Draudzība starp vīrieti un sievieti!

Protams, ka ir iespējama. Man ir 3 tiešām labas draudzenes, kuras pazīstu daudzus gadus. Pašas bieži vien vairāk izbauda vīriešu kompāniju, jo nav nekādu intrigu un baumu aiz muguras.
Nu, tas saprotams, ja cilvēkam nav vajadzīgi jauni draugi, kuri tikai uzradīsies, kad pašam garlaicīgi vai ko vajag. Ar gadiem tas cilvēku loks Tev apkārt sarūk arvien vairāk. Tas, protams neliedz iepazīt jaunus cilvēkus un veidot kontaktus.

Jo, kolīdz kāds saka, ka ir jūtas- es atsvešinos viņa labā, lai jūtas nodziest. Pēc tam var draudzēties cik uziet un saproti, ka viss nodzisis.

Bija man viens tāds draugs :D tagad viņam ir draudzene jau kādus 2 gadus, saka ka mīl viņu utt. Bet kad runājam, ir skaidrs ka nekas viņam nav nodzisis :D kaut kad tās sarunas tāpat aiziet divdomīgas un arī pats ir teicis, ka ja es gribētu viņš ar mani satiktos slepus no draudzenes pat ja tas draudētu ar šķiršanos...wtf jā.

Manuprāt pastāv draudzība starp sievieti un vīrieti, tomēr piekritīšu tiem, kas saka, ka tā veidojas dabiski un ar jautājumu: "Būsi mans draugs?" nekas nenotiek.
Man ir draugs vīrietis, ar viņu draudzība veidojusies jau no bērna kājas, jo bijām kaimiņi un ļoti bieži kopā visur gājām un darījām. Kaut kā laika gaitā šī draudzība kļuva tik ģimeniska, ka tagad nedomājot uzskatam viens otru par brāli un māsu. Esam gan izrunājuši, ka savādāku jūtu kā draudzība mums nav, jo tiešām uztveram otru kā brāli/māsu. Diemžēl tagad, dzīvesvietas maiņas dēļ vairs nav iespēja tikties bieži, tomēr uzskatu, ka esam īsti draugi un gan priekus, gan bēdas varam dalīt un otru atbalstīt! :-)

Man visas draudzības ar meitenēm ir gadu laikā pajukušas, jo mainās intereses, mainās uzskati un ceļi aizved pavisam dažādos virzienos. Toties ar vīriešiem, pat tādiem, kas atklājuši kādā brīdī jūtas, kontakts ir saglabājies labs, lai gan rets. Jo, kolīdz kāds saka, ka ir jūtas- es atsvešinos viņa labā, lai jūtas nodziest. Pēc tam var draudzēties cik uziet un saproti, ka viss nodzisis.
Šobrīd arī ir jauks draugs uzradies darba dēļ. Ar nevienu meiteni/sievieti/tanti te kolektīvā nav iespējams sadraudzēties, čūsku midzenis, visas viena otru cenšas noēst, bet puiši - godīgi sakot, brīnos, ka tik sakarīgi. :D

Ticu, tomēr ir vairāki bet
īsti draugi veidojas bērnībā vai jaunībā, nevis pēc 20 gadiem, kur nu vēl pēc 30 vai 40... ja līdz noteiktam vecumam sievietei ir vienalga kāda markas mašīna ir draugam/dzenei, izglītība vai tās neesamība utt tad pienāk klikšķis un viss mainās... tiek meklēti cilvēki ar līdzīgām interesēm un mērķiem, vai tādi cilvēki, kas var palīdzēt ar pieredzi, sakariem īstenot šos mēŗķus... līdz ar to jā ldaudz patiesības ir Hmerever teiktajā.
p.s. ja vecie draugi ir, viņi nepazūd, bet jaunie tiek izvēlēti pavisam rūpīgi, pēc pavisam citiem kritērijiem..

Vai mēdz būt draudzīgas attiecības starp vīrieti un sievieti? Drīzāk var būt čomiskas attiecības, man tā ir un nevienu gultā nevēlku un pat necenšos.

izabells izskatās izdevusies tiešām interesanta diskusija - daudz viedokļu gan teorētisku, gan no personiskās pieredzes, interesanti palasīt.
Ja nu šodien ir sanācis tā, ka man ir uznācis iekāriens rakstīšanai:-D, tad padalīšos arī ar savu pieredzi...
Iesākām kā draugi, jo tajā brīdī biju attiecībās (viņi bija un joprojām ir draugi); izšķīros ar tā brīža vīrieti, jo izrādījās, ka viņam ir cita svarīgāka, tad minētais draugs sāka izrādīt cita veida interesi, kaut gan pamatdoma saglabājās - mums bija par ko runāt; viņš joprojām ir vīrietis ar kuru man ir bijuša visilgstošākās attiecības(13 gadi), kā arī meita; 3 gadus atpakaļ sapratu, ka es gribu augt un virzīties tālāk; šobrīd jau 3 gadus nedzīvojam kopā, bet kaut vai satiekamies reizi pusgadā (meitas jubilejas), gadās arī biežāk, sazvanamies vēl biežāk, esam atkal vienkārši draugi, bez back up plāna, zinu, ka arī no viņa puses esam 2 cilvēki, kuriem ir par ko parunāt - politika dzīves jēga un būtība u.t.t.; u.t.p.jr... Tā kā dzīvē visādi gadās....

