Attiecības ar māti...

 
Reitings 202
Reģ: 12.06.2012
Sveikas!
Pirms kāda laika rakstīju par šķiršanos ar puisi. Tur nekas nav mainījies. Pārvācos atpakaļ pie vecākiem. Bet te arī nekas nav mainījies. Šodien sirds ir tik pilna. Jau pirmajās dienās, esot atpakaļ, sapratu, ka māte atkal grib, ka dancoju pēc viņas stabules un esmu pelnrušķīte. Viņa man liek justies vainīgai par neko. Ja es viņai pasaku, kā es jūtos un ka man nepatīk viņas attieksme, viņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla. Bet realitāte ir tāda, ka es viņai neprasu lai viņa jaucās manā dzīvē. Un viņa apvainojas, ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. Piemēram, piesienas par to, ka vēlos ar draudzeni aiziet uz Vecrīgu, piesienas par to, kas man mugurā, vienmēr prašņā ar ko es sarakstos...
Un iepriekš es šajā mājā darīju tik daudz - man vienmēr bija jāliek mazgāt, jāgludina drēbes VISIEM, jāuzkopj, viņai pat normāli likās, ka man ir jāuzkopj arī viņas istaba. Vienmēr bija jātaisa/ jāiesāk vakariņas. Jau tad man viņa lika justies tā it kā es darītu par maz. Tagad, kad ievācos atpakaļ redzu, cik viss ir aizaudzis, man rokas neceļas neko baigi berzt un vākt aiz viņiem, jo es to šmuci neesmu taisījusi. Bet viņa man pārmet, ka es tikai par sevi domājot, neko apkārt neredzot. Kad prasu - tad ko tu gribi no manis? Atbilde ir - NEKO! Jā, es ēdu no vecāku naudas un transportam arī viņi dod naudu, bet neko citu es no viņiem neprasu, man pašai tam ir nauda. Esmu pilna laika studente.
Tētis vēl kad dzīvoju ar draugu teica, ka gribot man apmaksāt autovadītāja tiesību iegūšanu. Māte mani, manuprāt, šantažē. Viņa teica - varētu tu nolikt tiesības un tad mēs tev kādu mazu pirmo mašīnu nopirktu līdz 1000 eur, ja jau tu pie mums dzīvo. Es prasu - tikai tad, ja es pie jums dzīvoju? Un viņa saka jā! Ok, man to mašīnu no viņas nevajag, es pati varu sakrāt, bet nu tas ir pretīgi. Iepriekš viņa man teica, lai nesatraucos un pievēršos mācībām, par darbu lai nedomājot, kamēr mācos viņi mani uzturēšot. Kad aizgāju pie drauga jau sākās cita runa - ja jau esi savā dzīvē, tad tiec pati galā! Tas nekas, ka turpinu mācīties. Laikam žēl, jo pelnrušķīte no mājām aizgāja. Beigās sarunāju, ka vismaz transportam iedos, jo draugs jau arī nebija nekāds miljonārs.
Varbūt izklausās, ka es te pīkstu par naudu, bet tā nav. Tas ir par attieksmi. :'-(
08.01.2018 20:34 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Es arī redzu un varu izdomāt visu ko, lai saliktu kopā - gan no savas pieredzes, gan no draudzenes pieredzes - tā kā nevajag dramatizēt. Un nevajag uzskatīt, ka tikai jums tā ir bijis un tai un tai jau noteikti nekas nav bijis, jo atšķir graudus no pelavām.
10.01.2018 18:12 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Ir gana cilvēku, kuri nepaudīs savu pieredzes stāstu, bet būsim loģiskas un zināsim, ka tas nenorāda uz kaut kādām aiz galiem pievilktām teorijām un lietām.
10.01.2018 18:15 |
 
Reitings 275
Reģ: 19.02.2013
Kārtējā diskusija, kurā vidusskolniece macaw aka duujaa mēģina citām lielām tantēm pierādīt, ka viņas neko no dzīves nesajēdz, toties VIŅA gan visu saprot :-D Kur tu to dzīves skolu gūsti? Pa pasauli sadzirdētajā? Vai delfus lasi? :-D
10.01.2018 18:20 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Un nevajag uzskatīt, ka tikai jums tā ir bijis un tai un tai jau noteikti nekas nav bijis, jo atšķir graudus no pelavām.

