Meklēju padomu

 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Sveikas meitenes,
Neesmu aktīva foruma dalībniece, bet ieskatos tajā gandrīz katru dienu nu jau vairākus gadus. Vēršos pie Jums pēc padoma par attiecību problēmām. Vai drīzāk, problēma ir nevis attiecībās, bet manī. Jūtu, ka, ja es nemainīšos, tad attiecības būs pārāk neveselīgas un tās man pašai vien būs jāizbeidz. Tāpat jūtu, ka, ja nemainīšos, tad man vienkārši “aizbrauks jumts”.
Lietas būtība ir tāda, ka izjūtu šausmīgu greizsirdību un dusmas uz savu draugu – pie kā viņš, protams nav vainīgs. Un greizsirdību, nevis attiecībā uz citām sievietēm, bet gan uz viņa dzīvi kā tādu – respektīvi, sanāca tā, ka nolēmām pārvākties dzīvot uz citu pilsētu, kur viņam patīk labāk, šajā pilsētā viņš atrada labu darbu, kur tagad aug karjerā, bet man tā nav (man arī ir te labs darbs savā profesijā, bet ne mans sapnis un mērķis). Man kā karjeristei tik ļoti gribas sevi pierādīt tā kā dara viņš, es katru dienu mostos un bezmērķīgi nodzīvoju dienu, pie tam 60% no dienas dusmojos uz viņu, ka viņam viss ir, ka viņš ir aizņemts darbos un viņam ir aktīva diena. Visu laiku kasos par niekiem, nespēju priecāties par viņa sasniegumiem. Zinu, ka esmu šausmīgs cilvēks, bet visu savu apzinīgo mūžu biju gājusi uz to, ka kaut ko sasniegšu, mācījos ideāli, savā profesijā sāku strādāt jau no 18 gadu vecuma, 25 gados biju pakāpusies vairākus soļus karjerā, saņēmu ļoti labu algu, biju cilvēkos, biju vajadzīga, apsvēru domu patstāvīgi iegādāties dzīvokli. Un tagad – esmu pazudusi, nezinu, kas es esmu, nezinu, kā man dzīvot, kā uzvesties, kā nesasniegt savus mērķus. Klāt visam, mani plosa šausmīgas dusmas uz visiem un it īpaši draugu. Varbūt kāda kaut ko var ieteikt saistībā ar “anger management”? Varbūt kāda var objektīvi mani uzklausīt? (jo draudzenes ir subjektīvas, sarunās ar viņām man sanāk sūdzēties, bet es gribu reālus padomus, mani vajag reāli sapurināt un pateikt acīs, ko es daru nepareizi. Un terapijai man līdzekļu nav). Varbūt kādai ir bijis kas līdzīgs, un ir pieredze kā sevi sakārtot?
Sīkāk labprāt izstāstītu PM, nevis forumā.
(t)
18.12.2017 14:54 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Sanāk, ka dzīve sastāv tikai no karjeras vai arī tikai no bērniem, un galvenais, ka šīs lietas vēl nevar apvienot, bet uzsvērt kā atsevišķu dzīves piepildījuma lietu? Es šeit konkrēti uz bērniem netēmēju.
Te runa par to kāpēc tik ļoti ieciklēties uz attiecīgo darba vietu! Dzīvē nekas nav mūžīgs, tik pat labi Tevi arī var atlaist..
Vai arī strādājot šajā firmā un kāpjot pa karjeras kāpnēm jau saprati, ka tur gribēsi strādāt līdz sirmam vecumam?
Tie ir divi gadi, pa diviem gadiem vajadzēja kaut kam pamainīties, nevis sapņot par to ko Tu pati izdarīji, ne jau Tavs vīrietis ar varu piespieda aiziet no darba.
Jā dzīvē diemžēl arī nākas kaut ko upurēt, tad varbūt pasmaidīsim par to un sevi paslavēsim, ka ne tikai manas vēlmes tiek nostādītas pirmajā vietā?
Vēl pie tam vīrietis pelna, kāpj pa karjeras kāpnēm, tad priecājies..mūsdienās laikam cilvēki paliek aizvien egoistiskāki.
18.12.2017 19:36 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Vēl pie tam autore pati pieminēja bērnus ne jau es.
18.12.2017 19:37 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Cosmovistas
Nu, es esmu karjeriste, bet tas nemaina faktu, ka vēlos ģimeni - tas viens otru neizslēdz. Dekrēts nav tik garš, lai gudra sieviete kaut ko zaudētu. Manai mammai ir lieliska karjera un ir divi bērni. Tā ka neieslīgsim galējībās un nerunāsim sliktu par to kā es attiekšos pret saviem bērniem, bet pieturēsimies pie tēmas.
18.12.2017 19:41 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Bērnus tu pieminēji pavisam citā ziņā kā es - pilnīgi bez pamata un neuztverot manu domu.
18.12.2017 19:43 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Foxface zini kāpēc es tā uzrakstīju, jo Tu jau vaino vīrieti pie tā ko pati izlēmi, līdz ar to rodas šāds secinājums, ka pie kādām citām "problēmām" arī vainosi apkārtējos.
Varbūt esi tāda tipāža cilvēks, vai arī tas ir tikai uz šo konkrēto situāciju,nezinu.
Aizvainot negribēju..tas ir apsveicami, ka uzskati, ka var apvienot, bet šāda veida dusmas nav normālas, centies tiešām priecāties arī par otru cilvēku vēl pie tam, ja esi nolēmusi ar viņu veidot ģimeni.
18.12.2017 19:47 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Un lasi, ko es rakstu šajā diskusijā - es pilnīgi atzīstu, ka pati vainīga un pilnīgi atzīstu, ka manas dusmas pret viņu ir nepamatotas. Bet tas nemaina faktu, ka viņas ir - par to es lūdzu padomu. Kāpēc tu tik ļoti pārmet, ka kādam piepildījums dzīvē ir darbs, it kā darbs būtu kas slikts.
18.12.2017 19:48 |
 
