Negribu precēties, bildināja

613

Reģ: 20.11.2017

Sveikas, meitenes!
Esmu kopā ar draugu jau 6 gadus. Nesen viņš mani bildināja un lai viņu nesāpinātu, piekritu, kaut gan bildinājuma brīdī mana sirds negavilēja, es to nevēlējos, jo ne kāzas, ne precības, ne vīru vēl nevēlos, bet baidos, ka viņš nesapratīs (viņš to jau sen grib). Nav tā, ka kāzas negribētu vispār nekad, bet neesmu pārliecināta, ka gribētu viņu sev kā vīru. Vai nenožēlošu, ja piekritīšu. Teorētiski šai dienai būtu jābūt vienai no laimīgākajām, bet tā vietā man ir bailes un vispār gribējās pinšķēt, cik ļoti nesaprotu, ko darīt un kā darīt būtu pareizi.
Jo jau kādu laiku biju domājusi par šķiršanos, bet nevarēju saņemties, jo bija bail viņu sāpināt. Liekas, ka nemīlu vairāk viņu. Kā zināt, ka mīli vai nē? Ja esmu kaut kur viena bez viņa, viņš man nepietrūkst. Bet tagad, kad viņš ir bildinājis un pateicis, ka vēlas ar mani pavadīt visu mūžu kopā, liekas vēl grūtāk to izdarīt.
Lūdzu, padalieties pieredzē, iesakiet kaut ko. Jo šķiet, ka sabradāšu viņam sirdi, bet precēties ar cilvēku, kaut gan nemaz to nevēlos, būtu kļūda. Bet ja pateikšu, ka šobrīd vēl nevēlos precēties, viņš iespējams, ka ierosinātu šķirties. Vai tas būtu pareizais ceļš?

0
0

11.12.2017 10:22 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Cerēt, ka kāzas kaut ko uzlabos, ir naivi. Tieši tāpat arī tas "izskrieties" ir koncepts, kurš atbilst ne visiem. Ir, kas 20 gados neskrienas, ir, kas skrienas ap 40. Bet arī gaidīt vēl 2, 3 un 4 gadus, cerībā, ka kaut kas mainīsies, ir muļķīgi.
.
Lai gan, tev "derīguma termiņš" vēl atļauj* :-D
_______
*pēdējā laikā lasu oho diskusijas un saprotu, ka viss, pēc 30 jaunu kvalitatīvu attiecību nav un nevar būt. Sievietei.

0
0

28.12.2017 19:05 |

raven

3647

Reģ: 26.12.2009

Viņš arī tā diezgan manāmi mani nogrožoja, neļāva izskrieties.

Ja gribeeji veel skraiddit apkaart, tad nevajadzeeja uzsaakt attieciibas, vai arii uzreiz abiem nolemt, ka nebuusiet ekskluziivi. Vinjsh tachu nepiespieda tevi saakt attieciibas, ne taa?

Viņš ir 3 gadus vecāks - viņš pirms iepazinās ar mani, savulaik, paspēja pietiekami izskrieties un esot attiecībās ar mani tieši piezemējās, palika nopietnāks un atbildīgāks.

Pa 3 gadiem? tas nu gan neizklausaas daudz. Cik tad vinjam bija, kad saakaat attieciibas? Ne vairaak kaa 23? Tas jau nu nav parastais laiks, kad juuties ¨izskreejies¨.

Viņš sāka raudāt, teica, kāpēc es ātrāk to nevarēju izdomāt, ka seši gadi pavadīti, kā tālāk dzīvot un es salūzu, redzot viņu tik nelaimīgu un norunājām saglabāt un turpināt attiecības.

Taa bija ljoti liela kljuuda no tavas puses. Ja beidzi attieciibas, tad vajadzeeja tureeties pie sava leemuma. '
Jebkuraa gadiijumaa tagad jau par veelu domaat, kaa buutu ja buutu. Galvenais, ko tu no shii guusti ir maaciiba, ka, ja paartrauc attieciibas, tad to vajag dariit pilniibaa. Otrkaart, ja kaut kas neapmierina esoshajaas attieciibaas, tad par to ir jaarunaa un kopiigi jaaizlemj, kas buus labaakais risinaajums tieshi jums.
Noveelu tev atrast sevi un, kad buusi gatava uzsaakt jaunas attieciibas, izbaudiijusi briiviibu, noveelu, ka shis gadiijums tev karmiski neatgriezjas.

