Svētki

Nu vins ir "buraas" par zosi-arii labi

:D
Ak šie vīrieši! :D

macaw-viiram nav taadu emociju par tiem laikiem,jo nav dziivojis Latvijaa "manaa laikaa"(aizbrauca kaa beerns),nezin arii krievu valodu,nav emociju ,redzot siis vecaas filmas utt-vins nesaprot,ka taa bija mana jauniiba ,atminas uttNu vins atkal savas atminas:-)
Nu vins ir "buraas" par zosi-arii labi:-D

Viirs nesaprot,ko es tik pacilaataa garstaavoklii

Pielipini viņam arī to labo. :)

Noveelu visaam Cosmo meiteneem miilus Ziemassveetkus ar noskanu!
Man pasai sogad ir loti laba noskana!Es pat nezinu kapeec, aiz loga viss zals kaa vasaraa,bet noskana ir.Varbuut taapeec,ka sogad mums vakarinaas buus zoss ar skoveetiem kaapostiem un kartupeliem.Varbuut noskana radaas soriit 5am,kad noskatijos veco labo "Ar vieglu garu",man taa patika-nebiju redzeejusi veselu muuziibu.Kaa par briinumu atcereejos par taas smukaas blondaas aktrises vaardu-Brilska!Viirs nesaprot,ko es tik pacilaataa garstaavoklii...varbuut mani loti labi iespaido muusu "beebis"-siaamas kakeniite,kuru izdomaajaam patureet-nevediisim uz Hawaii atpakal(taa ir vinas dzimtene).

NFS, man tas pats.
Man ir grinčīga femīlija, tāpēc arī vairs necenšos veidot nekādus brīnumus.
Pēdējā laikā svētki burtiski garlaiko.

Pat īsti neatceros, kad tā pa īstam ar lielu prieku esmu svinējusi Ziemassvētkus un Jauno gadu. Varbūt kaut kad ļoti agrā bērnībā. Nekad arī nav bijis tāda īsta ģimene. Ir mana mamma un es, tad ir viņas vīrs un mana mamma. Vienmēr palieku savā istabā un ārā no viņas neeju, kopā nekur nenodos, jo man liekas, nav jēgas tēlot prieku utml. + pirms pāris gadiem nomira šajā laikā viens no tuvākajiem cilvēkiem un daudz kas ir mainījies kopš tā laika. Šajā laikā drīzāk nāk skumjas par to, ka nav īstu cilvēku blakus tā kā citiem.

Man šogad 0.
Man riebjas, ka nav svētku sajūtas, jo svētkiem vajadzētu izraut no rutīnas, bet jūtos vēl depresīvāka kā jebkad.
Izcepu lasi, tagad sēžu skatos TV un to darīšu visas pārējās 3dienas.

Neon, cik jauks Tev rīts bija (l)! Sveicieni svētkos!

Šogad manu svētku sajūtu krietni pabojājusi veselība. Štrunta saaukstešanās, kura pamatīgi ieilgusi. Itkā nekas nopietns, bet ikdiena uz pretsaaukstēšanās medikamentiem tomēr nav patīkama, un klepus lēkmes un saraustīts naktmiers aizliktā deguna dēļ arī atņem daudz spēkus...
Bet vakar nolikām bērnus gulēt un devāmies nelielā naksnīgi sniegotā pastaigā ar vīru. Pēc pastaigas - karstvīns + forša filma. No rīta pamodāmies, kad bērni ielauzās pie mums guļamistabā un palienot zem mūsu segas, piespieda savas aukstās pēdiņas pie mums pasildīties, apberot mūs ar bučām un apskāvieniem. Tā nu vēl pusstundu pakavējāmies gultā visi kopā čalojot un sildoties. Tad vīrs piecēlās ar bērniem, pabaroja viņus un pagatavoja man brokastis gultā... Un ziniet? Man IR svētku sajūta! Lai gan šodien vēl daudz darāmā un svētku galds jāklāj, bet tieši te un tagad, kad vēl nesteidzīgi dzeru savu rīta kafiju, es jūtu Ziemassvētkus. (l)

