Metro nereālistiski vismaz šajā gadsimtā - pat bez gruntsūdeņiem izmaksas nebūtu iespējams nosegt un pat ja būtu sedzamas, neatmaksātos ļoti ilgi ņemot vērā būvēšanas laiku un sekojošos pagaidu darbus, kas ierobežotu eksistējošo infrastruktūru.
.
Video nenoskatījos, bet Viestura ideja par idealizēto urbāno modeli - ar segregātu kājāmgājēju+zaļo līniju/velo+sabiedriskā/auto daļām vienā transporta līnijā, diez vai būtu iespējams realizēt Rīgas centrā.
.
Centrālajos rajonos un pilsētās artērijās sabiedriskajam transportam jābūt primārajam transporta veidam un māšīnām sekundārajam. Diemžēl tas nozīmē ka daudzos posmos dedicated velojoslas nebūs praktiski ierīkot. Pilsētplānotājiem jābūt ieinteresētiem, lai pēc iespējas lielāka iedzīvotāju proporcija izmantotu tramvajus un autobusus. Atsevišķas sabiedriskā transporta joslas, kur iespējams būtu ļoti ieteicamas. Svarīgāk par transporta pienākšanu precīzi laikā ir servisa intervāli, ar priekšnosacījumu, ka tie ir stabili zem 10 min. Tiklīdz tas tiek samazināts līdz 5 min grafika nozīme pazūd. Kas tomēr ir kā lietotājam svarīgs ir tas vai pieturas monitorā vai lietotāja aplikācijā norādītais laiks ir korekts tāpēc GPS trackers katram transportam arī ir nepieciešams (bonuss-papildus dati satiksmes analīzei) gadījumā, ja notiek remontdarbi, avārijas, utt. Aplikācijai būtu automātiski jānorāda kā šie faktori ietekmē tevis izvēlēto līniju in real-time un alternatīvi pieejamie maršruti. Sistēma ir jāveido tā, lai cilvēkam būtu jādomā pēc iespējas mazāk kā nokļūt no punkta A līdz B.
.
Transportam garākās distancēs iespējams piemērots ir multimodāls modelis ar dedicated transporta hubiem (ritenis/auto/vilciens-->sabiedriskais).
Neesmu eksperts un varu iedomāties, ka masīvas subsīdijas būtu nepieciešamas, lai noturētu draudzīgas biļešu cenas, kas laika gaitā mainītu auto braucēju paradumus, bet neskatoties uz karti un veicot dziļāku analīzi, maz ko citu varu ieteikt.