Diezin vai tie normatīvi, ja vien tā nav sporta skola, atšķiras no citu skolu normatīviem. Drīzāk gan iepriekšējā skolā uz normatīviem skatījās caur pirkstiem, bet te - haļava beigusies. Man kaut kā māņticība neļautu melot par veselības stāvokli vai pirkt kreiso atbrīvojumu, tā teikt, ar tādām lietām nejoko.
Pilnīgi pareizi, gan jau varēja iepriekš ''izslīdēt cauri'', tagad vienkārši liek zemāk, ja nav darīts vai nedara utt., kā mēdz izvairīties un izlikties, ka tā skolotāju problēma. Visur normatīvi ir vienādi. Pat ja kaut kas iepriekš nav darīts, tad cilvēcīgi aprunājoties, ejot uz konsultācijām, izrādot vēlmi un centību arī tas tiks novērtēts, kaut vai ņifiga tālu, piemēram, neaizlēksi. Pietrūks centimetrs, pievilks klāt, ne jau speciāli iegāzīs. Tas, ka skolas laikā, nepatīk un liekas, ka nepamatoti liek šo vai to, tas klasiski. Un mēģināt izlikties par slimu, nav laba doma ne tikai ētiski. Dari, kā vari, bet kad man paziņas, kurām bijis atbrīvojums un bija ''atvieglināts'' viss, tagad uz katra stūra čīkst, cik tas bija slikti, kāpēc vecāki nelika iet, ļāva tielēties, tad man ir dusmas uz viņiem un vēroju, kā viņi tagad skrien pēc darba uz tādu treniņu, tādu spēli, tādu nodarbību, jo jūtoties iekavējuši un palaiduši daudz ko garām - gan veselībai, gan priekam.
1
