Attiecības ar māti...

 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Sveikas!
Pirms kāda laika rakstīju par šķiršanos ar puisi. Tur nekas nav mainījies. Pārvācos atpakaļ pie vecākiem. Bet te arī nekas nav mainījies. Šodien sirds ir tik pilna. Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte. Viņa man liek justies vainīgai par neko. Ja es viņai pasaku, kā es jūtos un ka man nepatīk viņas attieksme, viņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla. Bet realitāte ir tāda, ka es viņai neprasu lai viņa jaucās manā dzīvē. Un viņa apvainojas, ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. Piemēram, piesienas par to, ka vēlos ar draudzeni aiziet uz Vecrīgu, piesienas par to, kas man mugurā, vienmēr prašņā ar ko es sarakstos...
Un iepriekš es šajā mājā darīju tik daudz - man vienmēr bija jāliek mazgāt, jāgludina drēbes VISIEM, jāuzkopj, viņai pat normāli likās, ka man ir jāuzkopj arī viņas istaba. Vienmēr bija jātaisa/ jāiesāk vakariņas. Jau tad man viņa lika justies tā it kā es darītu par maz. Tagad, kad ievācos atpakaļ redzu, cik viss ir aizaudzis, man rokas neceļas neko baigi berzt un vākt aiz viņiem, jo es to šmuci neesmu taisījusi. Bet viņa man pārmet, ka es tikai par sevi domājot, neko apkārt neredzot. Kad prasu - tad ko tu gribi no manis? Atbilde ir - NEKO! Jā, es ēdu no vecāku naudas un transportam arī viņi dod naudu, bet neko citu es no viņiem neprasu, man pašai tam ir nauda. Esmu pilna laika studente.
Tētis vēl kad dzīvoju ar draugu teica, ka gribot man apmaksāt autovadītāja tiesību iegūšanu. Māte mani, manuprāt, šantažē. Viņa teica - varētu tu nolikt tiesības un tad mēs tev kādu mazu pirmo mašīnu nopirktu līdz 1000 eur, ja jau tu pie mums dzīvo. Es prasu - tikai tad, ja es pie jums dzīvoju? Un viņa saka jā! Ok, man to mašīnu no viņas nevajag, es pati varu sakrāt, bet nu tas ir pretīgi. Iepriekš viņa man teica, lai nesatraucos un pievēršos mācībām, par darbu lai nedomājot, kamēr mācos viņi mani uzturēšot. Kad aizgāju pie drauga jau sākās cita runa - ja jau esi savā dzīvē, tad tiec pati galā! Tas nekas, ka turpinu mācīties. Laikam žēl, jo pelnrušķīte no mājām aizgāja. Beigās sarunāju, ka vismaz transportam iedos, jo draugs jau arī nebija nekāds miljonārs.
Varbūt izklausās, ka es te pīkstu par naudu, bet tā nav. Tas ir par attieksmi. :'-(
08.01.2018 20:34 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Tas man izskatās tā kā bēdīgi slavenajos FB kaķu postos - paņēmām mazu kaķīti, pirkām konservīšus, barojām, mīlējām, ucinājām. Pēc 2 gadiem izauga 7kg monstrs un sāka rīt bezjēgā un čurāt kaktos, kastrācijai naudas nav, izmetām uz ielas, mums tādu nevajag.
11.01.2018 09:13 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Es negribu radīt bērnus, jo negribu, lai kāds cilvēks par mani domā un mani uztver tā kā es uztveru savu māti. Vai es būšu labāka un pratīšu labāk? Es nezinu. Iespējams, ka nē. Es tikai esmu 1000000% pārliecināta, ka es savu 1 mēnesi veco zīdaini neatstāšu audzināšanai vecmāmiņām līdz 7 gadu vecumam nekad un ne pie kādiem apstākļiem. Tad labāk aborts. Es nemūžam nepazemotu savu bērnu, liekot viņam vilkt mugurā drēbes, kuras viņam riebjas. Ja patīk vilkt rozā legingus un leopardādas raksta žaketi - nu lai taču velk un izpaužas. :-D Nevaru iztēloties pārmetumus par 10 eiro vērtām kedām, ka es tev tā, bet tu man tagad puspasauli parādā. Es taču vīram arī pērku skūšanās putas, bet nesaku, ka viss, tev tagad par to visu nedēļu grīda jāmazgā! Protams, varbūt, ja man būs bērni, es viņiem izveidošu kaut kāda cita veida kompleksus un traumas, bet nu ir lietas, kuras man nav pieņemamas, kuras arī es tagad kā pieaugušais uzskatu par totālu marazmu.
*
Man vispār mati ceļas stāvus. Visas tās Cosmo diskusijas par neauglību, AVA klīnikā atstāti tūkstoši, diskusijas par bērniņiem, dupsīšiem, putriņām, krutu firmu ratiem, pakaviņiem, Montessori skoliņām un ko tik visu nē. Un tad 18 gadi un ar kājas spērienu ārā - vajag naudu zeķubiksēm? Ej lasi sēnes un nopelni! (t)
11.01.2018 09:08 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Man šķiet, ka tāda "pareizi" nemaz nav. Ja izdodas izaudzināt cilvēku, kas spēj dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, tas jau ir labs rezultāts. Ja procesā izdodas arī saglabāt ar viņu labas attiecības, vispār ideāli.
No šī izriet, ka tad jau būtībā varmācībai nav ne vainas, jo nav taču nekāda “pareizi” modeļa. Galvenais, ka cilvēks iemācās dzīvot un iekļauties sabiedrībā (ko būtībā iemāca pati dzīve, ne tik daudz vecāki).
11.01.2018 08:23 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
Runājot par to, vai meitas būs tādas pašas kā mātes. Atkarīgs no cilvēkiem, bet ir ļoti liela iespēja, ka nebūs, protams, tas ir darbs ar sevi. Mani vecāki pat savas dzīves laikā ir mainījušies, esmu jaunākā no meitām un attiecībās ar mani viņi bija sapratuši šādas tādas audzināšanas kļūdas, ko agrāk pieļāva, un tā vairs nedarīja.
Mana māsa tagad ir mamma un audzina bērnu daudz maigāk nekā viņai bija bērnībā. Bet vai tas ir labi, arī nez.
11.01.2018 07:54 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
#Tepat Cosmo ir viena, kuras bērnu, ja vien viņa nav trollis, man ir reāli žēl. Tur pēc izteikumiem jau redzams, ka bērns cietīs no viņas garastāvokļa, arī ja neko neizdarīs nepareizi. Viņa saka, ka nožēlo, ka dzemdēja un tas jau ir katorgas spriedums mazulim.#
Tā sieviete, par kuru šis teksts, ir normāla. Cosmo.lv lietotājām ir tik daudz fantāzijas, vajadzētu rakstīt dižpārdokļus.
11.01.2018 07:50 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Kur garantijas, ka mums izdosies pareizi?...