0
0

28.12.2017 18:08 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Dzervenes, novēlu Tev pieņemt lēmumu, kas dara Tevi patiesi laimīgu ilgtermiņā. Varbūt pamēģini izlasīt visus savus komentārus šajā diskusijā, distancējot sevi (it kā autore nebūtu Tu pati, bet cita meitene)?
P.S. Ņemot vērā, ka visticamāk ne Tu, ne viņš nemainīsities raksturā, Tu pati redzi laimīgu “mūžīgi mūžos” kopābūšanu?

0
0

28.12.2017 17:28 |

nerātnā

4218

Reģ: 29.01.2009

Pēc Tava apraksta tās ir emocionāli vardarbīgas un atkarīgas attiecības, proti, destruktīvas.
.
Mīlestība tajās ir tik, cik kaķis uz astes var aiznest, proti, necik.
.
Bet ja tādas Tevi apmierina, precies vien.

0
0

28.12.2017 17:02 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Viņš arī tā diezgan manāmi mani nogrožoja, neļāva izskrieties.

Ko lūdzu? :D Viņš nu tur diez vai vainīgs, pati taču piekriti būt kopā, kāda vēl izskriešanās, kas valda sabiedrībā. Turklāt ne visiem tādu vajag, lai arī ko ar to jēdzienu saprastu. Tad jau sen jums negāja kopā ne mērķi, ne skatījums.
Tālāk varu teikt, ka, manuprāt, pareizi, ka pateici, ne taisītu iekšēji drūmas kāzas bez pamata, tad vēl bērni ja nu, bet tomēr tālākais man nav skaidrs. Palikt kopā, ko tas nozīmē, ka viņš pieņem, ka kāzas var nebūt nekad? Vai viņš pieņem, ka tur nav mīlestības, bet ērtuma dēļ palikt kopā? Citu iemeslu neredzu. Es to reāli redzu kā laika izšķiešanu, jo pēc sešiem gadiem nekā tur nav, tad vismaz man gribas domāt, kāpēc lai pēkšņi kaut kas rastos. Vispār tik ilgi nebūtu kopā ar cilvēku, kur nesakrīt lietas un kur šāds gājiens varētu radīt šādu haosu. Varbūt notiek brīnums, kaut kas uzplaukst, bet kas dotu to sajūtu, ka jā, precēšu, kaut kā grūti iedomāties. Lai uzceltu atpakaļ to visu, ja tas vispār ir bijis tik lielā plānu līmenī, tad tur leils darbs abiem diviem. Nekas pēkšņi nenotiek un nekļūst gatavs no nekā.

0
0

28.12.2017 16:29 |

Dzervenes

613

Reģ: 20.11.2017

Pasadena
Paldies, vismaz Tev ir izdevies uzķert manu īsto domu un atbalstīt mani.
Ne jau es gadiem šādi jūtos. Vairāk nekā gadu atpakaļ biju nopietni domājusi par šķiršanos, bet to neizdarīju. Viņš mūsu strīdos vairākas reizes pirms tam bija teicis par šķiršanos (vairāk manipulējot ar mani, jo zināja, ka to nevēlos, lai panāktu savu), bet mēs ne reizes iepriekš neizšķīrāmies, jo es neesmu straujas dabas, bet visu ļoti lēni un ilgi pārdomāju un viņš nomierinājās.
Tad pavasarī mums sākās nesaskaņas, viņa attieksme mani darīja nelaimīgu un vasarā es viņu pametu. Viņš sāka raudāt, teica, kāpēc es ātrāk to nevarēju izdomāt, ka seši gadi pavadīti, kā tālāk dzīvot un es salūzu, redzot viņu tik nelaimīgu un norunājām saglabāt un turpināt attiecības.
Attiecības uzlabojām. Viņš vēlējās spert nākamo soli un bildināja mani, bet es sapratu, ka šis ir brīdis, kad man beidzot ir jāizdomā, ko es gribu un ka ilgāk nevar to visu atstāt pašplūsmā.

0
0

28.12.2017 16:28 |

Dzervenes

613

Reģ: 20.11.2017

Es nesaprotu, meitenes, kur jūs izrāvāt, ka sešus gadus viņu čakarēju? Es rakstīju, ka sešus gadus esam kopā attiecībās, lai norādītu, ka tās ir ilgstošas un nopietnas attiecības nevis ka sešus gadus šaubos par viņu.
Viņš mani bildināja šajā decembrī. Gredzenu atdevu atpakaļ, sakot, ka neesmu gatava kāzām un tuvākā gada laikā tas nemainīsies. Bet pat par spīti visam tam, viņš ar mani ir palicis kopā.
Bet es atkal domāju, ka ja tagad pēc sešu gadu attiecībām nejūtos gatava ar viņu precēties vai pēc gada, diviem kaut kas mainīsies un es pēkšņi būšu gatava? Vai tā nebūs sava un viņa laika izšķiešana?

