Attiecības ar māti...

202

Reģ: 12.06.2012

Sveikas!
Pirms kāda laika rakstīju par šķiršanos ar puisi. Tur nekas nav mainījies. Pārvācos atpakaļ pie vecākiem. Bet te arī nekas nav mainījies. Šodien sirds ir tik pilna. Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte. Viņa man liek justies vainīgai par neko. Ja es viņai pasaku, kā es jūtos un ka man nepatīk viņas attieksme, viņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla. Bet realitāte ir tāda, ka es viņai neprasu lai viņa jaucās manā dzīvē. Un viņa apvainojas, ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. Piemēram, piesienas par to, ka vēlos ar draudzeni aiziet uz Vecrīgu, piesienas par to, kas man mugurā, vienmēr prašņā ar ko es sarakstos...
Un iepriekš es šajā mājā darīju tik daudz - man vienmēr bija jāliek mazgāt, jāgludina drēbes VISIEM, jāuzkopj, viņai pat normāli likās, ka man ir jāuzkopj arī viņas istaba. Vienmēr bija jātaisa/ jāiesāk vakariņas. Jau tad man viņa lika justies tā it kā es darītu par maz. Tagad, kad ievācos atpakaļ redzu, cik viss ir aizaudzis, man rokas neceļas neko baigi berzt un vākt aiz viņiem, jo es to šmuci neesmu taisījusi. Bet viņa man pārmet, ka es tikai par sevi domājot, neko apkārt neredzot. Kad prasu - tad ko tu gribi no manis? Atbilde ir - NEKO! Jā, es ēdu no vecāku naudas un transportam arī viņi dod naudu, bet neko citu es no viņiem neprasu, man pašai tam ir nauda. Esmu pilna laika studente.
Tētis vēl kad dzīvoju ar draugu teica, ka gribot man apmaksāt autovadītāja tiesību iegūšanu. Māte mani, manuprāt, šantažē. Viņa teica - varētu tu nolikt tiesības un tad mēs tev kādu mazu pirmo mašīnu nopirktu līdz 1000 eur, ja jau tu pie mums dzīvo. Es prasu - tikai tad, ja es pie jums dzīvoju? Un viņa saka jā! Ok, man to mašīnu no viņas nevajag, es pati varu sakrāt, bet nu tas ir pretīgi. Iepriekš viņa man teica, lai nesatraucos un pievēršos mācībām, par darbu lai nedomājot, kamēr mācos viņi mani uzturēšot. Kad aizgāju pie drauga jau sākās cita runa - ja jau esi savā dzīvē, tad tiec pati galā! Tas nekas, ka turpinu mācīties. Laikam žēl, jo pelnrušķīte no mājām aizgāja. Beigās sarunāju, ka vismaz transportam iedos, jo draugs jau arī nebija nekāds miljonārs.
Varbūt izklausās, ka es te pīkstu par naudu, bet tā nav. Tas ir par attieksmi. :'-(

0
0

08.01.2018 20:34 |

lauztāsirds

202

Reģ: 12.06.2012

Man patīk, kā jūs pilnīgi nekur nerakstītus apgalvojumus izvelkat un tad bliežat man virsū. Tikai dažas te ir līdz galam izlasījušas, ko es rakstīju. Es neesmu nepieklājīga pret saviem vecākiem, es nerūcu virsū, kad man prasa, kur es eju. Es daru mājas darbus!!!
Laikam nav vērts pat neko teikt, te katrs pa savam interpretē.

0
0

09.01.2018 22:48 |

macaw

3521

Reģ: 25.06.2017

Jautājums jau kāds tas bērns - mīl, protams, bet bērna attieksme jau veido to ikdienu. Ja uz citiem jautājumiem uzrūc tāpat kā par šiem (jo redz apjautājās, kur ies), tad jau nav brīnums.

