Attiecības ar māti...

23705

Reģ: 26.08.2015

Bezjedzigi...
ok zinoju barintiesai...bernu nebaro, negerbj, sit , dauza , griez nost galvu, dzivo sunu budaa, stradat nelauj, seksot nelauj, auto neperk, vecaki nestrada, lieto alko un narkotikas..
NABAGA NABAGA AUTORE...MAZAIS ZELTA GABALINS...

0
0

10.01.2018 19:54 |

7408

Reģ: 06.05.2013

diez vai ar sliktu vecaku gribetos lrunat un lugt padomu

Ne par visu var palūgt padomu draugiem. Tad prasa tādiem vecākiem, kādi ir. Negribīgi, bet prasa.

0
0

10.01.2018 19:51 |

7408

Reģ: 06.05.2013

Kāda vēl mana katastrofa

Mēs abas zinām kāda. Ja gribēsi, publiski pati izstāstīsi. Es līdz tam nenolaidīšos.

Aizmirsi svarīgu lietu, viņa zina, kā tad ir citur. Tad ar nagiem un zobiem cīnās, lai nekad tur nebūtu atpakaļ

Zināšana, kā ir citur to nenodrošina. Gana zemu nodzīts pašvērtējums liek domāt, ka nevarēs, jo ... Punktiņu vietā kas nu kurai. Sievietes, kas ir dzīvojušas labi, atgriežas pie vīriem alkoholiķiem, mātēm varmākām utt. Tas ir pašvērtējuma jautājums. Jo zemāks pašvērtējums, jo grūtāk. Ja visu laiku apkārt skandina - Tu esi stulba, Tu neko nemāki pareizi, Tu tāda utt... Katra iespēja pārvēršas par "Būtu jau forši, bet es taču nevarēšu..."
Ja upuris nedabū kaut cik realizēties savās vēlmēs, kļūst tāds kā Tu - savu neapmierinātību un kompleksus lecīgi izgāž uz citiem.

0
0

10.01.2018 19:49 |

23705

Reģ: 26.08.2015

No tādiem sīkumiem, kas lielākoties ir sakarīgas prasības, izveidot situāciju, kur ir upuris un varmāka - tur jābūt labai fantāzijai.++
ar draugu jau bija butiba tass pats, tikai calim paveicas tikt valaa;-)

0
0

10.01.2018 19:48 |

23705

Reģ: 26.08.2015

ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. diez vai ar sliktu vecaku gribetos lrunat un lugt padomu///
neizdoma pasakaa no sava upura prizmas un nekultive to autoree

0
0

10.01.2018 19:47 |

556

388

Reģ: 19.12.2017

No tādiem sīkumiem, kas lielākoties ir sakarīgas prasības, izveidot situāciju, kur ir upuris un varmāka - tur jābūt labai fantāzijai.

0
0

10.01.2018 19:46 |

3521

Reģ: 25.06.2017

Upuri pat no reanimācijas atgriežas ģimenēs, ja neredz iespēju iet kur citur. Autore neredz, tāpēc arī atgriezās. Tu tak ar pie savas katastrofas skrien un skrien kaut Tevi pazemo. Ko Tu piesienies citiem?

Kāda vēl mana katastrofa, tev bērnības atmiņas spiež virsū? Aizmirsi svarīgu lietu, viņa zina, kā tad ir citur. Tad ar nagiem un zobiem cīnās, lai nekad tur nebūtu atpakaļ. Šeit nekā tāda, absolūti, cilvēks redz vienmēr, kur iet, kaut uz dalītu istabu, bet nē, aiziet atpakaļ un čīkst no vides maiņas un šķiršanās (kas saprotams), bet nevajag izvērst kaut kādu marasmu no pilnīgi izprotamas situācijas. No reanimācijas cilvēks nezina, kā ir dzīvot vai padzīvot citur.