0
0

28.12.2017 16:11 |

Dzervenes

613

Reģ: 20.11.2017

Bāc, sarakstīju tik garu penteri un beigās, kad nospiedu "pievienot" - izrādījās, ka esmu izlogota un viss pazuda. :-D

0
0

28.12.2017 15:50 |

nerātnā

4218

Reģ: 29.01.2009

Jau tas vien, ka esot attiecībās ar viņu, juties iegrožota, jau tas vien liecina, ka nekāda mīlestība tā nebija, tik vien kā ilūzija par to...(t)
.
Mīlestības pilnās attiecībās cilvēks sevi neiegrožo otram par, ahem, prieku un sev par katorgu. :-P
.
Mīlestībā abi kopā priecājas un, ja vajag, arī abi kopā ar prieku sevi iegrožo un tāpat arī no tiem grožiem kopīgi atbrīvojas. (l)

0
0

28.12.2017 15:44 |

Ernestine

1274

Reģ: 23.09.2012

p.s varbūt mazliet ārpus tēmas, bet traka ir tā tendence, ko es redzu, kad cilvēki izšķīst attiecībās un paliek pilnīgi sociāli nodalīti no savas personības.. jo viņiem taču ir attiecības .. tas ir...
attiecības nav mūžīgā grūtniecība kuru neesā un nekādi nevari piedzemdēt..
Divi cilvēki ir divas personības, kuri izlemj būt kopā jo viņiem ir patīkami vienam ar otru jutu/emociju, mentālajā, seksuālā un citos līmeņos. Uzskatu, ka cilvēki paliek personības tikai tā viņi var paši augt un attīstīties, motivēt / iedvesmot savu partneri uz pārmaiņām

0
0

28.12.2017 15:43 |

Ernestine

1274

Reģ: 23.09.2012

Uzskatu ka nav jāmēģina būt laimīgam dēļ otra cilvēka, bet gan jājūtas laimīgam ar sevi un savu iekšējo pasauli, tad nebūs jāmaina partneri un jābēg, kad pazudīs rozā brilles ( t.i. izteikta seksuāla pievilkšanās un citi smadzeņu ķīmijas trakumi)
Mīlestība nav tikai smardzeņu ķīmija, bet arī komunikācija, kopējās intereses, cieņa, spēja normāli uztvert un pieņemt otra cilvēka rakstura īpatnības arī tās, kas nav tikai pozitīvas.
Protams, ka fizioloģisko pievilkšanos un "rozā briļļu atsauces" veido saderība seksuālajā plānā, bet tas nav attiecību centrs.

0
0

28.12.2017 15:38 |

Dzervenes

613

Reģ: 20.11.2017

http://Cilvēki bieži jauc pieradumu no mīlestības. Arī es esmu bijis tādās attiecībās, kur sākumā gan likās, ka tā ir mīlestība.
Kā atpazīt, ka tas ir pieradums nevis mīlestība?
Man šķiet, ka man attiecības ir apnikušas, jo sāku ar viņu draudzēties jauna. Viņš arī tā diezgan manāmi mani nogrožoja, neļāva izskrieties. Man šķiet, ka man trūkst visu to nepieredzēto emociju un vēsmu, ko būtu varējusi gūt studiju gados, bet tā vietā biju kā sieva viņam (sajūtu ziņā). Reti braucām izklaidēties, bija noguris, daudz strādāja, bet es - jauna, aktīva, gribas skriet, redzēt un visu just, bet viņš tāds piezemēts. Domāju, kas ir tas īstais iemesls?
Varbūt tieši tas, ka jauna sagāju ar viņu kopā un neesmu izskrējusies, bijusi tikai sev, bet visulaiku attiecībās. Viņš ir 3 gadus vecāks - viņš pirms iepazinās ar mani, savulaik, paspēja pietiekami izskrieties un esot attiecībās ar mani tieši piezemējās, palika nopietnāks un atbildīgāks.

0
0

28.12.2017 15:19 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Pēc pāris gadiem būs tēma: "Esmu izmisumā. Nezinu ko lai iesāk ar sevi! Ex apprecējies, viņam ir bērns, bet es,sapratu, ka mīlu viņu un gribu atpakaļ. Ko darīt?" :D To vai mīl, var saprast, ja mīļoto iedomājas laimīgā idillē kopā ar citu. Ja cita šķiet mauka, tad mīli, ja jauka sieviete- tad nemīli :D

0
0

27.12.2017 16:57 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Neesmu autore un nav ne jausmas, kad tieši kā viņa sāka justies tieši šādi, bet zinu, ka ne visi cilvēki uzreiz “pieķer sevi” pie šādām sajūtām. Jā, 4 gadi man arī liktos ilgi, bet, piem., gads, pusotrs kopš viņa sāka saprast, ka kaut kas nav ne tā, man liekas diezgan ticami. Turklāt, ne visi uzreiz pieliek punktu attiecībām, tiklīdz sajūt, ka nejūtas pilnīgi laimīgi. Ir cilvēki, kuri vispirms mēģinās saparast, kas īsti nav ne tā, pamainīt savu attieksmi un ieradumus, utt. Un ne visiem pietiek ar nedēļu vai mēnesi.

