Meklēju padomu

acidpauli domā Tavi ieteikumi ir superpuper mega kruti un autore aši skries vinus pildīt,jo esi atvērusi acis un sameklējusi gaismu tunela galā?
Jau iepriekš meitenes teica,tai skaitā arī Es,lai brauc atapkalj,ja viss ir slikti.
Mans rakstītais tapa,kad mūsu saruna aizsākās par pucēšanos un attiecībām ar savu vīrieti.
Pff.

Es kaut kā vispār problēmu pat īsti te neredzu... Tev jau divus gadus ir konkrētas lomkas pēc vecā dzīvesveida. Ko tu vēl gaidi? Nu nevajag tev ne bērnu, ne šo vīrieti - tev vajag tikai un vienīgi karjeru un naudu, tad tu jutīsies laimīga. Tu to labi zini, bet nez kāpēc izvēlies upures lomu... Varbūt vienreiz pietiks?... Stāsts par jūsu attiecībām vispār diezgan traģisks - ne tu viņam sieva, ne līgava, bet visu pameti viņa dēļ, kaut viņš tev neko nav piedāvājis. Viņam uz tavu dzīvi un vēlmēm uzdirst. Jēga no jūsu kopdzīves?... Te pat divu domu nav - tas bija muļķīgākais, ko tu varēji izdarīt viena bikšaiņa dēļ. Laikam tiešām esi pamatīgi izmisusi, ka paliksi vecmeitās... Tikai varbūt tas nemaz nav slikti?... Jo acīmredzami attiecībām tu neesi radīta, jo, kad tev tās ir - tu nespēj normāli dzīvot, jo tev patiesībā vajag tikai naudu un darbu, kurš tev liek justies īpašai. Beidz sevi mānīt - atgriezies beidzot Rīgā un iejūdzies savā sapņu darbā un rukā tik uz priekšu! ;-)

Es nesaprotu, kāpēc tiek rakstīts tik nicinošā formā par meitenes vēlmi sevi attīstīt (piemēram, pēdējais Neons komentārs, bet arī iepriekš ļoti daudzi). Tipa - tu gribi strādāt augstā amatā, vīrietis to nepieļauj, tu esi ar to neapmierināta, tāpēc tu neesi radīta ģimenei. Kaut kā apzināti vai neapzināti tiek izvēlēta ļoti uzbrūkoša maniere, ar ko vērsties pie meitenes. Esmu droša, ka, ja ne ar šo, tad ar nākamo partneri būs gan forša ģimene, gan laba karjera, nav jāupurē ne viens, ne otrs, ja ir vēlme pēc abiem. Problēma jau šeit slēpjas tieši vīrieša attieksmē pret savu sievieti.

Ja autore būtu sapratusi, ka lietas būtība ir par to, ka konkrētais vīrietis ir logs - neviens viņai neuzbruktu. Bet te - cilvēks pakāš 2 savus dzīves gadus un joprojām (!) vēl kaut ko zīlē, kaut gan te pat bērnam būtu skaidrs, ka viņai ir jāatgriežas savā vietā darbā un jābeidz sapņot par kaut kādu abstraktu ģimenes dzīvi, kuru ne viņai vajag, ne viņa tiešām grib. Nekur nav teikts, ka neatradīsies cits vīrietis, ar kuru viss būs ok, bet nu tak viņa mīl šo personu un viss, tālāk smadzenes atslēdzas (kas ir visai dīvaini izteikti uz karjeru tendētam cilvēkam)... (t)

*lohs

Lai vīrietis ar Tevi būtu ilglaicīgi kopā-Tev ir jābūt skaistai un koptai, viņam nav svarīgi ar ko tu nodarbojies, citēju:"Kaut vai par apkopēju strādā". Ja esi skaista, slaida, izskaties jaunāka, pēc saviem gadiem-bez agrīnām krunciņām, tad nav ko iespringt attiecību ziņā.

Daļēji piekrītu šim. Vēl vitāli svarīgi ir uzticības un komunikācijas faktors. Kā arī esmu pamanījis, ka sievietes mūsdienās domā, ka paliks pieprasītākas un "seksīgākas" līdzinoties vīriešiem - būs darbaholiķes, ceļotājas, mehāniķes u.tml. Loģiski domājot, tas, protams ir apsveicami. Bet realitātē zūd polaritāte starp sievišķo un vīrišķo un seksualitāte vairs nav "tur".

