Es laikam piederu praktiķēm, lai gan sevi par tādu nekad netiku uzskatījusi. "Glamūrs" dzīvesveids mani nesaista, mana smadzene tā pie dzimšanas "nesaprogrammējās". :D Es reizēm esmu domājusi, kāpēc, teiksim, spīguļi kaut kādi skaitās skaisti, bet netieku gudra. Nav acs uz to. :D Arī "perfektās sievietes" tēls manā galvā ir kaut kāds a la Vaira Vīķe-Freiberga, Skaidrīte Lasmane. Nu uz to pusi.
Es gan pasekoju modes tendencēm, bet tik un tā gaume mani aizvelk līdz tādām unisex-edgy modes blogerēm, vai etno-folk-hippie interjera lietām, no visa tā rozā-balts-puķītes-rosegold man sāp acis. Es zinu, ka tādas ir populāras, bet es viņas tiešām neatšķiru.
Man nav super-liela alga vēl, vecāki finansiāli palīdzēja līdz gadiem 19 (ar naudiņu kojām un dzīvošanai), bet man ir ne-kredīta auto, varu ceļot, apmeklēt pasākumus, man ir ne-kredīta maģistra grāds, ceru šogad iegādāties īpašumu, viss pašas nopelnīts. Un daudzi mani vienaudži ar līdzīgiem ienākumiem un dzīvesstāstiem nesaprot, kā es to varu atļauties. Bet es vienkārši netērēju lielu naudu bezjēdzīgām lietām. Un ļoti labi jūtos. Perks of being a tomboy :D