Mīlīt, Tu neko neatšķir, tur jau tā lieta. Tava attieksme ir tieši tāda - ja nav galējā dramatisma, tad nav arī problēmas. Ja Tev tas būtu bijis, redzētu arī to, ko redzu ne tikai es, bet daudzas citas. Turklāt - ne jau dumjais un dramatizējošais foruma lietotāju kontingents, kas visur bāžas (Nu, kā Tu - kur saprot, kur ne, bet visur klāt ar savām pelavām). Beidz vēl vairāk pataisīt sevi par muļķi.
10.01.2018 18:34 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Kur nu bez tevis un tavām izdomām par ''lielajām'' tantēm un ''mazajām'' tantēm.
10.01.2018 18:35 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Alexxa, problēmas ir no abām pusēm un dramatismu es neaizsāku. Un vairums tomēr domā racionāli, ko palaidi garām ar savām banālajām frāzēm, bet tas jau nekas - jābūt muļķim, lai domātu, ka to šādi pasniegt un padarīt nevar jebkurš, īpaši jau jaunā vecumā pēc šķiršanās. Tā kā vari braukt virsū tālāk, man tas pilnīgi neinteresē.
10.01.2018 18:38 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Kur tu to dzīves skolu gūsti?

Ja tiešām tā ir tā pati Dūja, tad man skaidrs, kas to bravūru iemācijis. Tur nav jēgas - top nākamais sociopāts.
10.01.2018 18:39 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Ja dūja iet skolā tiešām, tad nu lielo tanšu cienīgi izteicieni. Aplaudēju.
10.01.2018 18:41 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Mana mamma nespēj pieņemt to,ka es eju pie manikīra. Piķis nav problēma. Saka - ko tu nepērc jaunu dzīvokli ? Es - nav man tik daudz naudas šobrīd. Viņa - aaaha nagiem gan ir nauda! Nu apmēram tā
sasmejos , bet isteniba mazliet skumigi.Man amma ar domatu lidzigi. Jo...vinas vecuam sievietes tika maxcitas stradat darba, stradat majas un visu ziedot gimenei sev atsakot. Ne vsias protams ta darija, tacu leilais vairums. Un tas luk ir skumji..
man patik krievu teiciens, Zensina nekamu necevo nedolzna, ana dalzna bit scastlivoj. ( sieviete nevienam neko nav parada, parad tikaisev lai butu laimiga) kaut ka ta..
10.01.2018 18:43 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Dūjiņ, atkraties vispirms no sava emocionālā varmākas. Kad tiksi no tā vaļā, sapratīsi, ka tas nebija normāli un tad arī ieraudzīsi, kas nav kartībā šeit. Ar sevi galā netiec, bet citus kritizēsi. Ha. Ha. Ha.
10.01.2018 18:44 |
 
Reitings 2478
Reģ: 03.11.2016
Es necenšos noliegt, ka ir mātes-diktatori (tādas dzīvē ir nācies daudz sastapt), un par emocionālo vardarbību esmu mācījusies itkā daudz, un dzīvē arī saskārusies. Bet autores tekstā neredzu, ka viņai būtu šis gadījums. Jā, nav ideālā ģimene, bet man tiešām izskatās, ka uz emociju pamata visu redz nedaudz tumšākās krāsās kā tas ir patiesībā. Tas, ka liek tīrīt māju, ne tikai savu istabu? Vai ka naudu dos, tikai kamēr kojās vai mājās dzīvo, bet ne ar draugu? Es tiešām neredzu, ka tā būtu šantāža, ja māte palīdzēs pirkt mašīnu, tikai ja meita dzīvos pie viņiem, bet ne tad ja kaut kur citur. Man vairāk šķiet, ka jūs to saskatāt, jo pašas esat to piedzīvojušas, un zinat cik šausmīgi tas ir, bet autorei nav tas gadījums.
Meitene atgriezās mājās un plāno tur palikt, un vienīgo risinājumu meklē kā sadzīvot ar māti. Viņai ir iekrājumi, varētu atrast vēl puslodzes darbu, un viņai pietiktu, lai noīrētu istabu vai dzīvotu kojās. Bet viņa izvēlas to nedarīt. Tatad mājās nav tik traki, kā jūs to redzat. Neredzu nevienu pazīmi, kas liecinātu, ka viņa nāk no nelabvēlīgas ģimenes. Lūdzu, norādiet pretējo, kas liktu mainīt manas domas, kaut vai tādēļ, lai turpmāk es padomātu un spētu sabiedībā saskatīt tos upurus.
10.01.2018 18:55 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Lūdzu, norādiet pretējo, kas liktu mainīt manas domas, kaut vai tādēļ, lai turpmāk es padomātu un spētu sabiedībā saskatīt tos upurus.

