Intrigas darbā

Man arī ir bijis tenkotāju kolektīvs, paralēli nomainījās tiešā kolēģe, ar kuru nespēju sastrādāties, jo mūsu pieeja lietām krasi atšķīrās, aizgāju prom, priekšniece saprata. Centos no tā visa distancēties, bet tas nav iespējams, bieži, kad nebija iespējams izvairīties no sarunām, neklausījos neko daudz, tik piekrītoši māju un teicu "nu jā", beigās tās sliktās lietas, ko viņa teica, esmu teikusi es, šausmas, ko cilvēki aiz gara laikā neizdomā. Nesaprotu, kā var gribēt tādu vidi sev apkārt.

Nahuj tā- nesaku. Pavadīju labi brįvdienas un viss. Nestāstu , ka biju Lietuvā iepirkties, un nopirku kažoku. Ja prasa īsi atbildu, nav jāzin nekas vairāk un detalizētāk.

Nevajag čūsku midzeni, pietiek ar vienu eksemplāru. :D man draaaausmīgi riebj glumi cilvēki, kuri ziepējas klāt, pēc tam cenšas tevi.. noniecināt? un kad tu vairs nekādu lieku kontaktu neuzturi atkal "draudzīgi" lien klāt. Man tādas glumās kaitina daudz vairāk par klaču bābām, par tām visiem uzreiz zināms, bet pirmās ziepējās un intrigas vērpj. Un vēl tie cilvēki, kuri tam ļaujas.. Arī man vairs tik ļoti nepatīk.

Es par sevi neko mestāstu.
Es nesaprotu kā tas nahuj ir iespējams, strādājot kopā ar kolēģiem? Tev pajautā kāds kolēģis piemēram kā pavadīji brīvdienas? Ar ko nodarbojies ārpus darba? Esi brīva/aiznemta? Un tu vienkārši klusē un neko neatbildi?

+++ es ar to nevaru saprat .
Atbilde "pavadīju labi" diezin vai pļāpīgās atturēs uzdot nākamo konkretizējošo jautājumu "kur tad tu biji , kaut kur varbūt brauci ? " :D
Un ko tad ?

Es esmu cilvēks ar viedokli, cenšos būt lietišķa un ieturēta.

Nezinu tevi, bet man bieži vien cilvēki “ar viedokli” šķiet ļoti nepatīkami, jo vnk nemāk paklusēt un nezina, kad savu “viedokli” labāk paturēt pie sevis un vnk darīt savu darbu. Ja esi no tādiem, tad nebrīnos, ka priekšniecībai šķieti nepatīkama. Ja neesi - tad vadība ir dumja, ja reiz gatava atlaist labu darbinieku tikai tāpēc, ka tas neatbilst kaut kādam klaču līmenim.

Arī mums bija "uzdevums" vienam otru apstiprināt FB,

Kā var piespiest apstiprināt?Dēļ tā nevar atlaist. Ja negrib, tad neapstiprina, it sevišķi,ja ar to cilvēku nav labas attiecības. Es čūsku tantes neapstiprināju ne darba laikā , ne gan ,kad darba attiecības bija jau izbeigušās!
Darba attiecību laikā vispār ļoti jāizvērtē ,ko apstiprināt,it sevišķi, ja ir tenkotājas, jo apspriedīs katru bildi, katru atzīmēšanos kādā vietā....Tā Jūs ,tikai radat iemeslu papildus baumām!

Ko tādu pirmoreiz dzirdu un tā ir loti slikta zīme, meklējot jaunu darbu, darba devējiem nepatīk tie kas bieži maina darbus un kur nu vēl pēc pirmā dienas...

Ja pirmajā dienā attieksme ir briesmīga, tad nākamajās būs tāda pati ,vai arī pat vēl briesmīgāka. Es nevēlos strādāt darba vietā ,kur visus sauc par stulbiem, kur ir tik īsa pauze,kad nevar reizē aiziet paēst un uz wc...un pat tās īsās pauzes laikā atnāk un paprasa ,kāpēc vēl ēd ,kaut gan atvēlētās 10min.vēl nav beigušās.... Kur atnāc vienā amatā strādāt un beigās ieliek pavisam citā, kurā jau sākumā es teicu-nevēlos strādāt tādā..Tā ir sava veida darbinieku mānīšana ielikt sludinājumā vakanci uz vienu amatu un beigās mēģināt iesmērēt citu.

