Izlasīju abas autores diskusijas, un... eh, tas pat vairs nav īpaši svarīgi, vai šajā diskusijā autore aprakstījusi savu vai draudzenes problēmu, jo abas nejēdz veidot nopietnas attiecības - kāds tur brīnums, ka abas viena otrā atradušas draudzenes. Un apprecēties vēl nenozīmē, ka attiecības ir nopietnas un mīlestības pilnas.
.
Meitenēm abām (vai tikai autorei) ir attiecības (ja tās vispār var nosaukt par attiecībām) ar puišiem, ar kuriem nesakrīt skatījums uz dzīvi, nav kopīgs redzējums par ģimenes modeli, abas nejēdz normāli komunicēt un izrunāties ar saviem, ahem, dzīvesbiedriem, atrast risinājumu savu attiecību kaut kādiem klupšanas akmeņiem - un tā varētu turpināt un turpināt...
.
Te divas malaļetkas (un cipars pasē, kas rāda tricāru, vēl nenozīmē pieaugšanu) izliekas par pieaugušām sievietēm, domādamas, ka pelēnu spiriņas īpašnieks ar smuku ciparu bankas kontā pie sāniem nozīmē, ka nu esam lielas un gudras. Ha! Pat zirgam jāsmejas. Tiešām par to visu varētu riktīgi iezviegt, bet, godīgi sakot, paliek skumji, redzot, kā bērni, kas ielīduši pieauguša cilvēka ķermenī, brīnās, ka dzīvē neiet, kā tik iegribas.