Sporta stundas

Sadie.

Ja persona vakaros skatās "Svešo seju", smejas par Skuteļa jokiem un klausās Bermudu divstūri, tad man aptuveni jau ir radies priekšstats par konkrēto personu un tas liek man saprast, ka mums diez vai būs pa ceļam.

Es nelielos, ka būtu kaut kādā ziņā par kādu pārrāka, tikai vēlējos pateikt, ka neesmu muļķe, kura nejēdz ne lasīt, ne domāt.

Labi, es ticēšu uz vārda, ka neesi muļķe, bet problēma ar domāšanu tev tomēr ir. Tevi kaitina, tavuprāt, neinteliģentas personības, bet tu lieliski sadzīvo ar čīkstuļiem. Varbūt tāpēc, ka jums ir daudz kopīga?
Mani, savukārt, kaitina neinteliģentas un čīkstošas personības, kuras uzskata, ka pie viņu neveiksmēm vainīgs ir kāds cits (parasti "sistēma").

Vairāk diskusijā neiesaistīšos, jo esmu sapratusi, ka izteikt savu subjektīvo viedokli nereti ir bīstami - vienmēr atradīsies kāds, kurš pasmiesies, apvainosies vai nolems atspēkot izteikto viedokli

No shit - kas var būt briesmīgāks par tava viedokļa atspēkošanu? :D Tik daudz lasījušai personai būtu jāzina, ka savu viedokli izteikt vienmēr ir bīstami, jo var nākties atbildēt par saviem vārdiem. Ja neesi tam gatava, tad tev vēl ir kur augt. Domājams tev vairs nav 18, tad nu būtu pēdējais laiks, jo no tā nekur neaizbēgsi.

Skola, kurā es mācījos, skaitījās vien no sportiskākajām skolām, līdz ar to, sportam tur bija liela nozīme. Un es neesmu tas sportiskākais cilvēks, pilnīgi noteikti nē, tāpat kā lielākā daļa manas klases nebija :D Taču visi gāja, darīja, jo visi uztvēra sporta stundu kā izklaidi un tāpēc bija forši, pat tad, ja beigās lielākā atzīme klasē bija 8 un pat tā atzīme bija meitenei, kura regulāri piedalījās vieglatlētikas sacensībās, tāpat bija forši. Te jau vairāk runa nav par to, ka nevari, vairāk par to, ka negribi. Protams, visiem labāk patīk čīkstēt un teikt, ka man ir par grūtu, es nevaru, skolotāji slikti. Nākotnē arī tā darīsi, ka ja nesanāks no pirmā piegājiena, uzreiz meklēsi iemeslus, kāpēc necensties un nedarīt? Tici man, nākotnē tev tās skolas atzīmes nekam nederēs. Vienīgi, ja vēlēsies iestāties augstskolā. Un tur sportu neviens tev neskatīsies :D Tās normas skolā nav nemaz augstas, protams, lai uz 9 vai 10 noliktu, vajag pacensties, bet uz 5 vai 6 mierīgi. Ko darīt, ja nepadodas matemātika, vai ķīmija, vai citi priekšmeti...arī meklēsi veidus, lai nedarītu, jo nesanāk? :D Mūsdienās sports skolā jauniešiem ir vienīgais veids, kā viņus jēdzīgi izkustināt un uzturēt vismaz kaut kādā fiziskā formā. Novērtē

Sadie pareizi Tu saki, es jau sen to ievēroju, ka izsakot viedokli, bieži vien tas tiek no*irsts. Vai arī izvelk kādu teikumu un noliek, izķidā. Šeit tā ir pieņemts, ar to jāsamierinās. Mēs katrs taču esam dažādi, un nebūs tā, ka viedokļi vienmēr saskanēs. Kāpēc par viedokļa izteikšanu būtu jāno*irš, ta hvz :-D

Normatīvi visur ir vienādi, tas jā. Bet, ja cilvēks pirms tam ir bijis skolā, kur tās nodarbības neņēma nopietni, tā ir nereāla slodze. Es neredzu neko sliktu tajā, ka meitene grib slimības lapu. Tām, kas saka, ka tā nevajag, nāksies rukāt - cik ilgi jūs pašas izvilktu, ja jūs tagad iemestu trenēties kopā ar profesionāliem atlētiem? Tur ir tieši tas pats - cilvēkam nav sagatavotības kam tādam un palēnām panākt pārējos neviens neļaus, neviens nenolaidīs normatīvu.

