Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Attiecības ar māti...

 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Sveikas!
Pirms kāda laika rakstīju par šķiršanos ar puisi. Tur nekas nav mainījies. Pārvācos atpakaļ pie vecākiem. Bet te arī nekas nav mainījies. Šodien sirds ir tik pilna. Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte. Viņa man liek justies vainīgai par neko. Ja es viņai pasaku, kā es jūtos un ka man nepatīk viņas attieksme, viņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla. Bet realitāte ir tāda, ka es viņai neprasu lai viņa jaucās manā dzīvē. Un viņa apvainojas, ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. Piemēram, piesienas par to, ka vēlos ar draudzeni aiziet uz Vecrīgu, piesienas par to, kas man mugurā, vienmēr prašņā ar ko es sarakstos...
Un iepriekš es šajā mājā darīju tik daudz - man vienmēr bija jāliek mazgāt, jāgludina drēbes VISIEM, jāuzkopj, viņai pat normāli likās, ka man ir jāuzkopj arī viņas istaba. Vienmēr bija jātaisa/ jāiesāk vakariņas. Jau tad man viņa lika justies tā it kā es darītu par maz. Tagad, kad ievācos atpakaļ redzu, cik viss ir aizaudzis, man rokas neceļas neko baigi berzt un vākt aiz viņiem, jo es to šmuci neesmu taisījusi. Bet viņa man pārmet, ka es tikai par sevi domājot, neko apkārt neredzot. Kad prasu - tad ko tu gribi no manis? Atbilde ir - NEKO! Jā, es ēdu no vecāku naudas un transportam arī viņi dod naudu, bet neko citu es no viņiem neprasu, man pašai tam ir nauda. Esmu pilna laika studente.
Tētis vēl kad dzīvoju ar draugu teica, ka gribot man apmaksāt autovadītāja tiesību iegūšanu. Māte mani, manuprāt, šantažē. Viņa teica - varētu tu nolikt tiesības un tad mēs tev kādu mazu pirmo mašīnu nopirktu līdz 1000 eur, ja jau tu pie mums dzīvo. Es prasu - tikai tad, ja es pie jums dzīvoju? Un viņa saka jā! Ok, man to mašīnu no viņas nevajag, es pati varu sakrāt, bet nu tas ir pretīgi. Iepriekš viņa man teica, lai nesatraucos un pievēršos mācībām, par darbu lai nedomājot, kamēr mācos viņi mani uzturēšot. Kad aizgāju pie drauga jau sākās cita runa - ja jau esi savā dzīvē, tad tiec pati galā! Tas nekas, ka turpinu mācīties. Laikam žēl, jo pelnrušķīte no mājām aizgāja. Beigās sarunāju, ka vismaz transportam iedos, jo draugs jau arī nebija nekāds miljonārs.
Varbūt izklausās, ka es te pīkstu par naudu, bet tā nav. Tas ir par attieksmi. :'-(
08.01.2018 20:34 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Godīgi sakot, manuprāt, pat ja tev uzdāvinātu to mašīnu vai ko citu vērtīgu, tu to nespetu novērtēt, tavs aizvainojums vai vienalga kas tas ir uz mammu arī liekas diezgan muļķīgs...itkā tev neko nevajag, bet apvainojies ja mamma uzstāda kaut kādus noteikumus lai tevi uzturētu vai pirktu dāvanas. Laigan tas ir pilnīgi normāli ņemot vērā ka esi pieaudzis cilvēks, kas pēc būtības var arī pats strādāt un sevi uzturēt. Un vaitad tiešām mamma nedara neko un visu dienu sēž dīvānā lakojot nagus, kamēr tu kā "pelnrušķīte" visu dienu berz grīdas, mazgā traukus un taisi pusdienas vakariņas??
12.01.2018 18:02 |
 
Reitings 1
Reģ: 11.01.2018
Ļoti līdzīga situācija manai. Taču klāt nāk lamuvārdi no viņas puses, noniecināšana u.t.t vairākus gadus, atnākot no skolas, sāku ar ēst tasīšanu ģimenei un visiem pārējiem mājas darbiem. Taču, no viņas skatu punkta, tas neesot nekas, un visu vakaru esmu nosēdējusi, skatoties tv. Viss, ko esmu izdarījusi ir slikti. Māja nav pareizi izmazgāta, ēst nav pareizi uztaisīts, plītīs malka nestāv kā vajag u.t.t labi, ka atbalsts no tēta, savādāk nezinu, ko iesāktu.
Runāts par to ar viņu daudz, bet kā pret sienu. Pabeigšu 12 un doma uz Rīgu. Gribu tā tālāk, jo savādāk nekas nemainīsies.... Tik ļoti gribas to mātes mīlestību un atbalstu, taču nekā. Zinu vismaz, ka saviem bērniem tāda māte nebūšu.