Man šķiet, ka tāda "pareizi" nemaz nav. Ja izdodas izaudzināt cilvēku, kas spēj dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, tas jau ir labs rezultāts. Ja procesā izdodas arī saglabāt ar viņu labas attiecības, vispār ideāli.
Ja būtu tāds viens pareizais variants, to, visdrīzāk, kaut kur varētu apgūt kā mācību vielu un visiem, kam piedzimst bērns, būtu tas kurss jaiziet. Ir grāmatas par šo tēmu, bet - cik autoru, tik arī versiju par to, kā tad būtu jādara.
Es zinu, ka nedarīšu tā, kā darīja ar mani.
11.01.2018 06:25 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Neons
Garantija nav nekam. :)
.
Bet tas, ka bērns nemāk runāt, tas, ka viņš raud, tas, ka nemāk iet uz podiņa utt. nepadara viņu par zemāku (augstāku) radījumu. ;)
.
Bērni māk kaut ko citu, ko pieaugušie ļoti bieži jau sen ir aizmirsuši - mīlēt visu pasauli, ātri mācīties, priecāties par visu un neko, smaidīt bez iemesla (pat bez zobiem mutē :-P), būt patiesiem un īstiem. To un visu citu vecāki var mācīties no saviem bērniem, kamēr bērni no vecākiem mācās turēt karoti, izmantot labierīcības un runāt (vēlāk arī rakstīt) dzimtajā un citās valodās. ;)
.
A par to indīgo mīlestību no mātes puses... Diemžēl, diemžēl tur neko citu nevar darīt, kā vien bērniem no tādas mīlestības (un mātes līdz ar to) distancēties. Man nav zināms iedarbīgāks līdzeklis.
11.01.2018 02:00 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Un es neuzskatu, ka liela daļa šeit atstāstīto "varmācīgo" gadījumu vecāki to visu darīja, jo nemīlēja savus bērnus. Piem., pat manā gadījumā, es labi zinu, ka mana māte mani ļoti mīl, bet tai pat laikā, viņa mani morāli kropļo un pati to nesaprot. Kā lai sadzīvo ar domu, ka vistuvākais cilvēks tevi tiešām mīl, bet šī mīlestība indē tevi nost?...
11.01.2018 01:46 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
nerātnā, bet bērns ir bērns - tas nekad nebūs tāpat kā vnk iepazīt tādu pašu pieaugušo , pilnīgi attīstītu personu kāds esi pats. Vecāki iepazīst savus bērnus, kad tie piedzimst - un viss sākas no kakām, ķērkšanas, negulētām naktīm un atbildības bez atdeves (sākumā). Personība ir dzimusi, bet tās attīstība atkarīga tieši no vecākiem. Un tad "augt" kopā un izdzīvot visus attīstības posmus, nekad un nekur nepieļaujot kļūdas nav iespējams! Dzīve nav psiholoģijas grāmata, kur visam ir dotas atbildes, skaidrojumi, izskaidrotas sekas un varbūtības. Es, tu, Dae, Alexxa, mcaw, Duuuja, NightSky, lauztāsirds un visas citas meitenes - mēs visas esam tiiiiik dažādas personas un visām mums ir kaut kāds savs priekšstats par to, kā jāaudzina savi bērni. Un tie ir absolūti dažādi scenāriji. Kur garantijas, ka mums izdosies pareizi?...
11.01.2018 01:36 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Neons
Tā patiesība pa vidu ir uztvert savus bērnus kā līdzvērtīgus, nevis zemākus vai augstākus radījumus. ;)
11.01.2018 01:17 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Man arī ir nācies ciest no vecāku "gādības", un joprojām man tiek pārmests, ka es neko nesaprotu no tā, kas bija... Tagad lasu šo diskusiju un domāju, kā mani bērni, būdami 18 gadus veci un vecāki, skatīsies uz mums. Ko redzēs mūsos? Vai būsim labi vecāki viņu acīs? Jo viegli jau ir krist galējībās - par daudz kontrolēt vai par maz kontrolēt; par daudz rūpēties vai par maz rūpēties... Bet kā atrast to līdzssvaru, lai nav par daudz vai par maz?... Kādi tad galu galā ir tie ideālie vecāki, kuri vienmēr zina un rīkojas pareizi, netraumējot bērnu vārgo psihi, kuriem vienmēr ir tās pareizās atbildes un tā pareizā pretreakcija?... Es saprotu, jā, varmācība ģimenē, bet citreiz atkal liekas, vai gadījumā tomēr bērni nav pārāk izlepuši mūsdienās ar savām tiesībām bez pienākumiem?... Nu tik vārgi un tik nevarīgi... Pat miskasti iznest nespēj bez atgādināšanas... Ja atgādini - tad esi zāģis, "piesienies" ne pa ķeksi, un vispār esi vergturis... :-P Katrā ziņā, patiesība ir kaut kur pa vidu.
11.01.2018 01:11 |
 