Es tās svētku sajūtas nemeklēju bērnis, dekorācijās vai dāvanās. Vnk bērnībā viss bija tik bezrūpīgi - ne galds jāklāj, ne nauda jāpelna/jātērē dāvanās, ne jādomā par dekorācijām, svinīgām drēbēm u.tml... Viss tika pasniegts un organizēts gatavs no pieaugušo puses un būtībā galvenā prasība bija vnk piedalīties un ticēt brīnumam (bērniem ar ticības lietām klājas krietni vien vieglāk kā zināms) un mīlēt. Un tā arī radās tās sajūtas, ka kaut kas īpašs notiek. Kad nu esam izauguši - svētku sajūtas rodas gan, bet tās ir savādākas - rūpju un pienākumu pilnas, bieži vien dīvainu motīvu vadītas. Būtībā, kad uznāk šī svētku sajūta? Kad kāds kaut ko noorganizē, bet mēs vnk piedalamies, palīdzam. Kad kāds sarīko tusiņu, uzdāvina mums dāvanu, ierosina iet uz mežu pakaļ eglei... Kad nevajag darīt visu pašam. Kāds blakus mums parūpējas par mūsu svētku sajūtu no mums prasot tikai entuziastiku iesaistīšanos, tikai daļēji uzņemoties rūpes un tad tā maģiskā veidā “iznirst” no dziļākā kakta kā uz burvju mājienu. Ja pats vien skrien, dari, organizē, rīko, kārto, pako, dekorē, tērē, gatavo, uzkop, uzpos un beigās vēl uzposies un pārējie to tikai izmanto vai pieņem to kā normu - kāda vēl svētku sajūta? Tu esi noskrējies kā vāvere ritenī un viss, ko gribās - ir izgāzties uz dīvāna pie TV ar veikalā pirktām piparkūkām un mandarīnu kalnu. Jā, mēs paši rodam šīs svētku sajūtas, taču tas ir komandas darbs ar atgriezenisko saiti.

Kad Ziemassvētkus svinēju "kā pieņemts" ar dāvanām zem eglītes, pantiņu skaitīšanu un rosola bļodām, man arī nepatika un "sajūtas" nebija. Tagad nu jau vairākus gadus Ziemassvētkus nesvinam (neesam ticīgi), bet atzīmējam Jauno gadu, kad atskatamies uz aizgājušo un pārdomājam, ko gribam darīt jaunajā... bērniem ir "adventes" kalendārs, kurš sākas 24 dienas pirms 31.decembra :) . Šogad iekšā visādas aktivitātes, kuras varam sadarīt visi kopā, šodien, piemēram, taisījām māla rotājumus eglītei.
31.decembrī būs svētku galds un salūta skatīšanās (gribējām paši šaut, bet mazajai vēl bail). Domāju, ka katrs var svinēt tieši tā, kā vēlas un jūtas vislabāk... svētku laiks (vai brīvdienas kaut vai!) nav tam, lai to pavadītu pārmetumos un vainas apziņā. Lai harmonijā, meitenes! (l)

Macaw - nē,nē..Tik traki nav :-D 26.12 viss kopā tiks pavadīts.Man patīk arī privātā dzīve.:-D:-D

viltigalapsa, izklausījās tā, ka tu visas dienas strādā un viņš, nabadziņš, labi ja vakaros tevi redz vai no rītiem. :D

Macaw - šodien viņš tikai pa dienu viens.Laikam izklausījās,ka es viņu esmu pametusi vienu uz svētkiem.:-D Vakarā brauksim pie manas mammas,rīt viņš pie savējiem. :-) Māk atrast ko darīt. :-D

man vispār šķiet, ka bērni rada diezgan to Ziemassvētku sajūtu. bet nu tie jaukie bērni, ne tie,kas pieprasa krutās dāvanas :D
un, protams, visi tie sīkumi - mūzika, dekori, dāvanas (īpaši apdāvināšana, kad izdodas īstās dāvanas atrast(l) ), apsveikuma kartītes, labdarība, atcerēšanās par mīļajiem...