Pirmkārt jau šantāža - dzīvosi pie mums, došu, nedzīvosi, nedošu. Veselīgā ģimenē dod, ja var un nedod, kad nav ko dot, nevis atkarībā no dzīvesvietas.
Otrkārt - tiklīdz meitene mēģina izrunāties, meklēt kompromisu, māte viņu pataisa par slikto un sevi par upuri. Normālā ģimenē pēc strīda atrod kompromisu, nevis viens samierinās ar otra ultimātiem, lai tikai būtu miers.
Treškārt - pastiprināta kontrole, kas tiek slēpta zem uztraukšanās maskas. Neko nesaku, ka pajautā, kur ies un kad atgriezīsies. Tas ir normāli. Bet kritizēt par to un kontrolēt sarakstes nav normāli. Tur nav jābāž deguns. Bet varmākām nepatīk zaudēt kontroli pār savu upuri, bet tikšanās un sarakstīšanās ar draugiem to apdraud, tāpēc tās jāapcērp cik var.
Ceturtkārt - pazemošana. Upurim ir jāsajūtas niecīgam un pateicīgam, ka viņu vēl nav izmetuši. Normālā ģimenē ir normāli, ka, ja kādam nesanāk kopdzīve, tas uz brīdi atgriežas un viņam palīdz, bet nepadara par mājas vergu. Ok tur pamazgāt pa reizei traukus un veļu, kaut pēc grafika, bet ne jau būt vienīgajam, kas mājās to dara, ja ir arī citi cilvēki. Šeit pazemo par apģērbu, pārmet pārāk mazu ieguldījumu mājās utt. Nereti šis te nāk kopā ar frāzēm "Priecājies, ka vismaz to Tev dod", "Tu neesi pelnījusi", "Tu par maz centies", "Tu esi slinka", "Tu neko nemāki" utml.
10.01.2018 19:14 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās.

iņa tikai pretī saka savu - jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga, man vienmēr viss visiem jādara bla bla bla.

autore it visur ari attiecibas ar puisi padara sevi par varoni un upuri, nemekle kompromisus. Neuklausa mati..visur vaino...Izeju nemekle , nekas neder..
10.01.2018 19:18 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
jā vot tu jūties, a kā es jūtos tas visiem vienalga

Bet tā jau ir māte, kas neiet uz kompromisu un taisa sevi par upuri visu laiku. Viņa pat neklausās autorē un tas nav normāli.
10.01.2018 19:26 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Pirmkart mate vinu audzinaja, un autire cikst ta pat ka mamam..BAAS VIENADAS
ja es to saku. Ja man ir vajadzīgs viņas padoms vai palīdzība, tad es pie viņas vēršos. Bet pārējā laikā viņa man bojā nervus ar savu līšanu manās darīšanās. NU DIEZ VAIPIE KURALS MATES IETU PEC PADOMA
10.01.2018 19:30 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Pirmkārt jau šantāža - dzīvosi pie mums, došu, nedzīvosi, nedošu. Veselīgā ģimenē dod, ja var un nedod, kad nav ko dot, nevis atkarībā no dzīvesvietas.

Ja cilvēks dzīvo pie vecākiem, nevar sevi nodrošināt, tad dod, jo loģiski, ka dzīvo tur, jo pats neko nevar. Ja dzīvo citur, sāk lielo dzīvi (nezinām kā, kādā veidā, kā viss bijis), tad tas vairs nav bijis vajadzīgs.
Otrkārt - tiklīdz meitene mēģina izrunāties, meklēt kompromisu, māte viņu pataisa par slikto un sevi par upuri. Normālā ģimenē pēc strīda atrod kompromisu, nevis viens samierinās ar otra ultimātiem, lai tikai būtu miers.

Normālā ģimenē tad arī mammai pajautā un painteresējas par viņu, ne tikai velk deķi uz savu pusi, jo jāsūc arī viņas istaba. Māte nav nekādu upura lomu ieņēmusi. Varbūt der parunāt par strīdiem, kas noteikti ir bijuši, ne jau no plaukta nokrita.
Treškārt - pastiprināta kontrole, kas tiek slēpta zem uztraukšanās maskas. Neko nesaku, ka pajautā, kur ies un kad atgriezīsies. Tas ir normāli. Bet kritizēt par to un kontrolēt sarakstes nav normāli. Tur nav jābāž deguns. Bet varmākām nepatīk zaudēt kontroli pār savu upuri, bet tikšanās un sarakstīšanās ar draugiem to apdraud, tāpēc tās jāapcērp cik var.