Reitings 1937
Reģ: 18.05.2016
Nu mana māte pati bija cietusi bērnība un viņai gāja visādi, problēmas netika atrisinātas, depresijas utt tajā laikā neārstēja. Tā nu viņa kāda nu bija audzināja mani... tēvs arī. Cenšos to saprast. Un piedot, jo viņi cieta no savas ģimenes tāpat kā cietu es. Un netika galā ar to... es arī jūtu negatīvo ietekmi no tā kā augu savstarpējās attiecībās ar citiem un savā uzvedībā. Es apzinos ka neapzināti no manis var izlausties kaut kādi fragmenti un uzvedība kā uzvedās mana mamma. Ir bijuši brīži kad daru to kas man riebās kad darīja vecāki bērnībā. Tā teikt, monstrus rada vēl lielāki monstri. Bet es vismaz apzinos tā visa nepareizību un cenšos darīt savādāk. Tākā piekrītu, ka 50/50 , citi darīs pretēji, citi veidos ģimenes modeli kā paši auga...
11.01.2018 00:43 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
BananaGod
Tas ir atkarīgs no tā, vai tādu māšu meitas ar sevi un savu emocionālo pasauli ir tikušas galā, līdz ar to nenodod no vecākiem saņemto negatīvo mantojumu tālāk saviem bērniem. Tas ir darbs pie sevis - dot sev to, ko no mātes nekad nav saņēmušas.
11.01.2018 00:36 |
 
Reitings 241
Reģ: 24.08.2016
Tepat Cosmo ir viena, kuras bērnu, ja vien viņa nav trollis, man ir reāli žēl. Tur pēc izteikumiem jau redzams, ka bērns cietīs no viņas garastāvokļa, arī ja neko neizdarīs nepareizi. Viņa saka, ka nožēlo, ka dzemdēja un tas jau ir katorgas spriedums mazulim.