0
0

27.12.2017 16:05 |

elzaelza

2062

Reģ: 31.10.2015

Aether komentāram +++
.
Absurds absurda galā , pilnīgi neticās , ka ir tādas egoistiskas cūkas , kuras 6 , labi ...~4 gadus tēlo , ka viss ir bumbās un tikai tad saprot , ka īsti ne precēties grib , ne arī mīl .
Un tad vēl brīnītos , kāpēc vīrs krāptu . Tāpēc jau arī krāptu , ka justu , ka kaut kas nav . Nav dūmu bez uguns .

0
0

27.12.2017 14:37 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

Autore taču teica, ka ir gredzenu atdevusi un pateikusi, ka nevēlas precēties. Turklāt, atsaucoties uz autores rakstīto, ne jau visus sešus gadus viņa šādi ir jutusies, bet sešus gadus viņi ir kopā.

Komentārus nelasīju. Un ok, nav taisnība, ka 6 gadus velk visu garumā :D Tikai dažus... (t)

0
0

27.12.2017 14:32 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Autore taču teica, ka ir gredzenu atdevusi un pateikusi, ka nevēlas precēties. Turklāt, atsaucoties uz autores rakstīto, ne jau visus sešus gadus viņa šādi ir jutusies, bet sešus gadus viņi ir kopā.

0
0

27.12.2017 14:04 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

Nu, tad vienkārši pasaki viņam, ka nevēlies precēties un nezini, vai vispār vēlies būt kopā. Paņemiet pauzi attiecībās, un tad jau redzēs, kas būs. Stulbi, ka Tu 6 gadus velc visu garumā un čakarē vīrieti, kurš, iespējams, laimīgs visu domā, plāno un ne par ko nenojauš. Pati slikti nejūties par to, ka melo cilvēkam? Bļin, viņš Tev guļ blakus, laimīgs par to, ka Tu piekriti precēties, ka būs viņam sieva, bērni nākotnē un viss, viss, bet Tu kā tāda izmantotāja gaidi, kad parādīsies labāks variants. Pašai nav kauns čakarēt cilvēku? Un tās Tu sauc par rūpēm (nesāpināšana)? Goda vārds, nesaprotu, kā var tā rīkoties... (e)

0
0

27.12.2017 13:12 |

Sognare..

4227

Reģ: 31.03.2017

.

Nesen viņš mani bildināja un lai viņu nesāpinātu, piekritu, kaut gan bildinājuma brīdī mana sirds negavilēja,

Piedod,bet tu tak esi egoiste! Kāda sāpināšana? Domā,ka pēc tam kad uzzinās viņš ,ka piekrīti ar viņu precēties tikai aiz žēluma,lai nesapinatu viņu,viņam no tā būs vieglāk un mazāk sāpēs?
Padomā pati kā tu justos,ja draugs ar tevi kopā būtu tikai aiz žēluma vai tādēļ,ka pagaidām.labāku variantu nav. Vai tev mazāk sāpētu tas?(t)
Necakare tak puisim dzīvi un nedod liekas cerības ,tikai aiz žēluma,jo manuprāt tas būs vēl nožēlojamāk un sapināsi cilvēku vēl vairāk.
Padomā,cilvēks varbūt plāno, iedomājas kas un kā notiks kāzĀs,varbūt aiz prieka jau paziņo draugiem,ka precēsies,bet dēļ vienas egoistes visi viņa plāni tiks vienkārši sapbradati-jo redz negrib sapināt(t)

0
0

27.12.2017 12:41 |

MarioGetYour

228

Reģ: 14.12.2017

Var jau apprecēties, bet pēc kāzām mainās tikai juridiskais statuss - tas jau nu noteikti nav spēriens par pārmaiņām uz labo pusi, ja līdz šim attiecību 'laimes skala', sauksim to tā, nav gājusi uz augšu.

Šis juridiskais statuss piedod klāt manipulēšanas iespējas vienam pret otru. Bieži vien tas sabojā arī šķietami normālas attiecības.

0
0

27.12.2017 11:11 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (37)