0
0

09.01.2018 22:08 |

Anne Shirley

4269

Reģ: 03.08.2009

Laikam mans viedoklis nebūs populārs. Bet man autores mammas attieksme nav pieņemama. Nekad nespētu iedomāties, ka tāda būtu no manas mammas. Lai cik mums grūti gāja ar naudām, viņa vienmēr centās man palīdzēt ar finansēm, atbalstu vai ko nu kuro reizi. Kad es sāku studēt 3.kursā, es ņēmu studējošā kredītu, lai būtu kaut tie 100eur mēnesī, kas jau bija milzīgs atvieglojums vecākiem. Pēc tam atradu arī darbu un strādāju pusslodzi. Kopā sanāca normāla alga un varēju tā arī izdzīvot atlikušos 2 gadus. Pirms tam piehaltūrēju un pelnīju naudu saviem tēriņiem, bet nu tā summa nebija pietiekama, lai nosegtu visus izdevumus. Un bieži vien bija 10Ls nedēļā. Kaut kā vilku :D Autore, ja mamma nav gatava ar Tevi izrunāties normāli, Tev anyway ir tikai 2.varianti:
1. Samierināties līdz beidz studijas un sāc dzīvot neatkarīgi
2. Iet prom no vecāku mājas.
---------------------
Ko Tu stude? Varbūt nav tik traki apvienot ar darbu?

0
0

09.01.2018 21:17 |

začeits

4057

Reģ: 02.01.2011

Nav tā, ka mamma šādi netieši pauž to, ka nav dikti priecīga, ka tu šķiroties ievācies atpakaļ?
Bet pēc būtības- tādā vecumā, bez savas naudas, vecāku mājā- nav ko daudz pukstēt, dari tos mājas darbus un miers.
Galu galā, priecājies, ka vismaz tā... Nesen bija stāsts pa tv, kurā meitene pēc šķiršanās dabūja dzīvot kāpņutelpā/bēniņos.

0
0

09.01.2018 20:42 |

Londa9

689

Reģ: 05.08.2017

Ja man būtu tādi vecāki, es noteikti neievāktos pie viņiem atpakaļ. Pati esmu bijusi tādā situācijā, kad izšķīros no drauga un nebija kur dzīvot, jo dzīvoklis bija drauga īpašums. Toreiz ieslēdzu izdzīvošanas režīmu, atradu papildus darbu, paralēli vēl mācījos, skrēju pārgurusi no rīta līdz vakaram, bet 2,5 mēnešu laikā sakrāju naudu dzīvokļa depozītam un pirmajām divām īrēm, līdz tam mitinājos drūma komunālā dzīvokļa istabiņā.
Man ar vecākiem ir lieliskas attiecības, bet sapratu to, ka diendienā kopā dzīvojot es tās tomēr sačakarētu un vecāki ir vecāki - mēs viņus neizvēlamies un katram ir savi untumi un ipatnības.
Tu taču viņus neizmainīsi. Pakustini savu dupsīti un ej strādāt un tad varēsi noīrēt savu mitekli. Studiju laikā vienmēr esmu strādājusi, nenomiru. Un vidusskolā, tad, kad dzīvoju pie vecākiem, arī tīrīju un pūcēju mājas, gribējās, lai vecāki vairāk atpūšas pēc grūtas darba dienas. Mājās tas bija kā nerakstīts likums, ka man, kura nestrādā, bet vienalga tērē, roka jāpieliek pie mājas soļa.

0
0

09.01.2018 19:39 |

VisionOfYou

230

Reģ: 26.09.2017

Arī saprotams, ka nevēlies,ka komandē, bet katrā mājā ir sava likumi un kārtība.
Tad ir jāizdara izvēle... vai nu dzīvot pēc mammas likumiem, vai nostāties pašai uz kājām.
Pati arī izskatās, ka meklē iemeslus,lai neuzsāktu neko. Viņa arī to redz un rīkojas pret tevi tāpat kā vēlas.
Ir vienkārši jādara, jāizdara izvēle.

0
0

09.01.2018 18:51 |

VisionOfYou

230

Reģ: 26.09.2017

Nu, vecāki uzstāda likumus, tas tikai loģiski,jo esi finansiāli atkarīga. Tas vēl labi,kad viņi tevi baro, ir jumts virs galvas, tas tomēr arī ir jānovērtē.
Mājas lietas darīt ir tikai dabiski, arī savās mājās būs tā jādara.
Es arī agrāk skatījos uz lietām savādām, vecāki nedzīvos saules mūžu, tev grūti iztīrīt māju? Palīdzēt?