Būtu man likumdevēja vara, tādas vispār bāztu cietumā. Uzskatu, ka sabojāt bērnam dzīvi savu neatrisināto problēmu/garīgo nepilnību dēļ ir gandrīz tas pats, kas noslepkavot cilvēku. Tā izaug nākamie garīgie invalīdi. Tas nav pieļaujams.
11.01.2018 00:33 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Bet nu diemžēl ir tādas mātes

Tepat Cosmo ir viena, kuras bērnu, ja vien viņa nav trollis, man ir reāli žēl. Tur pēc izteikumiem jau redzams, ka bērns cietīs no viņas garastāvokļa, arī ja neko neizdarīs nepareizi. Viņa saka, ka nožēlo, ka dzemdēja un tas jau ir katorgas spriedums mazulim.
11.01.2018 00:27 |
 
Reitings 1180
Reģ: 03.06.2017
Es gan piekritīšu Alexai par to,ka ir grūti spriest kādas mātes būs meitenes,kuras nav saņēmušām mīlestību no savam mātēm.Es gan nevarētu iedomāties uzvesties ka mana māte attiecība uz saviem bērniem(ja man tādi būs),jo es neuzskatu to par normālu pārmest cilvēkam par apēsto cepumu,teikt bērnam,ka ar viņu ir kauns kaut kur iziet,jo viņš ir garāks par Māti.Un vislabākais saukt par zagli pusaudzi un draudēt izsaukt policiju par to,ka esi iztērējis uzdāvināto dzimšanas dienā naudu kā savu kabatas naudu gada laikā(t)(t) Bet nu diemžēl ir tādas mātes.Laikam tāda bērnība/attiecības ar vecākiem motivē kļūt par neatkarīgu un sniegt saviem bērniem to visu labāko,ka pašam nebija:-P
11.01.2018 00:15 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Alexxa izdomājums izdomājuma galā

Domā, ko runā, lai daži Tevis apgalvotie "manis izdomājumi" nenonāk publiskā vidē tieši tādi, kādus man atsūtīji. Mana pacietība nav bezizmēra un kaut kādai spindzelei ļautu savus kompleksus realizēt uz mani, kad man krājumā ir pierādījumi, ka nekas nav izdomāts. Tev vajag? Man ne. Tiešām gribi, lai viss Cosmo Tevi iztirzā? Ja nebeigsi "Alexxa visu izdomā", man nebūs citas izejas, kā tikai parādīt, kura tad te tā izdomātāja ir. Izvēle Tavās rokās.
11.01.2018 00:08 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
un kādas būs meitas kā mātes? pilnīgs pretstats savām mātēm vai arī situācijas atkārtosies, jo nekas cits jau nav pieredzēts?

Tur ir 50/50. Kam kāds ir parādijis izeju no tā, tās kļūst par pretstatu. Kas ir iedzītas kompleksos tik tālu, ka pat galējās situācijās ir problēma, noliedz, ka kaut kas nav labi, ka ir problēma un cenšas pēc iespējas iztapt savai varmākai, vēlāk sāk realizēties tādā pašā veidā uz nākamo, uz ko ir iespēja. Parasti uz savu bērnu vai kādu citu gados jaunāku un nenobriedušāku personību.
10.01.2018 23:56 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
lauztāsirds
Jo vairāk Tu taisnosies, jo vairāk macaw & co Tev virsū bruks un atradīs pie kā piesieties.
.
Te dažas meitenes padalījās ar savu personisko pieredzi, kā bija būt emocionālās vardarbības upurim ģimenē un ko viņas darīja, lai no tā visa tiktu laukā - koncentrējies uz to un meklē pati savu izeju. Tas būs daudz vērtīgāk, nekā taisnoties macaw un citiem, kas par to neko nezina, ne arī vēlas kaut kripatu saprast, ieskaitot Tavu māti. 8)
10.01.2018 22:59 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
bet liela dala ir mammas , pat vairakiem berniem...Un ir tads kas nakti tuse leja kroga dzerit vincikus, kamer zidainis gul maja viens,nu un tada stilaa.;-)
10.01.2018 22:07 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits