Vīrietim ir bērns.

Esmu dzirdējusi no vīriešiem, ka negrib sievietes ar bērniem, jo tad būšot jāgādā par to bērnu kā par savu gan finansiāli, gan laika ziņā. Tomēr redzot te rakstīto aizdomājos, ka īstais tēvs tomēr daļu finansiālās un rūpju lietas uzņemas uz sevis.

Bieži vien tiem bērniem īstais tēvs nozudis tālajās zilajās. Vai kaut kur prom ārzemēs, tiekas reizi mēnesī vai tikai samaksā alimentus 100€. Un ar to visa tēva būšana arī beidzas, tad protams ka mammas jaunajam draugam daudz kas būtu jauzņemas.
Tākā tikai apsveicami ka tēvi piedalas savu bērnu dzīvē arī pēc šķiršanās un nesūta dirst bērnu māti ja viņai vajadzīga kāda palīdzība.

Bet sievietes esošajam dzīvesbiedram nav absolūti nekādu pienākumu pret bērnu, tāpat, kā tēva partnerei.

Esmu dzirdējusi no vīriešiem, ka negrib sievietes ar bērniem, jo tad būšot jāgādā par to bērnu kā par savu gan finansiāli, gan laika ziņā. Tomēr redzot te rakstīto aizdomājos, ka īstais tēvs tomēr daļu finansiālās un rūpju lietas uzņemas uz sevis.

Varbut dazadas problemas. Un kapec gan tevam nebutu jaiesaistas tajas? Tas ka tevs aiziet no berna mates prom, bet ne no berna dzives. Jo biezi vien tevs parversas par kkadu brivdienu tevu. Kapec sievietei ir vienai jaaudzina, jatiek ar visu gala vienai? Gribi vai negribi, bet berns vienmer bus kas vieno

Tieši tā! Un to saproti tikai kad nonāc šādā situācijā, bērni vienmēr būs vecāku prioritāte, tam tā ir jābūt. Tāpēc uzskatu, ka pašai mierigāk būs ja tiksies ar vīrieti kam ir bērni un bērnu māte ir mirusi, vai arī Tev pašai jau ir bērni, citādāk ļoti bieži sāpēs sirds.
Ceru, ka manu domu var saprast.

Varbut dazadas problemas. Un kapec gan tevam nebutu jaiesaistas tajas? Tas ka tevs aiziet no berna mates prom, bet ne no berna dzives. Jo biezi vien tevs parversas par kkadu brivdienu tevu. Kapec sievietei ir vienai jaaudzina, jatiek ar visu gala vienai? Gribi vai negribi, bet berns vienmer bus kas vieno.

Jautājums tām, kuru vīriešus bijušās bieži sauc pie bērniem- viņām dzīvesbiedru nav? Vai arī ir, bet tāpat visas problēmas, kas saistītas ar bērniem, jārisina tēvam?

Manā gadījumā viņai nav jauna dzīvesbiedra un ik pa laikam kaut kādi projekti utt., auklei brīvdienas, grib lai bērni ir ar tēvu. Viņa dzīvo abu kopīgi pirktajā dzīvoklī. Nesen ļoti smagi saslima un iegūlās slimnīcā līdz ar to bērni jāvadā uz skolu utt., tā kā dzīvo patālu viņš pat nakšņo tur. Pie mums bērnus neved, jo skolā esot par tālu, uzskata ka man nav jānodarbojas ar viņa bērniem un tas viņus vairāk traumēšot, ja viņi nedzīvos savās mājās.

Kad iepazinos ar šo vīrieti, attiecības man prātā nebija, tāpēc bērna esamība netraucēja, otrreiz neielaistos šādā pasākumā 

Bet sievietes esošajam dzīvesbiedram nav absolūti nekādu pienākumu pret bērnu, tāpat, kā tēva partnerei. Laigan man īsti nav skaidrs, kādos gadījumos bijušajām vajag extra palīdzību no tēva, ka tam ir jānesas steidzīgi palīgā.... Vienīgais- izņemt no bērnudārza/skolas, aizbraukt pakaļ pēc treniņa, vai kas tamlīdzīgs.

Jautājums tām, kuru vīriešus bijušās bieži sauc pie bērniem- viņām dzīvesbiedru nav? Vai arī ir, bet tāpat visas problēmas, kas saistītas ar bērniem, jārisina tēvam?

Es jau iepriekšējā diskusijā ierakstījos, slinkums atkārtoties. Esmu attiecībās ar vīrieti, kuram ir bērns. Labā ziņa, ka viņa ex ar bērnu dzīvo 800km no mums :D Tāpēc nekādas skriešanas nakts vidū utt. Sliktā ziņa - viņa dzīvo viņu kopīgajā mājā un proootams pie jebkura sīkuma vīrietis tiek bakstīts un viņam jārisina visas problēmas, kas man liekas smieklīgi, jo viņai, esot uz vietas, protams būtu vieglāk visu atrisināt. Kad iepazinos ar šo vīrieti, attiecības man prātā nebija, tāpēc bērna esamība netraucēja, otrreiz neielaistos šādā pasākumā :)

Man ir vīrietis ar bērnu. Esam kopā jau ilgus gadus.
Ar savu tagadējo domāšanu es NEKAD, NEKAD neielaistos ar vīrieti, kuram ir bērni.

Esmu attiecībās ar vīrieti kam ir 3 bērni.
Ja tad, kad uzsāku attiecības būtu bijušas tādas zināšanas un pieredze kā tagad, tad noteikti neiesaistītos, īpaši kamēr pašai nav bērnu.

Tāpat kā jautājums par kāzām, viņam tādas ir bijušas, viņam ir bijis pirmdzimtais, bet man nekas no tā nav bijis un viņam tās emocijas ir citādākas, man citādākas.

Kārtējo reizi pie sevis nopriecājos, ka laicīgi nolecu no trases un ģimeni tomēr izveidoju ar kādu, kuram tas viss arī ir pirmo reizi:)

Vēl varu pateikt no pieredzes, kad uzsāku attiecības, domāju, ka gribētu vienu bērnu, bet laikam ejot domas mainījās un nu jau gribētos 3-4, bet draugs, kuram jau 3 bērni ir, vēl 3-4 negrib un es viņu saprotu, bet tajā pašā laikā tas grauž. Tāpat kā jautājums par kāzām, viņam tādas ir bijušas, viņam ir bijis pirmdzimtais, bet man nekas no tā nav bijis un viņam tās emocijas ir citādākas, man citādākas.

Esmu attiecībās ar vīrieti kam ir 3 bērni.
Ja tad, kad uzsāku attiecības būtu bijušas tādas zināšanas un pieredze kā tagad, tad noteikti neiesaistītos, īpaši kamēr pašai nav bērnu.
Vīrietis ar bērnu (bērniem), kura māte ir dzīva nāk kopā ar šo bērnu māti, gribi to vai negribi. Viņi tiksies, viņi sazvanīsies, tev būs jāuzzina gan to, ka vīrietis bērnu māti mīlēja, bet tad kaut kas notika un viņi vairs nemīl viens otru, viņiem ir jātiekas bērnu dēļ, bet jāsaprot, kā starp viņiem it kā viss ir beidzies. Bērnu māte gan jau būs greizsirdīga un centīsies kaut kā ieriebt, viņai būs vajadzības un viņš bērnu dēļ skries pie viņas kaut nakts vidū.
Nesaku, ka tas ir slikti, kā bērnu tēvs bērnu dēļ dara visu, tas ir ļoti saprotami un jauki, bet jāsaprot, ka tā būs vienmēr un tas zags jūsu kopīgi pavadīto laiku. Būsiet izdomājuši izrauties no darbiem un pavadīt brīvdienas kopā, bet kāds no bērniem būs saslimis un viņš dosies turp, jo bērni ir svarīgāki. Un it kā sapratīsi, ka tā ir jābūt, bet tai pašā laikā raudāsi spilvenā, jo šķitīs, ka viņam nav laika tev un tas bieži raus sirdi uz pusēm.

Vīrieši (aptuveni 90% gadījumu) sev blakus nevēlas sievieti ar mīļu mazu vai lielāku "piekabi".

Ir runa par tiem vīriešiem, kuri vēlas savus bērnus? Un kā ar tiem, kuri savus bērnus nevēlas? Ir tikai dabiski, ka šādam vīrietim atliek izvēlēties vai nu tādu sievieti, kura arī bērnus nevēlas, vai arī tādu sievieti, kurai bērni jau ir.

Man ir vīrietis ar bērnu. Esam kopā jau ilgus gadus.
Ar savu tagadējo domāšanu es NEKAD, NEKAD neielaistos ar vīrieti, kuram ir bērni. Esmu daudz lauzta.

Man pagaidām nav bērnu un tādēļ es arī izvairos no vīriešiem, kuri ir šķirti, bet ar bērniem.
Kādēļ? Jo tas nav man. Ja vēlos, varētu atrast savos gados daudz pretējā dzimuma pārstāvju bez saistībām. Bet, nenoliegšu - ar katru gadu šis skaits samazinās. Un ticu, ka drīzumā mana izvēle aprobežotos ar - whatever :-D -- ja vien es būtu tāda, kura vēlas par katrām varēm kādu līdzās.
Vīrieši (aptuveni 90% gadījumu) sev blakus nevēlas sievieti ar mīļu mazu vai lielāku "piekabi". Un, ziniet - sievietes arī to nevēlas.

35+ tās mūžam brīvās, neprecētās, bezbērnu sievietes, būsim godīgi, arī vairs īsti nekotējas, ne mazums dzirdēti ciniski jociņi par vecmeitām ar kaķi, kas nevienam nav vajadzīgas

Ir visādas sievietes. Esmu redzējies un pazīstu dažas sievietes ap 36-38 gadu vecas un viņas izskatās super, jo apmeklē sporta zāli un kopj sevi. Bet ir tādas, kuras savos 35 izskatās ka vecs padomju laika žigulis, kurš jūk un brūk un izskatās briesmīgi. Gadiem nav nozīmes, ārējais izskats ir noteicošais.

Neesmu īpaši reliģioza, bet nekad nesatiktos ar šķirteni, kur nu vēl ar bērnu.

Tik kam tam džekam to visu vajag....nezinu.

Varbūt neiemīlas kurā katrā un ar šo ir saikne?

Būtu kopā

Drīzāk, ka nē vīrietim ar bērnu. Skatoties kādām attiecībām, tīri izklaidei, bez nopietniem tālākiem plāniem- jā, ģimeni veidot- nē. Pat mazāk tas iemesls, ka viņa bērni paņemtu viņa laiku, naudu, vairāk tas, ka nebūtu pieņemams cilvēks, kas pret bērnu radīšanu attiecies tik nenopietni. Apnīk viena ģimene un bērni, nekas, taisu nākamos-tādi principi man neder!

Nē. Noteikti nē. Pati bērnus negribu un kur nu vēl citus. Varbūt vienīgais variants būtu, ja bērns būtu paliels, nu tāds kas iet jau skolā, un viņš būtu vientuļais tēvs, māte neliktos ne zinis. Jo nudien negribētu lai manejais sazinās, satiekas ar savu ex.