Pats svarīgākais ir, lai nebūtu seksuālas ķīmijas no abām pusēm. Otrais-attiecīgais vīrietis nav misogonists. Un trešais aspekts ir kas abu vienojošs- darbs/hobijs/raksturs u.c.
Ja šie trīs sakrīt, tad to var saukt par draudzību. Dažreiz dabā sastopama parādība.

Es tādai draudzībai neticu. Ja nu vienīgi ļoti neglītiem vai homoseksuāliem cilvēkiem. Kāpēc? Elementāri - draudzība ir tas pats, kas attiecības, tikai bez seksa. Tātad - ja cilvēki draudzējas, atliek tikai fiziskā pievilcība, kas iztrūkst.

Mans labākais draugs pirms pāris gadiem, tagad vasarā būs mans vīrs! Domāju, ka tuva parasta draudzība nevar būt starp vīrieti un sievieti.

ja tā nav pārāk tuva un sieviete "nekrata" savu sirdi...

nu tā nu gan tad īsta draudzība :D

Var būt! Man ir labs, bet attāls draugs jau 20 gadus gandrīz. Nekad, ne no viņa puses, ne manas nav bijusi " romantikas" jūtas.
Tāpat ir otrs, kuram bērnībā es patiku ( gados 13 :D), bet tad viņš satika manu māsīcu un nu jau 5 gadus kā ir precējies ar diviem burvīgiem bērniem.
Teikšu tā, draudzība ar vīrieti ir pat ļoti iespējama, ja tā nav pārāk tuva un sieviete "nekrata" savu sirdi un vīrietis "nemēģina" mirkļos, kad sieviete ir ievainojama.

Ir bijuši gana daudz gadījumi,kad vīrieši vnk mērķtiecīgi gājuši uz to,lai būtu ar mani kopā, jā. un kad esmu pateikusi, ka nebūsim, tad - VISS.
bet tikpat arī (retāki gan) ir bijuši tiešām patiesām, atklātām draudzībām.
ja abi ir atklāti viens pret otru, pat ja simpatizē viens otram vai tikai vīrietim sieviete. kāpēc tā nevarētu tik un tā būt draudzība?
ar visu laika pavadīšanu, ar uzticēšanos, ar palīdzēšanu grūtās situācijās - tās taču ir draudzības sastāvdaļas?! pat ja gadījumā, ka ir iesaistītas simpātijas kā pret pretējo dzimumu. TIK UN TĀ :)
bet ir arī tādas draudzības, kur nav tas iesaistīts. tur gan tad nepieciešams, lai abi viens otram nebūtu seksuāli pievilcīgi. bet atkal atkārtošos, pat ar visu pievilcīgu - why not! uzsveru - ja ir GODĪGI viens pret otru un to arī atklāj, jo slēpšanās gan nav draudzības pamatā.
p.s. arī sievietes-sievietes un vīrieša-vīrieša draudzības var pāraugt romantiskās attiecībās!:-P

Protams ka var!

Man draudzība ar viņu sanāca neplānoti un nejauši.
Viņš sākumā man pievērsa uzmanību kā meitenei, patiku - bet es tā draudziski uztvēru. Bet turpinājām komunicēt. Un tad vnk izveidojās draudzība ar laiku. Satiekamies, prasam viedoklim, varam izrunāties, aicinam ciemos...Man viņš ir kļuvis kā lielais brālis.
Un pat neskatoties uz to, ka katram ir sava otrā pusīte - draudzējamies.
Vienīgi ir jābūt ļoti uzmanīgai - vai robeža nav plāna. Jo pēc kāda laika es sapratu un man pateica, ka es viņam visus šos gadus patiku un tāpēc viņam attiecības neveidojās ar citām. Draugs mans ari bija greizsirdīgs, bet pieņēma viņu.
Tagad viss labi - attiecības arī viņam izveidojās, tagad jūtu,ka tiešām esam tikai draugi, kontaktējamies un vēl arī visi kopā satiekamies.

Protams ir.. ja ik pa laiakm pasukasi tad draudziba bus uz uraaa. ko tik neizdarisi drauga labaa

Piekrītu par to, ko katrs uztver par draudzīb ar pretējo dzimumu? Ja tiekas pārīši un kompānijās, šad tad pačato, nu tad ticu. Bet tad tas vairs neskaitas. Man ir draugu kompānija kur ir vīrieši. Citi pārīši utt bet neuzskatu, ka man ir draudzība ar puišiem. Un jā... vīrieši gan tenko, gan aprunā gan visu pārējo :-D

icu draudzibai, dzimums jau paliek otraja plana..
Visbiezak tada ista draudziba nak jau no bernibas, kad t

ja man bija tads draugs...velak mes apprecejamies...:-D

Šāda draudzība var pastāvēt! Es zinu, ko tas nozīmē! ;-)

Un, jā, man arī liekas, ka jēdziens “draugs” var būt ļoti stiepts un, manuprāt, ir liela atšķirība starp jēdzieniem “draugs” un “draudzīgas attiecības”.

Jā šis ir arī tas ko laikam gribēju pateikt... :D
Man apkārt gana daudz vīriešu, kopā varam patusēt, kaut kadās situācijās parunāt šo to utt. Bet vai es iešu ar viņiem uz kino, stāstīšu kkādas problēmas vai runāšu par savu dzīvi...vai iesim tāpat vien divatā kafiju dzert? Vai speciāli tiksimies lai aprunātu kaut kādas mums saistošas tēmas? Nu nē...neko no tā es ar viņiem nedarīšu. Un godīgi nezinu nevienu kam tāda draudzība būtu izdevusies.
Tas laikam nozimē ka apgrozos galīgi nožēlojamā sabiedrībā :)