Čau, macaw Veiksmi izguleties salatu bloda

Čau, salātu nebūs laikam. :D

Mamma pieradusi, pusis gan nav īpaši priecīgs,ka atstāju viņu vienu svētkos.

Puiša vietā laikam atrastu citu kompāniju, ja nebūtu vēlme palikt vienam, traki, ka tā citus iespaido sava nevēlēšanās svinēt (svinēt var aizstāt ar citu vārdu).
Par komercializāciju arī domāju līdzīgi, ja tam paļaujas un tikai rodas atrunas, tad tas ir izdevīgi. Ja viss cits labi, gribas svinēt, ir kāds nieks, ko padarīt un kas priecē, tad diez vai tas būtiski traucēs.
Citreiz uz šo laiku sakrīt tik daudz visādu klapatu, kas nav saistītas ar pašiem svētkiem tiešā veidā, tad tas kaut ko izjauc un ja nav gribēšanas, tad tā arī līdz galam nepaceļas līdz tam ''svētku līmenim''.

Visa fīča ir nevis konkrētos notikumos, bet gan attieksmē pret to. Es gadus 5 svinēju Ziemassvētkus vienatnē, jo vīrieša man nebija, visas draudzenes svinēja ar savām ģimenēm un es negribēju būt kā 5. ritenis, bet manā oriģinālģimenē nesvin Ziemassvētkus, nu es protams varēju aizbraukt uz laukiem, iedzert tēju, paskatīties Maksimu Galkinu pa TV un 21.00 aiziet gulēt, bet es tā vietā izvēlējos palikt Rīgā. Uz Ziemassvētkiem un uz Jāņiem es noskatījos visu savu mīļāko seriālu jaunākās sērijas un izlasīju grāmatas, kurām man ikdienā nepietika laika, MAN tie bija svētki, jo es atpūtos un labi pavadīju laiku. Noskatījos kādu Ziemassvētku komēdiju, pārdomāju savas vērtības, galu galā, uztaisīju manikīru. Un tie pilnīgi noteikti bija saturīgāk pavadīti svētki nekā kratīšanās ar sabiedrisko 6h uz laukiem, lai klausītos par to, ka 7.gadu pēc kārtas neizauga kāposti un vai dāliju gumi ir pareizi ieziemoti. Tā ir tikai un vienīgi TAVA izvēle, kā tu tos svētkus uztver. Vīrs ir Grinčs? Ej pie draudzenes dzert vīnu. Mazi bērni? Ejiet ķert noskaņu Doma laukumā vai rotāt eglīti mežā.

Berniem butu jasaprot, ka davanas atnesa tetis

Arī to saprotot, dāvanas paliek dāvanas :-D Neviens bērns jau neies stāstīt, ka netic Z-svētku vecītim un, lai vairāk nenes dāvanas.

Visur, kur var uzlikt, ir uzlikti sniegotu ainavu ekrāna saudzētāji, vismaz mākslīgi uz sniegu varu paskatīties

Es arī visur esmu salikusi fonā sniega bildītes... Ārā pa logu negribas skatīties nemaz. Agrāk svētku sajūta radās, ja visapkārt izskatījās, kā Ziemassvētku filmā - izrotāta eglīte, rotājumi logos, ārā biezas sniega kupenas un tad vakarā dāvanas un kārtīgs svētku galds. Tiklīdz viens no šiem elementiem trūkst, tā svētku sajūta vairs nav pilnīga.

Primatu rituali jau padsmit gadus neraisa nekadu interesi. Parstaju svinet savu dzimsanas dienu vel berna gados. Davanas pasniegt negaiditi ir daudz interesantak. Gadu skaitisana tiek balstita uz kaut kada kristus dzimsanas laiku - smiekligu un izdomatu datumu. Berniem butu jasaprot, ka davanas atnesa tetis :) 31.decembrī svarigi varetu skist doties gulet plkst 23.00.
Čau, macaw :) Veiksmi izguleties salatu bloda :)