Vīrieša pirmais solis.

Nerea, bet taču nekad nebūs tā, ka visiem labi! :-D Nu nedzīvojam utopijā. Vienmēr kāds “vilks segu uz savu pusi” vairāk. Tāpēc vnk ir jāieklausās sevī - gribi precēties - precies. Gribi karjeru - taisi karjeru. Gribi bērnus - dzemdē bērnus. Negribi bērnus - nedzemdē. Taču sabiedrībā vienmēr atradīsies kāds, kurš ar šo tavu izvēli būs neapmierināts un domās savādāk. Nu un?... Arī šajā diskusijā domas visādas - vienam par agru vecums, citam par maz laika kopdzīvē aizvadīts, vēl kādam par maz naudas kāzām iekrāts, cits uzskata, ka labāk studēt un par kāzām nedomāt, cits atkal kaut ko aizdomīgu vīrietī, kurš negrib precēties tagad, saskata utt. Es, piem, apprecējos pēc 7 mēnešu kopābūšanas. Knapi 23 gadi palika. Kāzām lielāko daļu sametās vecāki. Un viss ok! Cits aizvada kopdzīvē 7 gadus, dzemdē bērnus un tikai pēc 30 beidzot sakrāj naudu savām sapņu kāzām, apprecās, bet pēc pusgada izšķiras... Garantijas jau nav nevienā no variantiem! Ir jāieklausās tikai sevī un savā partnerī. Citu viedoklis ir un būs vnk subjektīvs spriedelējums par to “kā domāju es” un “kāda pieredze bija/ir man”, kas būtībā neko nenozīmē sveša cilvēka dzīvē, jo scenārijs un iznākums var būt absolūti savādāks.

Nu jauni šķiras ievērojami vairāk. Vienkārši loģiski izsaka spriedumus no tās informācijas, kas tika dota.

Neons
Tā arī ir! Bet... ir liela daļa cilvēku, kas dara tikai to, ko liek sabiedrība, nevis to, ko paši vēlas. Tad nu jānovēl visiem klausīt pašiem sevi.

Nerea, nav tā, ka tev nepiekrītu, bet vnk nedaudz esmu nejauka šodien... :-P

ir liela daļa cilvēku, kas dara tikai to, ko liek sabiedrība, nevis to, ko paši vēlas.

Citreiz cilvēks vnk neapzinās, ka tas, ko “liek sabiedrība” IR tas, ko pats grib. Ne vienmēr jāpeld pret straumi. Taču tas vairāk par tādiem individuāliem gadījumiem, nevis kopumā.

Dāmas, jums nešķiet, ka meitenes tiek zombētas jau no bērnības ar visām princešu multenēm, filmām, lellēm kāzu kleitās utt, par to, ka visas laimīgas attiecības ir tikai, kad apprecās lielā baltā kleitā un tāpēc rodas tādas situācijas, kad sievietes ir kā trakas uz bildinājumu, bet kad prasa, ko viņai tas nozīmēs, nevar īsti atbildēt, vai izspiež atbildi, ka forši, skaisti, romantiski, jo visas draudzenes jau bildinātas utt?

Es pilnīgi piekrītu šim. Jā, es uzskatu, ka vairums meiteņu ir sazombētas ar Disneja princešu multenēm un pat, ja apprecas, tad ir lielais šoks, ka grūtniecības laikā piepamst kājas un vīram šķiet pretīgi mainīt pamperus, utt., utt. Nav vispār nekāda reality check. Ja 20 gados gribas bildinājumu, kāzas un bērnus, ieteiktu skatīties uz vecākiem vīriešiem, vismaz 25+, jo 20-22 gados tiešām ļooooti retais vīrietis ir gatavs uz bildinājumu un ģimenes dzīvi.

Es atkal iespraukšos...

jo 20-22 gados tiešām ļooooti retais vīrietis ir gatavs uz bildinājumu un ģimenes dzīvi.