Es arī biju no tiem cilvēkiem, kam riebās sporta stundas sports.
Vienmēr bija ,kaut kādas izdomātas normatīvas - skriešanā,mešanā un kāpšanā pa virvi.
Es tad vēl biju korpulenta meitene uz visu citu klasesbiedru fona. Un iedomājaties korpulenta meitene kāpj pa virvi salīdzinot ar meiteni (klasesbiedreni), kura man bija atlēte. Man 2 , jo neprotu un nevarēju , atlētiskai meitenei 10.
Man šī netaisnība pieriebās, es arī aizgāju pie sava ĢĀ, ar lūgumu, ka es sportošu ārpus, vingoršu ārsniecisko vingrošanu kā alternatīvu nekā skolā sevi pazemošu un lauzīšu.
Man vēl no dzimšanas ir skolioze, tas arī dažkārt lika pie skriešanas manīt.
Dabuju zīmi - atbrīvojumu arī saistītu ar manu muguru un asinsspiedienu un dzīvoju laimīga. Atceros, ka mana sporta skolotāja bija par to nelaimīga.. laikam par to, kad nevarēja mani vēlreiz iztrenkāt :-D
Tagad sportoju x3 aktīvāk, neesmu korpulenta vairs un neteiktu, kad esmu tizlāka vai kā savādāk :-D

Uz sportu sāku neiet apmēram piektajā vai sestajā klasē, man riebās.
Mums bija arī peldēšanas nodarbības, kas veidoja kopīgu atzīmi ar visādiem akrobātikas dranķiem un visu pārējo. Aizgāju pēdējā nodarbībā uz peldēšanu, nopeldēju visas ieskaites un ar to vienmēr arī izvilku +/- normālu atzīmi.
Vidusskolā ne tikai uz sportu negāju, bet kaut kā eksāmenus nokārtoju labi, augstskolā tiku un pabeidzu, dzīva un vesela. :-D

Mani bijušie sporta skolotāji, neviens nav varējis ieinteresēt, ka sportot ir forši un noderīgi. Pat nepaskaidroja, kāpēc ir vajadzīgas visas tās iesildīšanās, staipīšanās, vienkārši bija jādara kā liek un viss. Tāpēc varbūt arī īsti nekad nepatika sporta stundas, jo nebija interesanti.
Bet pamatskolā bija tāda stunda kā peldēšana. Dievināju! Mācija pareizi peldēt un elpot. Kaut gan es jau mācēju peldēt. Pamazām lecām baseinā no malas iekšā, vēlāk varēja lekt arī no trampalīniem.
Skolotāja izvēlējās 3 labākās meitenes uz sacensībām, un arī es starp tām biju, tas bija vareni un aizraujoši man kā 5.klases skolniecei.
Vēl šobrīd, vairāk kā pēc 15 gadiem, dievinu peldēt, mīlu ūdeni.

es jau neko, bet, tas, ka lasi Dostojevski un Puškinu vispār neko neparāda :-D :-D

