā jauniņā uzņēmumā - kaut kādā mērā apmācāma - saņēma tuvu 818eur bruto.
http://www.csb.gov.lv/notikumi/2015-gada-latvija-menesa-videja-bruto-darba-samaksa-bija-818-eiro-gada-laika-kapums-par-68-2018.gadā viņa šausminās, ka kāds atļaujas paprasīt algu 1000eur. 2017.gadā vidējā alga ir virs 900eur.
Tātad, no tā mēs varam secināt, ka tava argumentācija ir balstīta uz emocijām (nedod Dieviņš kāds saņems vairāk par tevi n gadus atpakaļ). Manuprāt, ļoti skumji, ka cilvēki ar šādu domāšanu un morālo stāju saņem vairāk par smaidošām kasierēm.
Otra Sieviete ar ļoti līdzīgu stāstu. Arī uzskata, ka 2018.gadā Latvijā ir pilnīgi normāli saņemt to pašu ko 2015.gadā Latvijā. Ui, ui - varbūt, pat 2012. Pilnīgi ignorējot visus ekonomiskos procesus valstī.
-------
Ko vēl es vēlos teikt - studentiem bez pieredzes ir burvīga iespēja savā augstskolā saņemt rekomendācijas, kuras iesniegt potenciālajiem darba devējiem. Bez tam, jāapmāca ir gan pieredzējis, gan nepieredzējis darbinieks - tam ir domāts "pārbaudes laiks". Tāpat, pieredzējis darbinieks nākot no lielāka uzņēmuma vai uzņēmuma, kurā strādājis ilggadēji nereti stagnē vairāk par to, kurš arī apmācāms, bet bez pieredzes. Arīdzen, ne maz tik nesvarīgs faktors, cilvēks, kuram sniegsiet pirmo pieredzi būs lielāks uzņēmuma patriots nekā tas, kuram ir ar ko salīdzināt. Bet, es nemaz nešaubos, ka mūsu Meistares jau to visu zināja. :)