Tev pajautā kāds kolēģis piemēram kā pavadīji brīvdienas? Ar ko nodarbojies ārpus darba? Esi brīva/aiznemta? Un tu vienkārši klusē un neko neatbildi?

Ja tā padomāju, man jaunajā darbā neko tādu neviens nav jautājis. Jaunā kabineta biedrene mēdz pajautāt "kā tev klājas?", bet es varu atbildēt piem. "lieliski, šonakt labi izgulējos un laicīgi izbraucu no mājām", utml. Mani tuvākie kolēģi zina, ka esmu precējusies, man ir suns, nav bērnu un dzīvoju Rīgā, pa lielam tas arī viss. Nezina, no kuras pilsētas esmu, kāda mūzika patīk, ko es daru brīvdienās, kas man garšo. Es arī uz darbu ģērbjos no sērijas Benetton džemperis-Monton bikses. Armani džinsi un Ralph Lauren kleitas man ir brīvdienās un uz ārpusdarba pasākumiem.
*
Iepriekšējā darbā es strādāju 2 gadus, ar vienu kolēģi no iepriekšējā darba kopsummā - kādus 7 vai 8 gadus. Viņi nezināja, ko es darīju brīvdienās, kā sauc manu vīru, kādā dzīvoklī es dzīvoju. Pat par manām kāzām uzzināja post factum, kad ieliku bildes FB. Teiksim tā, cosmo par mani zina vairāk. :-D

Pie mums noliek par to, par ko prot nolikt, piem. grāmatvede vienreiz atnāca un skaloja man smadzenes, ka es savā projektā esot uzaicinājusi strādāt ilggadēju iestādes darbinieku, kurš ir totāls nejēga, kurš ir jāatlaiž, kuram nav atbilstošas izglītības un viņa vispār nesaprotot, ko viņš manā projektā dara. Izskaidroju, ka izglītība šajā gadījumā nav svarīga un ka man ir svarīgi, lai viņš izdara to un to. Realitātē - foršs vīrietis, vienkārši kacina to grāmatvedi un bieži runā viņai pretī. Bet viņa tak nepaslinkoja atnākt uz otru ēkas galu, lai man to pavēstītu! Baigā eksperte. Citiem vārdiem sakot - tu vari par sevi it neko nestāstīt, bet tik un tā tev atradīs, kur piesieties, ja labi gribēs.

Par FB jau var pateikt, ka oj, es tur reti nāku un īsti nemāku ar to FB apieties, nesaprotu, kas man tur kur jāapstiprina. :-D

sniegpulksteniite- tad man jautājums kur tu atrodi tik briesmīgas darba vietas? lai zinu kur nekad neskatīties darba sludinājumus :-D
Daenerys1- Bet priekš kam ir vajadzība tāa noslēgtība? Es neuzskatu ka uz darbu iet tikai strādār, ja paveicas, darbā var atrast jaunus draugus vai pat otro pusi. Ir forši ja darba laikā ir kolēģi ar kuriem var plāpāt par pilnīgi visu. Protams ja nav par ko runāt ar konrkēto kolēģi/neveidojas kontakts, nu huj snjim, bet ja kolēģi ir sakarīgi, nekad nesapratīšu tadu speciālu noslēgtību, tas liecina ka cilvekam ir lielas komunikācijas problēmas vai psihologiskas problēmas :-/
Es arī uz darbu ģērbjos no sērijas Benetton džemperis-Monton bikses. Armani džinsi un Ralph Lauren kleitas man ir brīvdienās un uz ārpusdarba pasākumiem.
Ar šo gribēji pablatot ka esi baigā dāma kas staigā tikai vienos brendos? :-D

Tev pajautā kāds kolēģis piemēram kā pavadīji brīvdienas? Ar ko nodarbojies ārpus darba? Esi brīva/aiznemta? Un tu vienkārši klusē un neko neatbildi?

Agrākajā darbā- intelektuālās izklaides stāstīju (teātris ,izstādes ),vai arī radu apciemošana, bet klubi vai tml. netika stāstīti. Par ģim.stāvokli zināja tik daudz kā ir draugs un viss...Sīki un smalki stāstīt nejutu nepieciešamību!
Tagadējā darbā tik daudz zin kādu darbu darīju senāk, ir draugs un pa lielam neko daudz vairāk nezina:D Pat kā pavadu brīvo laiku:D
Bet zinu tādus ,kuri vnk neko nestāsta.

