Negribu precēties, bildināja

 
Reitings 613
Reģ: 20.11.2017
Sveikas, meitenes!
Esmu kopā ar draugu jau 6 gadus. Nesen viņš mani bildināja un lai viņu nesāpinātu, piekritu, kaut gan bildinājuma brīdī mana sirds negavilēja, es to nevēlējos, jo ne kāzas, ne precības, ne vīru vēl nevēlos, bet baidos, ka viņš nesapratīs (viņš to jau sen grib). Nav tā, ka kāzas negribētu vispār nekad, bet neesmu pārliecināta, ka gribētu viņu sev kā vīru. Vai nenožēlošu, ja piekritīšu. Teorētiski šai dienai būtu jābūt vienai no laimīgākajām, bet tā vietā man ir bailes un vispār gribējās pinšķēt, cik ļoti nesaprotu, ko darīt un kā darīt būtu pareizi.
Jo jau kādu laiku biju domājusi par šķiršanos, bet nevarēju saņemties, jo bija bail viņu sāpināt. Liekas, ka nemīlu vairāk viņu. Kā zināt, ka mīli vai nē? Ja esmu kaut kur viena bez viņa, viņš man nepietrūkst. Bet tagad, kad viņš ir bildinājis un pateicis, ka vēlas ar mani pavadīt visu mūžu kopā, liekas vēl grūtāk to izdarīt.
Lūdzu, padalieties pieredzē, iesakiet kaut ko. Jo šķiet, ka sabradāšu viņam sirdi, bet precēties ar cilvēku, kaut gan nemaz to nevēlos, būtu kļūda. Bet ja pateikšu, ka šobrīd vēl nevēlos precēties, viņš iespējams, ka ierosinātu šķirties. Vai tas būtu pareizais ceļš?
11.12.2017 10:22 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Dzervenes, bet tad jau ik pa laikam vajadzētu mainit partnerus. Attiecības ir jākopj un tajās ir jāiegulda, citādāk iesoļo rutīna un jūtas izplēn.
Varbūt tu jauc iemīlēšanos ar mīlestību. Iemīlēšanās, jeb rozā briļļu periods beidzas un, ja neveidojas ciešākas jūtas, ja attiecības tiek atstātas novārtā, cerot, ka tās var eksistēt bez ieguldījuma, tad arī var vairs nemīlēt.
Ilgstošu attiecību pamatā nav tikai milestība, jo attiecībās ir svarīga arī draudzība, cieņa, utt.
Un mānīt cilvēku, ka ar laiku apprecēsies bija ļoti nepareizi. Tu pati gribētu pret sevi tādu attieksmi?
26.12.2017 21:27 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Kāda bija viņa reakcija?
26.12.2017 21:35 |
 
Reitings 613
Reģ: 20.11.2017
raven
Par to jau es arī domāju, ka nav garantijas, ka nākamajās attiecībās nenotiktu tas pats - jūtas izplēnētu. Un ko tad darītu? Lēkātu tā visu mūžu no viena uz otru? Bet tā ir noticis un pēc kara visi gudri, ka vajadzēja tā un tā. Saprotams, ka attiecības ir jākopj.
Tāpēc likās, ka, jā, mans draugs būtu ļoti labs vīrs, bet jūtu man vairs nav un šaubos, ka atgriezīsies.
Rīcība nebija pareiza. Nevēlētos šādu attieksmi, bet nekad neesmu vēlējusies viņu sāpināt, tāpēc ir tā, kā ir.
26.12.2017 21:54 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Vai tiešām visi pāri, kuri apprecas pēc vairākiem gadiem to dara mīlestības dēļ nevis citu iemeslu dēļ?