Reitings 275
Reģ: 19.02.2013
Mani tramīgāku radītu fakts, ka viņš tevī neklausās, tas ir, nedzird tevi, nejūt, cik tu nelaimīga tur patiesībā esi.
18.12.2017 19:49 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Bērnus tu pieminēji pavisam citā ziņā kā es - pilnīgi bez pamata un neuztverot manu domu.

Jā bērnus/ģimenes veidošanu pieminēji dēļ attāluma,ka tas sagādātu problēmas ja izvēlētos braukt atpakaļ
Bet es šeit konkrēti runāju par attieksmi secinot pēc tā, kāda tev ir attieksme pret savu vīrieti.
18.12.2017 19:51 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Kāpēc tu tik ļoti pārmet, ka kādam piepildījums dzīvē ir darbs, it kā darbs būtu kas slikts.

Kur tieši bija mans lielais pārmetums? Katrs dara kā grib un ne jau par to ir stāsts, es nekur nerakstīju, ka ja karjera ir pirmajā vietā, tad tas ir slikti. Bet gan tieši par attieksmi uz vīrieti un ieciklēšanos uz konkrēto darba vietu. Ja tas, kur rakstīju par sevis ieprogrammēšanu uz karjeru, tas ir par Tavu iepriekšējo darba vietu domāts un jā attieksme kā tāda arī par to.
Ja jau esi karjeriste un karjera ir pirmajā vietā, tad kāpēc karjeru nevar veidot jebkur? Un ja kādam aiziet viss ātrāk, tad par viņu priecāties, gan arī Tev viss aizies!
Varbūt sāc ar piedošanas paprasīšu vīrietim par savu attieksmi un uzvedību un, tad sakārtot savas domas vienatnē ar sevi. Arī piedošanas paprasīšana palīdz un domājams vīrietis arī uzreiz atmaigtu un vismaz nebūtu jāstrīdās.
Bet ja mans pēdējais ieteikums liekas muļķīgs, tad dari kā zini, domā par sevi un dari, kā pati jūties.
18.12.2017 20:07 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Rudaste
Jā, viņš mani nedzird un pat it kā pārmet manu nelaimīgumu, bet es nezinu, negribas tik ļoti viņu par to vainot, jo es nezinu, kā es rīkotos tajā situācijā. Iespējams, ja pati lidotu pa mākoņiem un būtu priecīga, tad neuztvertu domu. Viņš nav karjerists un neizprot šo visu.
18.12.2017 21:24 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Cosmovistas
Varbūt nepārmeti, bet tādā agresīvā manierē uzrakstīts bija.
Es zinu, ka man būtu jāpriecājas, bet jo viņam iet labāk, jo bezvērtīgāka jūtos es. Jo vairàk tā, jo vairāk liekas, ka viņam interesēs veiksmīgas un laimīgas sievietes, citas ne es. Aj, manī ir tik daudz sakrājies. Nejūtos vairs kā vecā es, nekam nav motivācijas, ne skaisti izskatīties, ne ko pasākt.
18.12.2017 21:28 |
 