Tev pajautā kāds kolēģis piemēram kā pavadīji brīvdienas? Ar ko nodarbojies ārpus darba? Esi brīva/aiznemta? Un tu vienkārši klusē un neko neatbildi?

Ne gluži. Atbildi, bet ļoti sausi, bez detaļām un bez entuziasma. Cilvēkiem drīz vien apniks “vilkt ar varu” atbildes no tāda sarunu biedra un liksies mierā. Jā, kaut ko joprojām pajautās, bet drīzāk tādas standart frāzes, pieklājības pēc, tā teikt. Par laikapstākļiem, par pašsajūtu un brīvdienu plāniem. Tas jau nav gluži privātās dzīves iztirzāšana...

Par FB jau var pateikt, ka oj, es tur reti nāku un īsti nemāku ar to FB apieties, nesaprotu, kas man tur kur jāapstiprina

Es pa tiešo pateicu- nejūtunepieciešamību apstiprināt cilvēku ,kuram nepatīku un kurš mani aprunā darbā:D, bet var jau tā teikt.

tad man jautājums kur tu atrodi tik briesmīgas darba vietas?

Neatceros vairs .fb vai ss.Tas bija darbs,ko studenti var apvienot ar studijām un ļoti svarīgs faktors, jo maz var atrast darbus, kuri sākas pēc 16, bet sapratu-nebūs , nav to mocību vērts.

Neons-sasmeejos par to- bez entuziasma!:-DTev taisniiba,tas cilveekos var izsaukt lielu reakciju...!:-D

Pieredzējis cilvēks darbā ātri atkož, ar kuru kolēģi ir uz viena viļņa un kuram var ieteikt foršu teātra izrādi, un ar kuru labāk palikt attiecībās "paldies, man iet labi". Ja izdodas iegūt draugus darbā - tas ir forši, bet neuzskatu, ka tas ir par varēm jādara. Neredzu jēgu kolēģiem stāstīt par to, ka biju šopingā, nopirku MK somiņu, plānoju doties uz Taizemi, man nesimpatizē Nils Ušakovs, man ļoti patīk BMW, uzskatu, ka mati jāgriež augošā mēnesī 16. mēness dienā, ja tā iekrīt Lauvā, utt.

odetta, nez, nu bet tas ir mans personīgais novērojums. :-D Ja mans sarunubiedrs neverbāli izrāda nepatiku pret maniem jautājumiem (tāds stiklains acu skats, balss tembrs garlaikots, īsas aprautas frāzes u.tml.), man reāli “viss nolaižas” un negribas vairs turpināt kaut ko jautāt vai vispār runāt. :-P Pieņemu, ka ne tikai uz mani kaut kas tāds var iedarboties..

Neons-es to taa pateicu,jo es visu vienmeer staastu ar baigaam emocijaam!:-D

odetta, tad jau foršs cilvēks esi! :-D Par sevi - es neesmu diži emocionāla, bet tarkšķēt varu daudz. Un man reāli “privātuma robežas” ir ļoti nosacītas, jo pa lielam - pilnīgi vienalga, ko tas cilvēks par mani padomās, ko kādam pateiks, kādus secinājumus izdarīs un vispār - ko darīs ar to, ko es viņam par sevi pastāstīšu. Vienīgi savu bankas kontu nevienam nesaku (jo neatceros no galvas)... :-D

sniegpulksteniite- nu ja tas bija pusslodzes darbs, tad logiski ka pārtraukums nepienāksies ilgāks par 30 min, bet par pārējo nepaveicās ar vadību.
Daenerys1- bet kapēc gan nē? plāpāšana par visu un neko ar kolēģiem (ar kuriem ir uz viena vilna) ir pats patīkamākais darbā. Vismaz man :-)

Parastsdzeks, piemēram, tāpēc, ka es kabinetā esmu viena pati? OK, teorētiski ir vēl viena kolēģe, bet viņa nāk reizi nedēļā uz dažām stundām. Esmu strādājusi neskaitāmus gadus open plan tipa ofisā, kur ar visiem var izklačoties, paldies, man pietika, esmu laimīga, ka man beidzot ir pašai savs kabinets.