0
0

09.01.2018 18:48 |

NightSky

1937

Reģ: 18.05.2016

Saprotu autori. Normāli ir piedalīties mājas solī, bet tikt zāğētai un klausīties pārmetumus, ka nedari to un šo pareizi, dari par maz utt ir ļoti kaitinoši. Māte vienkārši izmanto pozīciju, ka meitai kaut ko no viņas vajag. Tapēc jūtas varone. Redz, bez manis nebūtu kur dzīvot, tāpēc varu būt neapmierināta un lēkāt un nekur tu neliksies! Izmanto bezspēcību. Bet situācija nav mūžīga. Man liekas negodīgi ja sniedz palīdzību, bet tad ir jālokas kā ūdenszālei tā cilvēka priekšā. Man arī ir bijis ka piedāvā kaut ko nopirkt, bet tad sāk manā vietā izvēlēties un norādīt kas labs kas nē. Tad man nevajag. Sakrāšu pati un nopirkšu pc saviem ieskatiem.

0
0

09.01.2018 15:24 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

pecinjaa

21 gads ir tas vecums, ka pašam liekas,ka esi liels un varens, kaut patiesībā, šādi pārdzīvojumi parāda,ka tā nebūt nav. Bet tikai tā jau rodas tā pieredze un rūdījums. Man vismaz tā šķiet

Nu, tā ir, bet tāpēc arī vajag saprast, ka kamēr esi atkarīgs no ģimenes, mātes, tikmēr vajag pieņemt viņas noteikumus un prasības. Nu, ir viss nolaists. Un? Tad ej un palīdzi, ja jau Tev palīdz un atbalsta. Mēs jau nezinām, kas ar to māti un kāpēc viss ir tā. Autore pati minēja šo:

kā es jūtos un ka man nepatīk viņas attieksme, viņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla.

Varbūt tur jau tā lieta, ka māte vienmēr visiem slauka dirsu, un neviens īsti neiedziļinās, kā jūtas viņa. Ir tikai pretenzijas un aizvainojumi. Autorei varbūt vajadzētu nevis barot savu ego, un iziet ārpus "es, es, es, man, man, man", bet kādreiz padomāt, kā jūtas māte. Varbūt viņai arī ir kādas problēmas (piemēram, veselības), kas liedz/traucē izdarīt visus mājas darbus. Mēs šobrīd zinām tikai vienu daļu no tās visas situācijas, un, manuprāt, ir negodīgi tagad nostāties autores pusē, nemaz neiedomājoties, kas darās otrā (mātes) pusē.

0
0

09.01.2018 15:18 |

Peekaboo1

1912

Reģ: 13.05.2016

Tāpēc, ka vīrietis ar kuru cerēju saistīt savu nākotni, ar kuru kopīgi tikko bijām mājokli izremontējuši, mani pameta!!!

Te arī tava pirmā kļūda, nevajag balstīt savu dzīvi uz vīrieti, ka nu tik būs kopdzīve un viss super, gudrāk būtu bijis atrast daudz maz normālu darbu un sevi nodrošināt kaut kādā mērā, lai negaidītā situācijā (kā šī) nepaliktu ar pliku dirsu uz ielas. Cik ilgi tu domāji viņš tevi uzturēs? Uz mīlestību tiešām paļāvies?

0
0

09.01.2018 15:11 |

pecinjaa

553

Reģ: 23.03.2016

Aequita.s,
es vismaz to sapratu tā, ka viņa jau dara tagad un darīja arī iepriekš, bet vienkārši mamma viņu tādā veidā terorizē. Jo tika rakstīts,ka, kamēr viņa bija prom, tad visa māja nolaista un viņai atnākot atpakaļ, viss jākopj. Kas, manuprāt, arī kaut kā absurdi.
Var jau būt,ka viss ir emociju sakāpināts, tāpēc arī ieteicu,ka ir kaut sakostiem zobiem jāsaņemas un laika gaitā tas jau ieies automātiski un varbūt arī mamma paliks mierīgāka.
Bet nu tā klupt krāgā arī stubi. 21 gads ir tas vecums, ka pašam liekas,ka esi liels un varens, kaut patiesībā, šādi pārdzīvojumi parāda,ka tā nebūt nav. Bet tikai tā jau rodas tā pieredze un rūdījums. Man vismaz tā šķiet. ;)

0
0

09.01.2018 15:10 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

nu te dažas laiž pa skarbo. tu savu bērnu, kurš tikko izšķīries no pirmās mīlestības mājās neielaistu? tiešām atstātu aiz durvīm un teiktu, tiec pati galā, jo esi liela un pati vainīga?

