Ja runā par sociālajiem tīkliem, kā, piemēram, Instagram profils, tad atzīšu, ka tajā ievietoju bildes, kuras ir estētiskas un baudāmas - piemēram, skaistus ziedu pušķus, skaistu vietu, kurā esmu pabijusi, attēlus, fotogrāfijas ar skaisti uzklātu galdu vai nakti pie kamīna. Protams, ikdienā netrūkst problēmu un raižu. Pati arī neizskatos kā no modes žurnāla vāka nākusi modele un arī es nereti pa mājām staigāju izstaipītās treniņbiksēs un ar copi uz galvas, taču - kurš cilvēks vēlētos soc.tīklos publicēt bildes no pelēkās ikdienas? Loģiski, ka cilvēki publicē bildes, kuras tiem liekas skaistas, taču tai pat laikā uzrodas tādi, kuri saka, ka, redz, šis cilvēks dzīvo glamūrīgu dzīvesveidu. Nē, nav jābūt bagātam, lai sociālajos tīklos ievietotu skaistas, gaumīgas fotogrāfijas. Arī es, neskatoties uz to, ka dzīvoju labi un varbūt, kā te teiktu, dažbrīd pat pārāk glamūrīgi (nedzīvoju Latvijā), sociālajos tīklos nelielos ar to to, kas man ir, taču fotogrāfijas cenšos ievietot tādas, lai cilvēkiem, kuri man seko, ir baudāmi to visu redzēt. Diez vai kādam prieku sagādās uzņēmumi no manas ikdienas, tāpēc savu profilu veidoju tādu, lai tas liktos skaists apkārtējiem. Gluži vienkārši filtrēju, kas ir skaisti un kas ne. Ir gadījies redzēt soc.tīklu profilus, kuros dominē sejas tuvplāni, uz poda sēdoši zīdaiņi un brokastīs ēsto tomātmaižu foto. Nē, paldies, man tas neliekas skaisti, tāpēc savu profilu veidoju savādāku, neskatoties uz to, ka mana ikdiena nav glamūrīga.