12.01.2018 17:27 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
macaw
Uz ko gan cerēt, ja Tu tāpat visu zini labāk. ;) Arī to, kā pamosties no sava murga. :)
12.01.2018 00:29 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Ar jums nav garlaicīgi :D
12.01.2018 00:18 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Nepārtraukti cerēju, ka parādīsi ceļu.
12.01.2018 00:16 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Un kad Tu taisies mosties no sava murga, macaw?
12.01.2018 00:15 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Pietiek sapņot tad.
12.01.2018 00:12 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Es par dumju un trulu, macaw, lai saprastu Tavus mājienus ar mietu.
12.01.2018 00:11 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Pātarotāja klāt, ja realitātē atgriezies, tad izpratīsi, ka bija domāts tas, ka speciāli čakarēt attiecības nevajag, jo nepatīk, negribas, sakrita uz nerviem, vismaz es tā uzskatu.
12.01.2018 00:07 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
macaw
Ja? Ieliec savu draudu, tfu, brīdinājumu piemērus.
12.01.2018 00:01 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Nu daudz kas vēlāk nāk atpakaļ, kad tas cilvēks tomēr ir vajadzīgs. Nedraudu, tikai brīdinu.
11.01.2018 23:59 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Bet tas ir ļoti labi! Palasi šīs diskusijas 16lpp. Daudzas ir gājušas cauri kam līdzīgam. Tu neesi vienīgā. Es tos palagus nerakstīju, lai visiem publiski demonstrētu, kāda es nabadzīte un kādi monstri ir mani radi, vienkārši gribēju padalīties ar pieredzi. Solis uz priekšu jau ir daudz, nevienam tas nenotiek vienā dienā; svarīgākais ir tas, ka Tu apzinies problēmu un centies tikt vaļā no šo cilvēku ietekmes. Viss. Tam ir jākļūst par Tavu mērķi. Es jau sagaidu, ka sekos komentāri, ka svarīgākais taču ir mīlestība, saticība un ģimene. Bet nē! Svarīgākais ir nervi un labsajūta.
11.01.2018 23:55 |
 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Daenerys1 Bet viss jau notiek! Uzreiz jau nevar dabūt
11.01.2018 23:51 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Bet Tu vari mainīt situāciju! Tu vari strādāt, pelnīt teiksim 150 eiro istabas īrei Rīgas centrā, ēdienam un transportam, kam pietiek ar minimālo algu un turpmāk mazgāt tikai savu istabu un gludināt tikai savas drēbes un nekontaktēties ar toksiskiem cilvēkiem. Bez sarkasma un ironijas, silts ieteikums no personīgās pieredzes.
11.01.2018 23:50 |
 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Ko varēja nedot? Paiku un jumtu virs galvas?
Nesaprotu par ko tu runā. Ar to, ka es saku, ka es neprasu naudu, es domāju, ka man tam arī netiek dota nauda.
11.01.2018 23:50 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Nu tad viņa arī to varēja nedot un būtu viss labi? Vai nav skaidrs, kāpēc deva? :-)
11.01.2018 23:48 |
 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Bet es kaut kur teicu, ka man to no viņas vajag?
Jā, es ēdu no vecāku naudas un transportam arī viņi dod naudu, bet neko citu es no viņiem neprasu, man pašai tam ir nauda.
11.01.2018 23:47 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Un tas, ka noteikumi, prasības pastāv no viena iespējams vairāk arī ir normāli. Kam tad tā nav bijis, iemesli dažādi, ja māte ir stingrāka, neļauj dzīvot brīvā vaļā un loģiski, ka tas nepatīk. Pienākumi jau arī nebūs vienādi tā pa tiešo, jo katram taču dzīve atšķiras, darbi, laiki, viss jāņem vērā. Tāpat kāds mazāk iesaistās peripetijās un tml.
11.01.2018 23:46 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Nu bet taču nedomā, ka viņa pirks drēbes, pārtiku, iedzīvi, auto, kosmētiku un visu citu, kad dzīvo prom, jo vienkārši studē. Nē nu, forša dzīves interpretācija. Tad jau, ja vien vari, studē visu mūžu, ja tā ar sarkasmu un ironiju.
11.01.2018 23:42 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Nu kā kāds sakars, ļoti vienkāršs, Tev un Tavai mammai ir atšķirīgi uzskati par terminu "uzturēt". :-D Lai vai kā, es vairāk tomēr esmu Tavā pusē, bet vienīgais, ko Tev iesaku - meklēt darbu un iet prom no vecākiem un dzīvot savu dzīvi. Lielākā daļa jauniešu 18-25 gadu vecumā kaut kādu laiku ir dzīvojuši kojās vai komunālajos dzīvokļos, uzskatu, ja vien nav superlabas attiecības ar vecākiem vai nepaveicas sekmīgi iepazīties ar foršu un strādājošu otro pusīti, tad ~20 gadu vecumā tā ir vienīgā opcija.
11.01.2018 23:41 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!