valsts

Dzīvoju Amerikā. Kad vēl dzīvoju vienmēr visiem skandināvu, cik ļoti esmu pasaules pilsone. To, ka mani varētu iemest jebkur un es justos kā zivs ūdenī. Tas, protams, bija balstīts uz pieredzi no ceļojumiem. Bet patiesībā.. tikai sakrāmējot čemodānu un dodoties uz otru pasaules malu, sapratu, ka tas ir tik nenormāli grūti. Vēl šobrīd jūtos pazudusi. Jā, ir saule, okeāns, labklājība, smaidīgas sejas, tomēr sirdī vienalga smeldz.

Vienmēr kāda čīkstēs un vienmēr aizies šajā tēmā neceļos ''te ir šis un tas, cik traki''.

Es dzivoju Dubaija un esmu arvien vairak apmerinata ar dzivi seit. Lai ari sakuma loti pietruka Latvijas dabas, ediena un pat klimata, tad tagad jasaka, ka ir sanacis beidzot iedzivoties.
Patik ka katra diena te ir saulaina un katru dienu var doties uz pludmali. Algu zina ir salidzinosi viegli iekrat, ipasi ja dzivo divata. Jutos ka eiropa, jo visus tos ierobezojumus uz savas adas nenakas izjust.
Vienigi tiem kas plano te doties tiesam jabridina ka ir sakusies diezgan pamatiga krize te, bet par cik es stradaju viena no lielakajiem uznemumiem tad man to ta neizdodas izjust tik loti.

Katram ta dzive ir savadaka. Vienkarsi 90. gados atceros sevi ka laimigu bernu, kura draugi bija Latvija. Mes pavadijam laiku kopa, bijam paedusi, nauda pietika ari braukasanai pa Latviju. Biezi gaju uz teatri, koncertiem, ka ari bernu pasakumie, atceros, ka tas pats sokolades sierins labi garsoja, un bija tik lets. Tagad mani draugi ir prom, dazi jau aizbrauca skolas laika. Tagad maniem draugiem gimenes arzemes, vinu berni latviski gandriz vairs neruna. Esmu seit palikusi viena no retajam, un tie draugi, kuri seit dzivo ari saka, ka ir grutak ka 90.gados. Darbu Latvija piemerotu gruti atrast, jomas kuras varetu stradat. Bernibas izklaides vietas bija pilnas ar berniem, kuri runaja latviski, tagad vai nu pustuksas, vai tikai arzemnieki vinas apmekle. Vecriga var dzirdet anglu valodu vairak ka latviesu. Ipasnieki kliedz, ka nav darbinieku, lai gan pusslodzes darbus atrast nevar. Agrak ar bernu vareja lidz 3 gadu vecumam sedet majas, un saglabat darba vietu, bet tagad jau pec pusotra gada mammam jadodas stradat.
Pie varas ir tie pasi komunisti kas agrak, tikai tagad sagrabusies vel vairak, lidz ar to noslanosanas ir vel lielaka. Demografija ir kritiska vienkarsi, jo daudzi, lai atlautos bernus brauc prom, jo nevar pabarot bernus.
Lidostas ar cemodaniem un maziem berniem brauc prom.

Vienmēr esmu domājusi, ka man vajadzēja piedzimt pilnīgi USA. Nespēju izprast Latviešus kā tautu. Mana sirds pieder Amerikai.

O jā, man līdzīgi kā Profesorei. Dzīvojām pilnīgos laukos un mums bija gandrīz vienalga, kas notiek apkārt.
Tai pat laikā parunājot ar draugiem, kas vairums nāk no vidējām vai mazpilsētām, viņiem ģimenes cīnījās un teju visi bija piedzīvojuši nabadzības laikus, kad darbs ir, bet nav ko ēst.
Rīdziniekiem savukārt cits stāsts - kuri bija gana apķērīgi, tie vēl šodien dzīvo cepuri kuldami, ja nav pamanījušies paši sevi izputināt :)

Es piedzimu pašā 90. gadu sākumā. Pirmās bērnības atmiņas sākas ap 1993. gadu. Mūs lielā mērā glāba tas, ka vecvecākiem bija liela saimniecība. Bet viegli toreiz nebija nevienam.

Nekad neesmu varējusi sevi iedomāties dzīvojam ārpus Latvijas. Vīrs tāpat. Ceļot patīk, bet vienmēr gribas atpakaļ. Bet ja būtu spiesta lieta, izvēlētos Skandināvijas valstis, vislabāk jau Norvēģiju - dabas un skaistuma dēļ. Dienvidu zemes galīgi nepiemērotas manam temperamentam, Āzija nepatīk, par ASV nav viedokļa, neesmu bijusi. Āfriku, D-Ameriku pat neapsvērtu.

Kādam jau 90 sākumā noteikti bija labāk.
Uz padomju mirstošās ēras un bardaka dažiem bija iespēja labi padzīvot.
Tikai komunālie maksājumi pieauga 2-3x
Pirmās pensijas bija 15 Ls
Bērnu pabalsts 36 Ls
Protams cenas visam bija zemākas, bet kopumā viss bija daudz bēdīgāk.