0
0

10.01.2018 19:41 |

NightSky

1937

Reģ: 18.05.2016

Es esmu pieredzējusi ģimenē daudz, milzīgus pazemojumus, esmu sista, apsaukāta rupji, man ir vēlētas ļaunas lietas, man pārmeta par katru apģērba gabalu, lieku kumosu ko apēdu. Tika aizrādīts par manu izskatu, gaumi, to ka man nav gana draugi, tātad esmu nūģe, ņuņņa, kura nevienam nepatīk un tas ir kauns. Reāli bija jāiet ārā vienai, lai nesmejas ka man nav draugu. Ja man kaut kas patika vai gribēju aiziet atpūsties, par mani smējās, kā ES varu kaut ko gribēt un cerēt, ka man to dos(kino apmeklējums piem), kas es tāda esmu lai tā izšķērdētos? Un vēl skandāli un pārmetumi, visiem labi bērni, talantīgi un smuki, maniem vecākiem nē. Tikai liekēde. Tas viss mani ir nereāli traumējis, man grūti atrast draugus, bieži uz vīra izgrūžu to ko nevajag. Es nejūtos gana laba nekam, nespēju motivēt sevi. Pat ja man bija slikti, es nespēju motivēt sevi strādāt jau skolas laikā lai izvāktos, jo es jutos slikti un depresīvi un naktīs raudāju bez iemesla. Un nav brīnums, ka ir bērni kuri neko daudz nesasniedz ilgu laiku un neraujas melnās miesās lai tiktu prom, jo jūtas kā nevērtīgi sūdi kuri neko nepanāka dzīvē. Es diez gan sāpīgi uztveru visu šo un esmu bērnu pusē, jo saskatu teroru un manī uzliesmo dusmas. Tagad ar vecākiem ir labas attiecības. Mammu ļoti mīlu un tiekamies bet ir brīži kad gribas sakliegt uz viņas, kad dusmās vāros... lai gan mamma 100x atvainojas par nodarīto un cenšas kā var. Tikt pāri ir grūti. Gribas sāpināt sakot ka nepiedodu. Bet tas tādēļ, ka tik ļoti esmu pačakarēta un joprojām traumas velkas līdzi... ajj te laikam par daudz par sevi:-D

0
0

10.01.2018 19:38 |

7408

Reģ: 06.05.2013

Rīdziniece pareizi saka, ja būtu katastrofa, tad viņa nekad neietu klāt un neko neprasītu un pat atgriezusies nebūtu.

Upuri pat no reanimācijas atgriežas ģimenēs, ja neredz iespēju iet kur citur. Autore neredz, tāpēc arī atgriezās. Tu tak ar pie savas katastrofas skrien un skrien kaut Tevi pazemo. Ko Tu piesienies citiem?

0
0

10.01.2018 19:36 |

23705

Reģ: 26.08.2015

acidpauli Man liekas, ka tu neiedziļinājies tekstā. Tur bija skaidri un gaiši rakstīts, ka man tā mašīna no viņiem nav vajadzīga. Tur bija rakstīs, ka manas mātes attieksme šajā jautājumā man liekas pretīga.

sis ir interesanti.Par auto bija runa kad dzivoji kopa ar pusi, sapelniji naudu iztereji iekartojot vina maju, bet par tevi vienigi kas rupejas kad puisis pamet ir vecaki..un tu TIKAI TAGAD IEVACOTIES ATCERIES PAR TO AUTO...lai butu par ko upurim cikstet un vainot citus?

0
0

10.01.2018 19:35 |

3521

Reģ: 25.06.2017

Loģiski, ka bērnam var likties, ka jaucas viņas darīšanās, jo tomēr vairs nenāk un neiet, kad iegribas, neņem to slotu rokās, kad sagribas, un tamlīdzīgi.

0
0

10.01.2018 19:34 |

3521

Reģ: 25.06.2017

Pirmkārt jau šantāža - dzīvosi pie mums, došu, nedzīvosi, nedošu. Veselīgā ģimenē dod, ja var un nedod, kad nav ko dot, nevis atkarībā no dzīvesvietas.

Ja cilvēks dzīvo pie vecākiem, nevar sevi nodrošināt, tad dod, jo loģiski, ka dzīvo tur, jo pats neko nevar. Ja dzīvo citur, sāk lielo dzīvi (nezinām kā, kādā veidā, kā viss bijis), tad tas vairs nav bijis vajadzīgs.

Otrkārt - tiklīdz meitene mēģina izrunāties, meklēt kompromisu, māte viņu pataisa par slikto un sevi par upuri. Normālā ģimenē pēc strīda atrod kompromisu, nevis viens samierinās ar otra ultimātiem, lai tikai būtu miers.