Vīriešiem arī derētu iziet reality check kursiņu, ka bērni un laulības nav nekāds bubulis. Man nav saprotams, kam tur gadiem ir jāgatavojas un naudu jākrāj, jātestē vienam otrs un jādomā (ja attiecības ir kā tādas vispār). Šis te arī ir sabiedrības uzspiests viedoklis, ka nedod Dievs, par ātru izlemsi. Pasaules gals iestāsies... :-D

Par meitenēm sakāms pilnīgi tas pats, kā arī pilnīgi normāli, ja 20 gados negribas ar to skriet un apdedzināties. Ja gribas, jo ''gribas'', tad jau vispār, īpaši ja otrs to redz arī vēlāk, ne skriešanas pēc.

Vīriešiem arī derētu iziet reality check kursiņu, ka bērni un laulības nav nekāds bubulis. Man nav saprotams, kam tur gadiem ir jāgatavojas un naudu jākrāj, jātestē vienam otrs un jādomā (ja attiecības ir kā tādas vispār). Šis te arī ir sabiedrības uzspiests viedoklis, ka nedod Dievs, par ātru izlemsi. Pasaules gals iestāsies...

Piekrītu par to, ka saistības nav nekāds bubulis. Bet 20 gados cilvēki vēl ir tik zaļi... Tajā laikā tikko vidusskola pabeigta un labi ja uzsāktas mācības augstskolā un pirmais darbs, dzīves pieredze - tuvu nullei. Saprašana, kas pats esi par cilvēku un ko no dzīves gribi - lielai daļai arī nekāda dižā nav. Ļoti iespējams, ka cilvēks jau pēc gadiem pieciem būs ar krietni atšķirīgu skatījumu uz daudzām lietām, tai skaitā attiecībām. Es pirms gada ar astīti izšķīros no ilglaicīgām attiecībām, kurās biju kopš 19 gadu vecuma. Ja būtu apprecējusies vai ar bērnu, tad gan jau vēl tagad mēģinātu glābt kaut ko, kam tāpat nebija lemts būt par laimīgām attiecībām mūža garumā. Bet 20 gados viss izskatījās rožaini.

Vīriešiem arī derētu iziet reality check kursiņu, ka bērni un laulības nav nekāds bubulis. Man nav saprotams, kam tur gadiem ir jāgatavojas un naudu jākrāj, jātestē vienam otrs un jādomā (ja attiecības ir kā tādas vispār). Šis te arī ir sabiedrības uzspiests viedoklis, ka nedod Dievs, par ātru izlemsi. Pasaules gals iestāsies...

No vienas puses es piekrītu. Bet no otras - ja es būtu aprecējusies 20 gadu vecumā, tagad droši vien būtu visai nelaimīga.

Neons- es tikko gribēju iekomentēt,ka par pēdējiem taviem komentāriem piekrītu katram tavam vārdam, bet tad šis komentārs :D Bildinājums, kāzas ir loti nopietns solis attiecibās, kuru gribēs tikai ar to cilvēku ar kuru tiešām uz visiem 100% jūt to saikni, to ka sapas tik loti ka gribētos ar to cilvēku kopā novecot un tā sajūta nav mainijies ari pec ilga laika kopā būšanas, tapec tas ir pašsaprotami "ietestēt" otru pusi kādu laiku, cik nu katrs pats uzskata par pietiekamu (Vienalga gads vai kaut 10), savādāk tiesši tādēl arī loti liela dala, kas pec neilga laika kopābūšanas apprecas, arī tikpat ātri izšķiras, jo izrādijas ka ir apprecējušies ar svešinieku, jo pēc kāzām atklājas visādi brīnumi, ar kuriem tomēr nav iespējams sadzīvot, vai atrast kompromisu, jo cilveks vienkārši tāds ir, vinu neizmainīt un to pamānija tikai pēc kāzām, jo sasteidza tās.Jāatceras arī tas ka vīriešiem lielakajai dalai tās kāzas nav tik svarīgas ka sievietēm, tādēl vinas bieži nesaprot kapēc vīrietis nebildina pēc 5 gadu kopā būsanas. Tapēc ka vīriesi, lielākā dala tādi vienkārši ir. Tu aprecējies pēc loti neilga laika attiecībās, bet kā pati rakstīji- ir normāli apprecēties arī pēc tikai 5 gadu kopā būšanas un neprecēties vispār, galvenais lai tas saskan abiem ;-)