Vai nu tepat Latvijā vai ja nu akurāt jādodas kaut kur - tad uz Igauniju!
Mani šeit neizskaidrojami pievelk atpakaļ. Pat redzot, ka politiskā situācija vēl gadus 30 būs pilnīgā pīiii, pat saprotot, ka dzīves līmenis šeit ir zemāks, nekā salīdzinoši Rietumeiropā, pat ar visu mūsu mūžīgo rudeni un to, ka mums vienmēr būs jārunā 3 valodās, manas saknes ir šeit.
Ārzemēs dzīvojot jutos tā, it kā savu identitāti būtu pazaudējusi.

Rozmary, tava ģimene drīzāk ir izņēmums. Ja veiksim cosmo balsošanu ar jautājumu, kad mūsu ģimenes dzīvoja labāk - tagad vai 90. gados, domāju, lielākā daļa tomēr atbildēs, ka tagad.

Ja sāk atskaiti no 90. gadu sākuma tad LV ir ļoti daudz kas izmainījies.
/quote]
Piemeram mana gimene 90. gados dzivoja labak Latvija neka es tagad. Tagadejais laiks Latvija visiem nav tik spozs, tad jau nebutu tik daudz aizbraukuso, un valsts iestades darbiniekiem patik teikt "Ja Jus seit nevarat nopelnit, tad brauciet prom" :-D

Dzīvoju Norvēģijā jau vairāk kā 10 gadus, sev piemērotāku valsti grūti iedomāties. Manam raksturam kā radīta.

Man ļoti patīk Spānija- kultūra, valoda, klimats, ēdiens. Vēl labprāt padzīvotu kādu laiku Āzijā, jo tur ir pavisam cits skats uz dzīvi

Nav ienācis prātā, ka federatīva pusprezidentāla republika tomēr ar šo to atšķiras no parlamentāras republikas?

+++
Nav korekti salīdzināt Putinu ar Vējoni, abiem ir dažādas funkcijas un dažādas pilnvaras.
.
Labprāt padzīvotu kādu pusgadiņu Itālijas dienvidos vai Spānijā, Grieķijā. Pirms dažiem gadiem man bija arī visas iespējas pārvākties uz Itāliju, pēc tam arī uz Spāniju, bet paliku. Valodas mani nebaida, tās es apgūstu viegli. Nožēloju savu lēmumu tikai aukstajās, vējainajās un lietainajās Latvijas dienās. Nav jau arī teikts, ka visu mūžu palikšu Latvijā, bet pagaidām nekur netaisos.

Latvijā var dzīvot tīri labi
Ja sāk atskaiti no 90. gadu sākuma tad LV ir ļoti daudz kas izmainījies.

Es arī gribu uz Spāniju. Aibraucu uz turieni ceļojumā un iemīlējos (l) , kopš tā laika regulāri domāju, ka vajag pārvākties, bet tas nav finansiālu apsvērumu dēļ. Vienkārši man tik ļoti patīk klimats tur, es nevaru ciest mūžīgo tumsu, aukstumu, mitrumu šeit, tas mani nomāc, tur ir pavisam citādāk un tieši tādos apstākļos es gribu dzīvot. Vēl arī tas, ka es gribu uzdrošināties kko tādu izdarīt, kamēr es to varu- kamēr man nav vīrs, bērni, kredīti utt, kamēr esmu bez saistībām un varu laisties piedzīvojumos. Un jā, mana profesija man to lieliski atļauj, man ar angļu valodu pilnībā pietiktu, pat Latvijā strādājot manā profesijā man bieži komunikācija notiek angliski, pelnu es ļoti labi gan šeit, gan arī tur, protams, vēl labāk pelnītu. Kāpēc es vēl neesmu pārvākusies? Jo tā doma pie manis atnāca tikai nesen, pie tam man tad draugs jāsauc līdzi, bet nu viņam arī tā nebūtu problēma.. Bet jā, es lēnām cenšos pie tā nonākt šobrīd.

Ja tā pasapņo, gribētu dzīvot ASV vai Kanādā. Tas protams, tikai sapņos, dzīvē drošvien nekad nerealizētos.

Putins, lai arī nav nekāds ideāls, vismaz sajēdz ko darīt ar savu valsti, atšķirībā no Vējoņa, kurš māk tikai tik daudz kā uz visām pieņemšanām un sanāksmēm sev līdzi vilkt savu sievu. Ko Vējonis tautas labā ir pa šo laiku izdarījis!? Gaidu atbildi, bet jau tagad zinu, ka tādu nesaņemšu

Nav ienācis prātā, ka federatīva pusprezidentāla republika tomēr ar šo to atšķiras no parlamentāras republikas? Par Putina "sajēgu" pat nekomentēšu.

Japāna. Gan klimata ziņā,gan cilvēku mentalitātes ziņā-pieklājība un kārtība pāri visam. Vienīgais, kas baida ir zemestrīces.