Reitings 275
Reģ: 19.02.2013
Ir satikušies karjerists un "ģimenists". Cilvēki ar pilnīgi dažādām prioritātēm. Tev gan, mīļā sirds, pašai jāizlemj, cik ilgi Tu vēl esi gatava tā mocīties. Lai izdodas ;-)
18.12.2017 21:28 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Nebija domāts uzbrūkoši, vismaz es neesmu Tava draudzene un varu arī pateikt ne "paglaudot pa spalvai".
Nejūtos vairs kā vecā es, nekam nav motivācijas, ne skaisti izskatīties, ne ko pasākt.

Pēc šī ko esi uzrakstījusi liek saprast, ka vari justies pašpārliecināta tikai karjeras izaugsmē, bet atceries Tu arī esi sieviete, izpaud sevi kā sievieti, ja uz doto momentu neesi karjeras virsotnē, tad varbūt dari to, kur jutīsies pašpārliecināta, nevar būt, ka tā ir tikai karjera.?
Starp citu man pārsvarā draugi ir vīrieškārtas un viņi man daudz ko stāsta, par to ko domā par sievietēm utt.
Lai vīrietis ar Tevi būtu ilglaicīgi kopā-Tev ir jābūt skaistai un koptai, viņam nav svarīgi ar ko tu nodarbojies, citēju:"Kaut vai par apkopēju strādā". Ja esi skaista, slaida, izskaties jaunāka, pēc saviem gadiem-bez agrīnām krunciņām, tad nav ko iespringt attiecību ziņā.
Ja mums sievietēm ir svarīgi ar ko vīrietis nodarbojas un kāds viņam ir statuss, tad vīrietim ir svarīgs sievietes izskats un ne tas cik viņa pelna un kādā amatā strādā.:-)
Kad pajautāsi savam vīrieškārtas draugam-vai grib iepazīties ar Tavu draudzeni-tad uzmini nu kāds viņam būs pirmais jautājums.
Zinu, ka tūlīt lielās karjeristes un vīriešu nīdējas metīsies virsū, bet nu fakts, paliek fakts.
18.12.2017 21:55 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
Ja dzīšānās pēc karjeras noved Tevi pie stresa, kur izskaties pelēka un nogurusi, tad padomā vai ir to vērts;-)
Ej uz savu karjeru, bet neiespringsti tik daudz.
18.12.2017 21:57 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Šeit, Cosmovistas, es tev piekrītu - diez vai vīriešiem tik ļoti interesē sievietes karjera, bet mani ta inferesē :-D
Labi, tas tā. Par to motivāciju izskatīties labi - man tādas nav (nē, es eju uz zāli 3x nedēļā un manikīrs, kosmetologs un frizieris ir mani ikmēneša draugi), bet ir nu tāda laiks pienācis, ka nav jēgas sapucēties - draugs mani redz tikai mājās - vai nu pēc zāles, vai māju legingos un krekliņā, darbā nav iemesla pucēties un ballēties mēs ejam pārsvarā atsevišķi, romantisko vakaru nav bijis jau sen. Kad man bija karjera, es katru rītu apdomāju, ko ģērbšu, uzliku make up, priecājos par atspulgu spogulī. Man gribas, lai draugs novērtē, ka esmu skaista, bet nav jau kur.
Un man ir tāds komplekss - mēs iepazināmies, kad es biju veiksmīga, spēcīga un lepna sieviete, bet tagad nelaimes čupiņa, kas bieži pinkšķ. Tāpēc es gribu zināt, kā tikt tam pāri un aizmirst mērķus un priecāties par sevi citādu.
18.12.2017 22:13 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Un par to mērķtiecību, esmu tiesneša palīgs mazpilsētā, ceru uz nākotni tiesneša amatā (nav gan mana sapņu profesija), strādāju labi (mans tiesnesis ir priecīgs), plus mums ar draugu ir kopigs bizness, kurā pusdienlaikos tiekos ar klientiem un naktīs taisu dokumentus. Tā, ka es ļoti cenšos, lai kat ko sasniegtu, un mani tas neapgrūtina, bet es nejūtos labi. Jūtos bezvērtīga.
18.12.2017 22:17 |
 