Nu tas kā kuram. Man, piemēram, vienmēr būs patīkami padiskutēt un iepazīties ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses kā man, jo, vismaz manuprāt, gan mūzikas, gan literatūras gaume daudz izskata par cilvēku. Ja persona vakaros skatās "Svešo seju", smejas par Skuteļa jokiem un klausās Bermudu divstūri, tad man aptuveni jau ir radies priekšstats par konkrēto personu un tas liek man saprast, ka mums diez vai būs pa ceļam. Es nelielos, ka būtu kaut kādā ziņā par kādu pārrāka, tikai vēlējos pateikt, ka neesmu muļķe, kura nejēdz ne lasīt, ne domāt. Vairāk diskusijā neiesaistīšos, jo esmu sapratusi, ka izteikt savu subjektīvo viedokli nereti ir bīstami - vienmēr atradīsies kāds, kurš pasmiesies, apvainosies vai nolems atspēkot izteikto viedokli, bet man šodien ir Ziemassvētki, līdz ar to arī labs prāts. :)

Manā skolā nelika 10. Augstākā atzīme priekšmetā bija 8.
9 varēja par projektu nopelnīt, vai referātu.

Man sportā bija vidējā atzīme 7-8 , jo bija laba skolotāja un man padevās basketbols un akrobātika. Un tāpat domāju, ka ar atzīmēm sportu vērtēt nevajadzētu.
Tā pati bumbiņas mešana. Man ir hipermobilitāte, ļoti lokanas locītvas, arī uz pretējo pusi. Es gribēdama bumbiņu pat uz 4 nevarēju aizmest. Kā paceļu roku, tā plecā aiziet pavisam citādāk kā vajag. Un nē, es to nevarēju ietrenēt. Un nē, es tāpēc neesmu kroplis. Špagati un stiepšanās man sanāca labāk par visiem.
Āzim pāri arī nekad nevarēju pārlekt, jo bail.
Skriešana? Nu nevarēju es tik ātri noskriet, elpas trūkst, sirds sitas. Arī pirms 3 gadiem nevarēju, lai gan tad ļkti aktīvi trenējos pati vakaros, un pat pusmaratonu noskrēju- bet savā lēnā tempā, nevis pa galvu, pa kaklu.

10 pēc būtības ir "izcili", būtu dīvaini, ja izcilību varētu noniecināt tik ļoti, ka to varētu sasniegt jebkurš...

Hmerever varu pateikt par sevi,ka es nemeklēju iemeslu kādēļ es negribu vai nevaru dabūt labāku atzīmi, man vismaz,ja ko nemācēju,tik labi lai dabūt 7,kas ir labi, derēja arī 4,ka tik sekmīgi, bet ja es zināju ka to lūk es protu labāk,un man sanāk,tad to darīju cik vien labi māku, nu i bij vai nebija tas 10, biju priecīga gan pa 9,8. Nu nebūs sportā neviens tik perfekts, ka b vienmēr tik ,10būs, tāpat matemātikā. Atkal salīdzinājumā, klasē bija meitene,kas teicami zināja matemātiku, Bet nu viņai nebija katru kontroldarbu tikai 10, pat bija gadījumi ,ka tikai 6 dabūja un tas priekš viņas skaitījās slikti, viņa pat 7 nepieņēma un gāja pārrakstīt, bet viņa tak neuzskatīja citus pa stulbiem,ja nevarēja dabūt 10un citi viņu neuzskatīja par stulbu ja kādu reizi dabūja zemāku atzīmi.
Nu lai smietos,ka redz nevari ,10dabūt tad jābūt vai nu ģēnijam it visā vai arī cilvēks ir vienkārši izlutināts iedomīgs ,kam patīk pa citiem pasmieties.

Sadie, nekļūsti smieklīga :-D
Pareizi vien ir, ka katram pielāgoties nevar un nevajag. Visi visur desmitniekus nav pelnījuši, bet tas ir normāli.

Sadie. - es jau neko, bet, tas, ka lasi Dostojevski un Puškinu vispār neko neparāda :D :D

Kā tev var būt skolā 10, ja tu pat lasīt neproti un domāt ne tik?