Normālā ģimenē tad arī mammai pajautā un painteresējas par viņu, ne tikai velk deķi uz savu pusi, jo jāsūc arī viņas istaba. Māte nav nekādu upura lomu ieņēmusi. Varbūt der parunāt par strīdiem, kas noteikti ir bijuši, ne jau no plaukta nokrita.

Treškārt - pastiprināta kontrole, kas tiek slēpta zem uztraukšanās maskas. Neko nesaku, ka pajautā, kur ies un kad atgriezīsies. Tas ir normāli. Bet kritizēt par to un kontrolēt sarakstes nav normāli. Tur nav jābāž deguns. Bet varmākām nepatīk zaudēt kontroli pār savu upuri, bet tikšanās un sarakstīšanās ar draugiem to apdraud, tāpēc tās jāapcērp cik var.

To atkal izfantazēji. Pati neredzi, cik slimi tas izklausās? Ja prasa, ko dara, kurs pa nakti ies, tad nezin kas, pasaules gals. Viņa nekontrolē un nelūr iekšā sarakstēs. Viņa neieslēdz un neatņem telefonu, kamēr nav visu izlasījusi un pārprasījusi, kāpēc rakstīja, kāpēc runāja. Pilnīgi jau iet ciet no savām atmiņām vai ''norāvos no ķēdes'' posma?

Ceturtkārt - pazemošana. Upurim ir jāsajūtas niecīgam un pateicīgam, ka viņu vēl nav izmetuši. Normālā ģimenē ir normāli, ka, ja kādam nesanāk kopdzīve, tas uz brīdi atgriežas un viņam palīdz, bet nepadara par mājas vergu. Ok tur pamazgāt pa reizei traukus un veļu, kaut pēc grafika, bet ne jau būt vienīgajam, kas mājās to dara, ja ir arī citi cilvēki. Šeit pazemo par apģērbu, pārmet pārāk mazu ieguldījumu mājās utt. Nereti šis te nāk kopā ar frāzēm "Priecājies, ka vismaz to Tev dod", "Tu neesi pelnījusi", "Tu par maz centies", "Tu esi slinka", "Tu neko nemāki" utml.

Kur kaut kas tāds būtu? Autorei puisis slikts, mamma slikta, visi slikti, viņa viena nabadzīte. Rīdziniece pareizi saka, ja būtu katastrofa, tad viņa nekad neietu klāt un neko neprasītu un pat atgriezusies nebūtu. Ja viņa ir prasījusi, tad tagad vienkārši aizgājis ciet, ka liekas, ka nezin ko jautā un lai liek mieru vispār utt.

0
0

10.01.2018 19:33 |

23705

Reģ: 26.08.2015

Pirmkart mate vinu audzinaja, un autire cikst ta pat ka mamam..BAAS VIENADAS
ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. NU DIEZ VAIPIE KURALS MATES IETU PEC PADOMA

0
0

10.01.2018 19:30 |

7408

Reģ: 06.05.2013

jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga

Bet tā jau ir māte, kas neiet uz kompromisu un taisa sevi par upuri visu laiku. Viņa pat neklausās autorē un tas nav normāli.

0
0

10.01.2018 19:26 |

23705

Reģ: 26.08.2015

ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās.

iņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla.

autore it visur ari attiecibas ar puisi padara sevi par varoni un upuri, nemekle kompromisus. Neuklausa mati..visur vaino...Izeju nemekle , nekas neder..

0
0

10.01.2018 19:18 |

7408

Reģ: 06.05.2013

Lūdzu, norādiet pretējo, kas liktu mainīt manas domas, kaut vai tādēļ, lai turpmāk es padomātu un spētu sabiedībā saskatīt tos upurus.