To atkal izfantazēji. Pati neredzi, cik slimi tas izklausās? Ja prasa, ko dara, kurs pa nakti ies, tad nezin kas, pasaules gals. Viņa nekontrolē un nelūr iekšā sarakstēs. Viņa neieslēdz un neatņem telefonu, kamēr nav visu izlasījusi un pārprasījusi, kāpēc rakstīja, kāpēc runāja. Pilnīgi jau iet ciet no savām atmiņām vai ''norāvos no ķēdes'' posma?
Ceturtkārt - pazemošana. Upurim ir jāsajūtas niecīgam un pateicīgam, ka viņu vēl nav izmetuši. Normālā ģimenē ir normāli, ka, ja kādam nesanāk kopdzīve, tas uz brīdi atgriežas un viņam palīdz, bet nepadara par mājas vergu. Ok tur pamazgāt pa reizei traukus un veļu, kaut pēc grafika, bet ne jau būt vienīgajam, kas mājās to dara, ja ir arī citi cilvēki. Šeit pazemo par apģērbu, pārmet pārāk mazu ieguldījumu mājās utt. Nereti šis te nāk kopā ar frāzēm "Priecājies, ka vismaz to Tev dod", "Tu neesi pelnījusi", "Tu par maz centies", "Tu esi slinka", "Tu neko nemāki" utml.

Kur kaut kas tāds būtu? Autorei puisis slikts, mamma slikta, visi slikti, viņa viena nabadzīte. Rīdziniece pareizi saka, ja būtu katastrofa, tad viņa nekad neietu klāt un neko neprasītu un pat atgriezusies nebūtu. Ja viņa ir prasījusi, tad tagad vienkārši aizgājis ciet, ka liekas, ka nezin ko jautā un lai liek mieru vispār utt.
10.01.2018 19:33 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Loģiski, ka bērnam var likties, ka jaucas viņas darīšanās, jo tomēr vairs nenāk un neiet, kad iegribas, neņem to slotu rokās, kad sagribas, un tamlīdzīgi.
10.01.2018 19:34 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
acidpauli Man liekas, ka tu neiedziļinājies tekstā. Tur bija skaidri un gaiši rakstīts, ka man tā mašīna no viņiem nav vajadzīga. Tur bija rakstīs, ka manas mātes attieksme šajā jautājumā man liekas pretīga.
sis ir interesanti.Par auto bija runa kad dzivoji kopa ar pusi, sapelniji naudu iztereji iekartojot vina maju, bet par tevi vienigi kas rupejas kad puisis pamet ir vecaki..un tu TIKAI TAGAD IEVACOTIES ATCERIES PAR TO AUTO...lai butu par ko upurim cikstet un vainot citus?
10.01.2018 19:35 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Rīdziniece pareizi saka, ja būtu katastrofa, tad viņa nekad neietu klāt un neko neprasītu un pat atgriezusies nebūtu.

Upuri pat no reanimācijas atgriežas ģimenēs, ja neredz iespēju iet kur citur. Autore neredz, tāpēc arī atgriezās. Tu tak ar pie savas katastrofas skrien un skrien kaut Tevi pazemo. Ko Tu piesienies citiem?
10.01.2018 19:36 |
 
Reitings 1937
Reģ: 18.05.2016
Es esmu pieredzējusi ģimenē daudz, milzīgus pazemojumus, esmu sista, apsaukāta rupji, man ir vēlētas ļaunas lietas, man pārmeta par katru apģērba gabalu, lieku kumosu ko apēdu. Tika aizrādīts par manu izskatu, gaumi, to ka man nav gana draugi, tātad esmu nūģe, ņuņņa, kura nevienam nepatīk un tas ir kauns. Reāli bija jāiet ārā vienai, lai nesmejas ka man nav draugu. Ja man kaut kas patika vai gribēju aiziet atpūsties, par mani smējās, kā ES varu kaut ko gribēt un cerēt, ka man to dos(kino apmeklējums piem), kas es tāda esmu lai tā izšķērdētos? Un vēl skandāli un pārmetumi, visiem labi bērni, talantīgi un smuki, maniem vecākiem nē. Tikai liekēde. Tas viss mani ir nereāli traumējis, man grūti atrast draugus, bieži uz vīra izgrūžu to ko nevajag. Es nejūtos gana laba nekam, nespēju motivēt sevi. Pat ja man bija slikti, es nespēju motivēt sevi strādāt jau skolas laikā lai izvāktos, jo es jutos slikti un depresīvi un naktīs raudāju bez iemesla. Un nav brīnums, ka ir bērni kuri neko daudz nesasniedz ilgu laiku un neraujas melnās miesās lai tiktu prom, jo jūtas kā nevērtīgi sūdi kuri neko nepanāka dzīvē. Es diez gan sāpīgi uztveru visu šo un esmu bērnu pusē, jo saskatu teroru un manī uzliesmo dusmas. Tagad ar vecākiem ir labas attiecības. Mammu ļoti mīlu un tiekamies bet ir brīži kad gribas sakliegt uz viņas, kad dusmās vāros... lai gan mamma 100x atvainojas par nodarīto un cenšas kā var. Tikt pāri ir grūti. Gribas sāpināt sakot ka nepiedodu. Bet tas tādēļ, ka tik ļoti esmu pačakarēta un joprojām traumas velkas līdzi... ajj te laikam par daudz par sevi:-D
10.01.2018 19:38 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!