Nez vai jūs, meitenes, tiešām apprecētos tajos 20 gados, ja tiešām gatavotos kāzām. Es arī 20 gados biju attiecībās un arī domāju, ka ir īstās. Pajuka viss un, protms, labi, ka tā. Tagad atskatoties, es saprotu, ja toreiz tiešām, tiešām pieķertos kāzu rīkošanai vai stāvētu pretī zagsa durvīm ar iesniegumu - visticamāk pārdomātu, jo zemapziņā zināju, ka nav tomēr īstais, bet centos sevi par to vnk pārliecināt. Viena lieta ir kad teorētiski apceri precības, cita lieta, kad reāli sastopies aci pret aci ar ļoti nopietnu izvēli jau “durvju priekšā”. Tad pēkšņi viss paliek tik skaidrs... Taču piemrītu, ka 20 gados puišiem (lielai daļai) tomēr īss tas prātiņš. Un gaidīt no viņiem nopietnus lēmumus laikam ir panaivi... Kaut arī gribās (jo meitenes pieaug ātrāk)...

Parastsdzeks, visu cieņu, bet ko var “zīlēt” 10 gadus no vietas? Nu ko?!? Tiešām vajadzīgs tiiiiik ilgs laiks, lai saprastu, ka nu ir tas cilvēks īstais?... Manuprāt, tur jau ir runa vairāk vnk par slinkumu. Tak visa dzīve jau iekārtota un sakārtota, kāpēc precēties?... Apmēram tā...

Nez vai jūs, meitenes, tiešām apprecētos tajos 20 gados, ja tiešām gatavotos kāzām.

Nu, iespējams. Statistika par šķirtajām laulībām gan liecina, ka ne tuvu visiem tā skaidrība atnāk pirms kāzām.

Bet 20 gados cilvēki vēl ir tik zaļi... Tajā laikā tikko vidusskola pabeigta un labi ja uzsāktas mācības augstskolā un pirmais darbs, dzīves pieredze - tuvu nullei. Saprašana, kas pats esi par cilvēku un ko no dzīves gribi - lielai daļai arī nekāda dižā nav.

daudz +++
Autore, padomā, kam Tev tieši tagad to gredzenu vajag? Jo vairākas draudzenes uz Ziemassvētkiem tika bildinātas? Esmu novērojusi, ka šī tāda pēdējo laiku tendence. Iespējams, 21 gadu jaunam zaļam gurķim pat nav tās finanses tik lielas, lai varētu pieklājīgu gredzentiņu nopirkt..nerunājot nemaz par to, ka tādā vecumā puišiem patiešām par precībām pat domāt negribās. Bildinās un tad 3 gadus būsiet saderināto statusā? Tas liekas vēl muļķīgāk nekā vairākus gadus vienkārši dzīvot kopā. Man personīgi tas vienmēr licies kā līdzeklis, ar ko vīrietis ļoti veiksmīgi aizbāž savai sievietei muti:-D Jums nav, kur steigties!!
Es tiku bildināta pēc 8,5 gadiem (varat nošausmināties:-D). Zināju, ka kaut kad apprecēsimies, bet tad bija skolas jāpabeidz, tad labāk apmaksāti darbi jāatrod, tad mājoklis utt..Reizēm man arī nāca šādas histēriskas domas, bet zināju, ka draugs vēl nav gatavs, grib kārtīgas kāzas, kuras jaunieši, kam nav vismaz 25 gadi un ļoti labi apmaksàti darbi (un būsim godīgi, tādi ir vien retajiem tajā vecumā), paši uzrīkot nevar, bez vecāku līdzdalības. Varbūt Tavam puisim arī ir svarīgi visu to sasniegt pašam, dot Tev labāko, ko var dot, bet šobrīd tas nav vienkārši iespējams. Paskaties no tās puses, nevis tikai -es gribu-man vajag... un tad, kad viņš bildinās, vismaz tad zināsi, ka tas ir no sirds, nevis izčīkstēts solis:-)