Bet nevajag viņu arī pataisīt te par mazo bērnu, u.t.t. Tīri emocionāli mātei viņa vienmēr būs bērns, bet pēc būtības viņa sen jau nav bērns. Turklāt māte jau te tiek pataisīta par bez maz vai monstru... Tad varbūt nav nemaz tik traki, ja jau tā māte laiž viņu atpakaļ, dod naudu un interesējas par viņas dzīvi? Vainīga varbūt ir tieši viņas pašas attieksme? Ak, es, princesīte, man lika traukus mazgāt... Godīgi sakot, neredzu, kur ir problēma kaut ko darīt ģimenes labā, ja jau viņi šobrīd viņai dod naudu, pajumti. Gribēja, lai pieaudzis cilvēks (NEVIS bērns) sēž uz kakla un viss?

0
0

09.01.2018 15:01 |

pecinjaa

553

Reģ: 23.03.2016

Nevienam 21 gadu vecu jaunkundzi vairs nav jāuztur, tavi vecāki ir gana pretīmnākoši, ka atļāva tev ievākties atpakaļ

nu te dažas laiž pa skarbo. tu savu bērnu, kurš tikko izšķīries no pirmās mīlestības mājās neielaistu? tiešām atstātu aiz durvīm un teiktu, tiec pati galā, jo esi liela un pati vainīga?
lauztāsirds,
es pievienojos tām, kas saka, ka tev jāmēģina sakostiem zobiem izturēt atlikušo studiju periodu un lieki nekonfliktēt ar mammu, bet pieņemt uz to laiku viņas noteikumus. ieiesies jau automātā un būs miers. pabeigsi studijas, tad varēsi sākt domā. un noliec tiesības - noderēs. bez auto no viņu puses vari iztikt. ;)
neieteikšu apvienot pusslodzes darbu, īrēt ar kādu citu istabu kopā un tml., tu tikai vēl vairāk sajuksi prātā mēģinot studēt, strādāt, savilkt galus kopā un ej nu zini kā ir dzīvot ar nepazīstamu cilvēku - ir zināmi gadījumi, kad viens godīgi maksā, bet otrs sataisa taaadus parādus,ka bail paliek.