Protams, ja tas ir tas, kas padara pašu laimīgu, priekš sevis pašas kaut vai lai maina dzimumu, sāk šļircēt testosteronu (TRT) dibenā, bet ja to dara lai izpatiktu sabiedrībai un pretējam dzimumam - nesanāks.

Nu te točna prasās Tevi kārtīgi sapurināt. (t) Un tā labi riktīgi. Jo mocīt sevi šitā un veselus divus gadus - ārprāta murgi. :-O
Un, jā, DieKleineHexe komentārs te būtu pašā laikā. :D
.
Dusmas (un jebkuras citas negatīvas emocijas) ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā, ka nav kaut kas tā, kā Tev ir labi, ērti un forši. Un ka to vajag risināt. Ok, jā, Tu tās dusmas izlādē, bet - dusmu iemesls taču paliek, ibio rio! un tās uzblīst no jauna atkal un atkal!
Un tas nav nekāds nieks - Tavs puisis nav ar Tevi uz viena viļņa par dzīves vērtībām - un, nē, savas dzīves vērtības nevar mainīt, jo Tavas dzīves vērtības esi Tu pati caur un cauri līdz pašam kaulam -, puisis ar Tevi nav vienisprātis par dzīves vērtībām, pamata vajadzībām un attiecību modeli, jūsu lielie dzīves plāni, sapņi un mērķi ir tik atšķirīgi. Vispār nesaprotu, kāda sasodīta velna pēc Tu vēl joprojām esi attiecībās ar šito čali un vēl piedevām apgalvo, ka mīli viņu, lai dievs nogrābstās!
Tu esi nožēlojamās attiecībās ar nožēlojamu bikšaini, kurš Tavu basic vēlmi pēc lieliskas karjeras apvienotas ar laimīgas ģimenes dzīvi uzskata par, nez, 'sieviešu PMS untumiem' drošvien... Un piedabū Tevi atstāt fantastisku darbavietu Rīgā, aiznesties uz pāķiem, kur viņam viss ir bumbās, oki doki un baigi labi + vēl sekss no Tevis... bet Tev pašai tiek vien kaut kāds Mazpisānu tiesas nams, kur Tu nejūties lāga un nekas vairāk par tiesnesi, kas pat nav Tavs sapņu amats, pēc gadiem divdesmit vai vairāk (apžēliņ!!!) nespīd, plus kopīgs biznesiņš ar bikšaini, bet arī tajā, cik noprotu, nekas dižs tajos Mazpisānos nesanāk, kaut Tu gribētu kalnus gāzt un jūru izdzert sausu... Piedod, meitenīt, būšu skarba, un ne bez iemesla - Tu esi dura un kāda vēl dura.
Tas tur tam Tavam nožēlojamam Mazpisānu bikšainim būtum no zelta, ka Tu viņu šitā mīli, ja ziedo tik daudz un taisies ziedot vēl vairāk? Dikti, jo dikti apšaubu. Visticamāk, visparastākā pelēnu spiriņa, no kuras arī tik vien tā jēga, kā apbērnoties, bet cita prieka nekāda... Plus čalis ar visu nejēdzīgo pelēnu spiriņu apgriež Tev spārnus, un Tu pati to pieļauj un vēl jūties vainīga par to, ka gribi ko vairāk...
Phe! Par kādu mīlestību Tu te runā. Par kādu mīlestību runā viņš. Nav te nekādas mīlestības - nav viņam svarīgs ne tas, ko Tev pa īstam vajag, ne tas, kas Tu patiesībā esi. Sekss ir, ēst ir un vēl izpilda visu, ko vecis tik iegrib - es i' pērtiķis un nemāku ne rakstīt, ne lasīt, ja tā ir mīlestība.
.
Meitenīt, ja vēlies karjeru UN bērnus, tad meklē Vīrieti, kurš atbalstīs i Tavu vēlmi apliecināties profesionālajā dzīvē, i kopīgi radīt pēcnācējus. :) Tad nebūs arī vairs vajadzība meklēt nekādus 'anger management', jo dusmu iemesls pats no sevis jau būs pačibējis. :-P