Hahah, nopietni!? Smejos balsī! Saprotu, ka esi sasodīts trollis, kura misija ir citus nokaitināt, bet nu tik un tā... Es neprotu lasīt un domāt? Kurā no maniem komentāriem Tu to izlasīji?
Manās mājās ir desmit diplomi, kuri pierāda manus sasniegumus latviešu valodas olimpiādēs. Un es brīvajā laikā nelasu Grejus vai saplēstas mēžģīnes, bet gan atkal un atkal pārlasu Dostojevski, Jeseņinu, Bulgakovu un Puškinu, kamēr fonā skan Visocka mūzika. Tāpēc, pa ilgiem laikiem, kļūšu rupja un teikšu - aizver savu muti, rakstot par lietām, kurās Tev nav ne mazākā sajēga. Iemācies savā dzīvē kaut pusi no tā, ko zinu es, un tad parunāsim!

Sadie.
Kā tev var būt skolā 10, ja tu pat lasīt neproti un domāt ne tik?
Mani neinteresē, kāpēc tu kaut ko nevari izdarīt. Ja nevari, tas saņem sevis nopelnīto atzīmi un turi muti. Ja tā atzīme ir svarīga, tad strādā ar sevi un nopelni labāku. Nekāda sistēmas vaina te nav!
Un precīzi - tos intelekta apdalītos, kuriem latviešu valoda ir par grūtu, vari droši saukt vārdā, kādu tie ir pelnījuši.
Sognare..
Lasi vēlreiz. Acis asiņo no jūsu komentāriem, kuros jūs atrodat 101 iemeslu, kāpēc jums nesanāk dabūt vēlamo atzīmi un tāpēc pietiek nekaunības čīkstēt, ka vajag pielāgot sistēmu katrai jūsu tizlības izpausmei. Taisni jābrīnās, ka nav vēl komentāri no idiotiem, kuriem pareizrakstība ir par grūtu un kuri pieprasa pielāgot atzīmju došanu arī tur sava intelekta īpatnībām, jo galvenais tak, lai katrs tizlenis (kautkādā jomā) var dabūt 10! Vispār visu nelasīju - varbūt kāda no jums ir arī šajā ziņā paspīdējusi...

Sadie. Es ar pa to komentāru brīnījos, ja nemāki uz 10 sportā neko izdarīt tad esi tizls, un būs tādi kam dēļ tādiem tizleniem acis asaros:-D
Nu absurds,kā var saukt kādu pa tizlu ,ja viņš nevar 10 dabūt? 7'8'9neder? Kaut 4 ? Man vismaz ,ja ko māceju tad dariju to tik labi kā protu ,ja nu kas nesanāca tik labi kā gribētos tad galvenais bija lai vismaz ir sekmīga atzīme.
Vismaz cerams ,ka tam kam asiņo acis dēļ tiem tizleniem,skolā visiem bija 10sportā(t)

tb ortogrāfijas

Lasot atsevišķo personību čīkstēšanu par to, cik sistēma ir netaisnīga, jo ir tizleņi, kuriem netikt pie desmitniekiem, pilnīgi acis asiņo.

Varētu apbalvot šī komentāra autoru kā izcilu idiotu! Interesanta loģika - ja sportā kaut kas nepadodas, tad automātiski skaities tizls. Jā, kā jau minēju iepriekš, man bija un joprojām ir bail taisīt kūleni, jo, manuprāt, katram stulbenim zināms tas, ka pietiek ar vienu nepareizu kakla kustību, lai padarītu sevi par invalīdu. Ja bailes nedarīt to, ko nemāku, padara mani par tizleni, lai tā būtu! Tai pat laikā, ja sportā biju nulle, literatūrā biju izcilniece, Latvijas mērogā braukāju pa latviešu valodas olimpiādēm. Balstoties uz komentāra autora/-es loģiku, tad es drīkstu tos, kuri klasē nemācēja pat vienu teikumu uzrakstīt bez interpunkcijas un otogrāfijas kļūdām, saukt par tizleņiem?

Zinas tante
Manā skolā par mājas darbiem lika tikai iesk., un neiesk., un tur patiešām neviens neiespringa.