Neons, manuprāt, apprecējās pēc 7 mēnešiem, jo viņa seko domai, ka nevainība jāsaglabā līdz kāzām. Es zinu arī citus cilvēkus, kas ar šādu uzskatu apprecas ļoti ātri, nezinu, kas ir ierosinātājs - meitene, puisis vai abi, bet skaidrs, ka negrib 3 gadus gaidīt seksu.
Atvainojos, ja tā nav Neons gadījumā, bet tā tas izklausās vispārinot šo uzskatu par nevainību pirms kāzām.
Manā skatījumā labāk ir iepazīties, randiņot, sekss, kopā dzīvošana, pārbaudīt, vai var sadzīvot viens ar otru gan seksā, gan ar netīrām zeķēm un tikai tad precēties, bērni. Kādam citam, protams, citādāk, protams, galvenais, lai saskan abiem, es tikai saku, kā tas man izklausās no malas.

neznosacījumu sex attiecības, karjera, manta, darbs, labi paēst

man tīri labi patīk. :D vēl varētu pievienot gulēšanu, sportu un izklaides. :D

Starpcitu, man filozofijas lekcijās runāja par to, ka šajos laikos, kad cilvēks dzīvo +/-80 gadus, tas ir pilnīgi normāli pusmūžā šķirties un veidot jaunas attiecības, jo apprecēt vienu un cerēt uz happy ever after ir diezgan smieklīgi, jo agri vai vēlu kaut kādas problēmas būs. Skaidrojums tam bija tāds, ka senos laikos attiecības kā tādas vīrietim un sievietei nebija līdz sirmam vecumam, jo nepastāvēja medicīna tik augstā līmenī. Mira no slimībām, kā arī sievietes daudz mira dzemdībās, līdz ar to, vīrieši ņēma jaunas sievas, kopdzīve bija ļoti saticīga, jo nebija tik ilga - ātri aprāvās mūžs. Tad nu tagad nodzīvot kopā tos 60 gadus jau ir varoņdarbs, jo cilvēkiem pieaugot/novecojot mainās skatījums uz lietām, un pēc 20-30 gadiem tas var vairs nesakrist.
Pati nezinu cik ļoti šim piekrītu.. varbūt daļēji, jo neticu, ka ir tāds tikai viens mūsu izredzētais. Un tās precības tāds ķeksis.

kopdzīve bija ļoti saticīga, jo nebija tik ilga

Neaizmirsti, ka nebija tāda sīkuma kā mīlestība :) Tāpēc arī dzīvoja kopā, ka bija jādzīvo. Nekas cits neatlika. Nekādas attiecības mūsu izpratnē tās nebija (ar retiem izņēmumiem).

Ieteiktu nesteigties! Ir, protams, forši, ka jūties droša par attiecībām un domā, ka esi atradusi īsto, bet ja jau ir īstais tad nekur nepazudīs vai ne!?
Uzaugu ģimenē kur vecāki nebija precējušies, tas manai ĢIMENEI nevienu brīdi netraucēja.
Es,piemēram, neuzskatu precības par kaut kādu mīlestības apliecinājumu, priekš manis - tikai formalitāte, lai dzīvotu kopā un veidotu savu dzīvi. Ja mīl tad mīl arī bez gredzena pirkstā!

Nu man nekad nav licies, ka disnejs un filmas utt zombē meitenes. Tā ir stulba filma, bet realitāte ir realitāte. Man skatoties filmas NEKAD neradās vēlme precēties un lielas kāzas. Man likās, ka gribu precēties vēlu... ka nav jāsteidzas. Neuzrunāja mani. Satiku tagadējo vīru un domas mainīju par 180° un filmas un tas ka esmu meitene to neietekmēja :-D Vīrs gribēja ne mazāk un bija pilnīgi gatavs ātrāk kā es.