izabells izskatās izdevusies tiešām interesanta diskusija - daudz viedokļu gan teorētisku, gan no personiskās pieredzes, interesanti palasīt.
Ja nu šodien ir sanācis tā, ka man ir uznācis iekāriens rakstīšanai:-D, tad padalīšos arī ar savu pieredzi...
Iesākām kā draugi, jo tajā brīdī biju attiecībās (viņi bija un joprojām ir draugi); izšķīros ar tā brīža vīrieti, jo izrādījās, ka viņam ir cita svarīgāka, tad minētais draugs sāka izrādīt cita veida interesi, kaut gan pamatdoma saglabājās - mums bija par ko runāt; viņš joprojām ir vīrietis ar kuru man ir bijuša visilgstošākās attiecības(13 gadi), kā arī meita; 3 gadus atpakaļ sapratu, ka es gribu augt un virzīties tālāk; šobrīd jau 3 gadus nedzīvojam kopā, bet kaut vai satiekamies reizi pusgadā (meitas jubilejas), gadās arī biežāk, sazvanamies vēl biežāk, esam atkal vienkārši draugi, bez back up plāna, zinu, ka arī no viņa puses esam 2 cilvēki, kuriem ir par ko parunāt - politika dzīves jēga un būtība u.t.t.; u.t.p.jr... Tā kā dzīvē visādi gadās....