0
0

09.01.2018 14:39 |

TRY

1832

Reģ: 27.12.2012

nevis pārmetumiem, bet gan argumentiem

0
0

09.01.2018 14:17 |

TRY

1832

Reģ: 27.12.2012

Vēl viena lieta ir tāda, ka pārnākot no savas mājas atpakaļ uz vecāku mājām, ir grūti pierast, ka vairs neesi saimniece savā mājoklī. Es neatbalstu Tavas mātes izturēšanos. Tomēr daļēji Tavas emocijas varētu raisīt tas, ka kādu brīdi savā mājoklī saimniece esi bijusi Tu pati - darīt tad un tā, kā pati gribēji, un pēkšņi Tev prasa darīt citādi un "dancot pēc stabules", kas ir emocionāli ļoti grūti jebkuram cilvēkam. Ceru, ka neuztversiet to tiešā tekstā, bet priekšniekam par padoto atkal ir grūti kļūt, un divām saimniecēm vienā mājā par šauru.
Lai gan man ar vecākiem ir lieliskas attiecības un nevar nemaz būt runas pat par līdzīgām situācijām, es nekad neietu dzīvot no brīva prāta atpakaļ vecāku mājās, jo vienkārši nespētu. Un es saprotu savu mammu, kam vienmēr būšu bērns un viņas vēlmi par mani rūpēties vienmēr un visur, un tieši tāpēc es nevarētu atkal dzīvot un ilglaicīgi saimniekot kopā ar mammu VIŅAS mājās.
Otrkārt, ir mācības, kuras apvienot ar darbu ir gandrīz neiespējami. Es pati studēju pilna laika klātienē un strādāju pilnas slodzes darbu, un tā nav normāla situācija (to var izturēt, es kaut kā arī nenomiru, taču tas pilnīgi un galīgi nav normāli)
_____________
Es Tev ieteiktu tomēr paciesties.. Censties tērēt iespējami mazāk no vecāku budžeta, piedalīties pārtikas pirkšanā un samazināt to naudas daudzumu, ko viņi tērē Tavām vajadzībām līdz minimumam. Tik, cik nu ir Tavās spējās nopelnīt un to izdarīt.
Un doties pie mammas ar saviem konkrētiem pārmetumiem, ka jums abām šādi ir grūti sadzīvot (ir grūti tev un ir grūti arī mammai, nedomāju, ka viņai baigo baudu sagādā šāda situācija), un piespiest viņu klausīties un nonākt pie kompromisa. Jāpiekāpjas būs viņai un jāpiekāpjas būs tev, izlemiet, kura ko darīs, kad un kā. Izlemiet, cik daudz privātās telpas Tev ir vajadzīgs, cik viņi var dot, un cik daudz tu vari dot atpakaļ. Ej pie mammas un runā, piespied viņu sevi sadzirdēt. Abpusēji ignorējot problēmu nekas nemainīsies. Pat ja viņa tevi neuzklausīs un neņems vērā, varbūt izdosies no viņas saprast, kāpēc viņa ir tāda, kāda ir. Bet neej ar dusmām un pārmetumiem, strīdā nekas labs neiznāks, centies runāt mierīgi un argumentēti, klausies arī viņas sacītajā un gan jau nonāksiet vismaz pie kaut kādas atbildes.

0
0

09.01.2018 14:15 |

BananaGod

1180

Reģ: 03.06.2017

Cik man tas atgādīna manu stāstu(vari izlasīt manējos tematus):-DJā,ir sapīgi,ka ir tādi vecāki,bet jau arī neesi bērns un ir laiks pieaugt-->
1.Es arī mācos klātienē budžetā un vēl strādāju,tāpēc tas no tavas puses atruna,ka mācīes skan diezgan stulbi(vai tad pašai negribas savu kabatnaudu,nevis visu laiku prasīt no vecākiem)
2."Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte."-no mātes puses tas ir +- sakarīgi pieprasīt to,ka tu vismaz uzkopj māju,jo izskatās,ka par tevi visur maksā,bet tu pat nevari izmazgāt traukus.Man bija vēl trakāk.Naudu gan man nekad nedeva un vēl pārmeta par to,ka varu apēst 3 cepumus nevis vienu:-DUn arī vajadzēja kopt savu māju,jo es arī tur dzīvoju un kaut gan man tas nav paticis,bet ko darīt(t)
3."Tas nekas, ka turpinu mācīties"-man jau kļuva interesanti,ko tu tādu studē,ka tev nav laika(t)

0
0

09.01.2018 13:48 |

cits_skats

66

Reģ: 06.09.2017

lauztāsirds Kad sāki dzīvot kopā ar bijušo, kādas bija jūsu vecāku attiecības? Kā viņi vērtēja tavu dzīvošanu kopā ar puisi? atbalstīja?

0
0

09.01.2018 13:24 |

macaw

3521

Reģ: 25.06.2017

MissMia un Aequita.s, +
Mēs te redzam tikai ''drausmīgā māte'' ar ''drausmīgajiem ģimenes locekļiem, uzskatiem'', kura liek kaut ko tomēr darīt. Neredzu, kur būtu tas, ka vecāki neko nedara - viņi nestrādā? Viņi neuztur šo autori? Noteikti vēl ne ēd, ne iet uz tualeti, kamēr ''mazulīte'' to neizdara viņu vietā. Pilnīgs bullshit, uz ko norāda:

Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte.