Pirmkārt jau šantāža - dzīvosi pie mums, došu, nedzīvosi, nedošu. Veselīgā ģimenē dod, ja var un nedod, kad nav ko dot, nevis atkarībā no dzīvesvietas.
Otrkārt - tiklīdz meitene mēģina izrunāties, meklēt kompromisu, māte viņu pataisa par slikto un sevi par upuri. Normālā ģimenē pēc strīda atrod kompromisu, nevis viens samierinās ar otra ultimātiem, lai tikai būtu miers.
Treškārt - pastiprināta kontrole, kas tiek slēpta zem uztraukšanās maskas. Neko nesaku, ka pajautā, kur ies un kad atgriezīsies. Tas ir normāli. Bet kritizēt par to un kontrolēt sarakstes nav normāli. Tur nav jābāž deguns. Bet varmākām nepatīk zaudēt kontroli pār savu upuri, bet tikšanās un sarakstīšanās ar draugiem to apdraud, tāpēc tās jāapcērp cik var.
Ceturtkārt - pazemošana. Upurim ir jāsajūtas niecīgam un pateicīgam, ka viņu vēl nav izmetuši. Normālā ģimenē ir normāli, ka, ja kādam nesanāk kopdzīve, tas uz brīdi atgriežas un viņam palīdz, bet nepadara par mājas vergu. Ok tur pamazgāt pa reizei traukus un veļu, kaut pēc grafika, bet ne jau būt vienīgajam, kas mājās to dara, ja ir arī citi cilvēki. Šeit pazemo par apģērbu, pārmet pārāk mazu ieguldījumu mājās utt. Nereti šis te nāk kopā ar frāzēm "Priecājies, ka vismaz to Tev dod", "Tu neesi pelnījusi", "Tu par maz centies", "Tu esi slinka", "Tu neko nemāki" utml.

0
0

10.01.2018 19:14 |

MissMia

2478

Reģ: 03.11.2016

Es necenšos noliegt, ka ir mātes-diktatori (tādas dzīvē ir nācies daudz sastapt), un par emocionālo vardarbību esmu mācījusies itkā daudz, un dzīvē arī saskārusies. Bet autores tekstā neredzu, ka viņai būtu šis gadījums. Jā, nav ideālā ģimene, bet man tiešām izskatās, ka uz emociju pamata visu redz nedaudz tumšākās krāsās kā tas ir patiesībā. Tas, ka liek tīrīt māju, ne tikai savu istabu? Vai ka naudu dos, tikai kamēr kojās vai mājās dzīvo, bet ne ar draugu? Es tiešām neredzu, ka tā būtu šantāža, ja māte palīdzēs pirkt mašīnu, tikai ja meita dzīvos pie viņiem, bet ne tad ja kaut kur citur. Man vairāk šķiet, ka jūs to saskatāt, jo pašas esat to piedzīvojušas, un zinat cik šausmīgi tas ir, bet autorei nav tas gadījums.
Meitene atgriezās mājās un plāno tur palikt, un vienīgo risinājumu meklē kā sadzīvot ar māti. Viņai ir iekrājumi, varētu atrast vēl puslodzes darbu, un viņai pietiktu, lai noīrētu istabu vai dzīvotu kojās. Bet viņa izvēlas to nedarīt. Tatad mājās nav tik traki, kā jūs to redzat. Neredzu nevienu pazīmi, kas liecinātu, ka viņa nāk no nelabvēlīgas ģimenes. Lūdzu, norādiet pretējo, kas liktu mainīt manas domas, kaut vai tādēļ, lai turpmāk es padomātu un spētu sabiedībā saskatīt tos upurus.

0
0

10.01.2018 18:55 |

7408

Reģ: 06.05.2013

Dūjiņ, atkraties vispirms no sava emocionālā varmākas. Kad tiksi no tā vaļā, sapratīsi, ka tas nebija normāli un tad arī ieraudzīsi, kas nav kartībā šeit. Ar sevi galā netiec, bet citus kritizēsi. Ha. Ha. Ha.

0
0

10.01.2018 18:44 |

23705

Reģ: 26.08.2015

Mana mamma nespēj pieņemt to,ka es eju pie manikīra. Piķis nav problēma. Saka - ko tu nepērc jaunu dzīvokli ? Es - nav man tik daudz naudas šobrīd. Viņa - aaaha nagiem gan ir nauda! Nu apmēram tā

sasmejos , bet isteniba mazliet skumigi.Man amma ar domatu lidzigi. Jo...vinas vecuam sievietes tika maxcitas stradat darba, stradat majas un visu ziedot gimenei sev atsakot. Ne vsias protams ta darija, tacu leilais vairums. Un tas luk ir skumji..
man patik krievu teiciens, Zensina nekamu necevo nedolzna, ana dalzna bit scastlivoj. ( sieviete nevienam neko nav parada, parad tikaisev lai butu laimiga) kaut ka ta..

0
0

10.01.2018 18:43 |