Reitings 61
Reģ: 04.10.2017
bet ir nu tāda laiks pienācis, ka nav jēgas sapucēties - draugs mani redz tikai mājās

Domāju, ka sievietei nevar tāds laiks pienākt, kad pavisam negribētos sapucēties..labi pa mājām nav jāstaigā ar kosmētiku, bet sapucēties un uzrīkot cita veida vakara pavadīšanu nesēžot mājās gan var.
Uzstādi sev mērķi labi izskatīties, tad nevis tīri priekš vīrieša, bet galvenokārt priekš sevis. Ir taču patīkami skatīties uz sevis spogulī, kad izskaties labi..kā piemēram, ar jaunu frizūras maiņu?Nokrāso matus citā krāsā vai nogriez, pat pieaudzē ja vēlies, tas arī palīdz.
mēs iepazināmies, kad es biju veiksmīga, spēcīga un lepna sieviete, bet tagad nelaimes čupiņa, kas bieži pinkšķ.

Un ko viņš iepazīstoties teica?Cik skaista Tev karjera vai arī cik skaista Tu esi pati?(Labi šeit karjeras dēļ izskatījies labi, jo bija motivācija pucēties) Bet vienalga vīrietim patika, kas cits-Tu pati kā sieviete..Un tas, ka dēļļ darba īstenībā ir interesanti, jo parasti motivātors ir tieši vīrietis:-D:-)
Ja Tavs vīrietis vēl ir Tevi kopā pat ja esi nelaimes čupiņa, tad jau viss kārtībā, tikai ilgi gan šādā periodā nevajag ieslīgt, ja jau prasi padomus, tad esi gatava rīkoties.
esmu tiesneša palīgs mazpilsētā, ceru uz nākotni tiesneša amatā (nav gan mana sapņu profesija), strādāju labi (mans tiesnesis ir priecīgs), plus mums ar draugu ir kopigs bizness, kurā pusdienlaikos tiekos ar klientiem un naktīs taisu dokumentus

Vai, tad šis arī nav tas karjeras sākums? Tu taču nesēdi rokas klēpī salikusi, pat īstenība dari ļoti daudz.
Vēl jau arī ir jāatcerās, ka ne viss dzīvē varbūt pēc mūsu scenārija un kā tieši mums gribētos, jāmēģina priecāties jau par to, kas mums ir :-)
18.12.2017 22:53 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Tu pati zini, ko Tu tieši vēlies karjeras ziņā? Ja nevari to sasniegt pašreizējā amatā, varbūt ir vērts palūkoties, kas notiek +/- stundas vai pusotras stundas (ja kas ļoti labs, pat 2 h) brauciena attālumā?
Lai arī piekrītu, ka “piepildīt sevi” var dažādos veidos, ja vēlies kaut kàdu noteiktu izaugsmi darba ziņā, tad, manuprāt (saprotu, ka izteikti subjektīvi), visādi pulciņi un sports to īsti nevar aizstāt. Bet ticu, ka var atrast veidus kā adaptēt savu vēlmi, kas iespéjams var būt labāka pat par oriģinālo izplānoto scenāriju.
18.12.2017 23:09 |
 
Reitings 28
Reģ: 05.10.2017
Pasadena
Jā, zinu pat ļoti skaidri, ko vēlos. Bet to tikai tad, ja būšu atpakaļ Rīgā. Šobrīd ir neliela cerība nākamgad iestāties doktorantūrā un, būt tur apritē, un pietuvoties mērķim. No mazpilsētas gluži nesanāks, galvaspilsētas profesijas specifika. Un, jā, skatos arī apkārtējo pilsētu piedāvājumiem, bet, kā dzimusi rīdziniece varu teikt, ka mazpislētā tiešām ir traki ar darbiem. Nu, tiešām. Agrāk to neizpratu
Un, ar prātu piekrītu, ka dzīve var gadīgies visādi, un pat, viss sliktais var kļūt par labo. Bet, es nespēju, nemāku aizmirst pagātni un tās interesanto dzīvi. Un tad arī sākas greizsirdība uz vīrieša izaugsmi. Un, acīs jau viņam to nesaku, loģiski. Bet nemāku priecāties. Kad pierakstîju, tas vispār izklausās šausmīgi. Bet, ko man darīt, ja katru dienu jūtos bezvērtīga.
18.12.2017 23:34 |
 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Te jau sāk prasīties pēc DieKleineHexe komentāra,lai Tevi sapurina :-D
18.12.2017 23:41 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!