Nu totāli klasisks kaut kādu 14 gadu teksts, kas daudzām rodas - kad gribas uz vidusskolēnu balli, gribas miņukus, uzpīpēt un padzert, bet tā ''maita'' mamma piekasās. Sagribējusi būt pelnrušķīte, ''ar mietu pa muguru''.
Varbūt vajag tomēr paskatīties no vecāku puses?
Viņu meita sākusi lielo dzīvi, ar šādu attieksmi gan jau, ka ar pompu izvācās. Tajā brīdī jau daļa būtu teikusi, ka viss, dzīvošana uz kakla jau beidzas, ja gribas skraidīt apkārt. Tagad ievācas atpakaļ. Jautājums vispār, cik tad gados izvācās? Tagad neapmierināta, ka nevar diktēt savus noteikumus - vazāties apkārt, iet pa naktīm (ko var atļauties, protams, ne par to runa), bet pilnīgi neinformēt, mājās neko nedarīt, uzvestie kā tādai īrniecei pie svešas tantes, kur arī būtu jāvāc. Vecāki noteikti arī domā, ka tik uz īso tev nesaiet, tāpēc arī jautā, ko saraksties vai kur pa nakti iesi, jo kas mājās notiek tikai var iedomāties, redzot tavu rakstības stilu, uzbraucienus meitenēm, kas saka tiešas un varbūt tavai princeses dabai pretējas lietas, un kaut vai banālo simts pieturzīmju lietojumu. Nu pilnīgi atsit nepieaugušu cilvēku, kurš spēlējas ''mājās'' un ir ar kaut ko neapmierināts. Ak vai, visas drēbes jāpaņem, jēziņ, kauns vispār ko tādu pieminēt. Nē nu izmazgā savus trīs kreklus un izgludini, pārējam vēl uzspļauj. Tie ir tavi vecāki!

0
0

09.01.2018 12:41 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

Protams, bērnam ir jāpiedalās mājas uzkopšanā, ja dzīvo pie vecākiem, bet ne jau šitā.

Nu, nedomāju, ka 21 gadu vecumā jaunkundzi, kura jau paspējusi dzīvot ar čali (u.t.m.l.) varētu saukt par bērnu. Mēs taču nerunājam par kaut kādu mazgadīgo padsmitnieci.
Un vispār, man šķiet, ka jebko var pārvērst drāmiņā - pat parastu apjautāšanos, ar ko saraksties, vai, kur iesi, un pasniegt to tā, it kā māte tirāne. Man šķiet normāli, ja māte interesējas par meitas dzīvi, ja jau viņa atkal dzīvo pie viņiem, jo, ko zini, varbūt meita atkal sarakstās ar savu ex un domā par kopā dzīvošanu (tas ir piemērs). Citādi sanāk, ka pieaudzis cilvēks dzīvo zem vecāku jumta, kuri viņu pabaro, samaksā par transportu, bet galīgi nerēķinās ar pārējiem... Un par to pelnrušķīti arī gribās piebilst, ka tas šķiet ļoti pārspīlēti. Kāpēc neiedomājies, ka tā būtu kā pateicība par to, ka viņi pacietīgi pieņem Tevi atpakaļ un turpina atbalstīt? Varbūt vajag arī pret māti izrādīt cieņu, un pieņemt, ka viņa nekļūst jaunāka, un ar gadiem arvien mazāk paliek enerģijas visiem mājas darbiem (par vīriešiem cits stāsts)? Varbūt nevis purkšķi te nonstopā un žēlo sevi, bet mēģini saprast arī māti? Zini, mani arī interesētu, ar ko sarakstās meita vai kur viņa iet, ja ir salīdzinoši nesen izšķīrusies (mazums, melnie uznākuši? :D).
Katrā ziņā, var jau Tevi saprast, bet kaut kā gribās saprast arī māti (vecākus).

0
0

09.01.2018 11:21 |

Afterglow

255

Reģ: 27.07.2016

Es arī izvēlētos dzīvot kojās, ja būtu šādi nosacījumi. Esmu dzīvojusi tādā vietā jau un apzinos, ko tas nozīmē. Ja gribi, lai kaut kas tavs arī paliek tavs, tad liec zem slēdzenes un viss. Kņadu var izturēt, var sarunāt ar istabas biedriem visu ko. Varbūt ar tiem Tev nepaveicās sākumā? Varbūt citās kojās vērts paskatīties istabiņas? Mums bija arī cilvēki, kas maksāja vairāk, bet dzīvoja vieni, var painteresēties par tādu opciju arī.

0
0

09.01.2018 10:35 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (21)