Visi, protams, nerīkojas vienādu iemeslu vadīti. Ticu, ka ir cilvēki, kas precas.. kaut gan nekad nav viens otru mīlējuši..
Ja man pēc 6 gadu kopdzīves māktu tik lielas šaubas.. droši vien domātu, ka ir laiks katram iet tālāk savu ceļu. Dzīvojam vienu reizi... Varbūt nākamajā dienā sastaptu cilvēku, kura dēļ būtu gatava apgriezt pasauli kājām gaisā :)
26.12.2017 21:58 |
 
Reitings 613
Reģ: 20.11.2017
probability
"bet ja es apprecētu kādu, kuru mīlu, un pēc dažiem gadiem atklātos, ka visu šo laiku jūtas attiecībās ir bijušas tikai man...tas būtu visai briesmīgi, šķistu, ka tie gadi pavadīti melos un izmesti mēslainē."
Ļoti trāpīgi. Šis uzrunāja un īstenībā palīdzēja visvairāk.
26.12.2017 22:00 |
 
Reitings 1717
Reģ: 24.05.2013
Labak tad nepreceties. Es apprecejos pirms diviem mēnešiem un izskatās, ka būs šķiršanās, jo vīram kkas smagi aizgājis ciet. Kāzas gribējām abi un plānijām abi. Kāzās vīram acis mirdzēja. Kas notika nezinu.
26.12.2017 23:02 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Atdevu gredzenu un pateicu, ka šobrīd neesmu gatava kāzām. Pārējo laiks rādīs.

Man jau liekas, ka pareizi darīji. Tā robeža starp “kaut kas ir noticis, bet attiecības var glābt” un “mīlestība ir neatgriezeniski zudusi” ne vienmēr visiem ir kristālskaidra, tāpēc man liekas pat ļoti saprotams zināms šaubu periods, kurā mēģini saparast pati sevi un savas jūtas. Jebkurā gadījumā - gan jau būs labi.
26.12.2017 23:17 |
 
Reitings 665
Reģ: 17.08.2017
Jūs palikāt vēl kopā?
27.12.2017 00:08 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Wendy1, un cik ilgi jūs bijāt kopā pirms apprecējāties?
27.12.2017 10:36 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Tu velc attiecības garumā aiz bailēm no vientulības (visticamāk) un pieraduma, kaut tām jau sen vajadzēja nomirt dabīgā nāvē.

Tieši tā. Cilvēki bieži jauc pieradumu no mīlestības. Arī es esmu bijis tādās attiecībās, kur sākumā gan likās, ka tā ir mīlestība. Beidzoties attiecībām devām abi sev, varētu teikt "dāvanu", jo tas piespieda mums abiem augt, nevis palikt savā komforta zonā.
27.12.2017 11:00 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Var jau apprecēties, bet pēc kāzām mainās tikai juridiskais statuss - tas jau nu noteikti nav spēriens par pārmaiņām uz labo pusi, ja līdz šim attiecību 'laimes skala', sauksim to tā, nav gājusi uz augšu.

Šis juridiskais statuss piedod klāt manipulēšanas iespējas vienam pret otru. Bieži vien tas sabojā arī šķietami normālas attiecības.
27.12.2017 11:11 |
 
Reitings 4227
Reģ: 31.03.2017
.
Nesen viņš mani bildināja un lai viņu nesāpinātu, piekritu, kaut gan bildinājuma brīdī mana sirds negavilēja,

Piedod,bet tu tak esi egoiste! Kāda sāpināšana? Domā,ka pēc tam kad uzzinās viņš ,ka piekrīti ar viņu precēties tikai aiz žēluma,lai nesapinatu viņu,viņam no tā būs vieglāk un mazāk sāpēs?
Padomā pati kā tu justos,ja draugs ar tevi kopā būtu tikai aiz žēluma vai tādēļ,ka pagaidām.labāku variantu nav. Vai tev mazāk sāpētu tas?(t)
Necakare tak puisim dzīvi un nedod liekas cerības ,tikai aiz žēluma,jo manuprāt tas būs vēl nožēlojamāk un sapināsi cilvēku vēl vairāk.
Padomā,cilvēks varbūt plāno, iedomājas kas un kā notiks kāzĀs,varbūt aiz prieka jau paziņo draugiem,ka precēsies,bet dēļ vienas egoistes visi viņa plāni tiks vienkārši sapbradati-jo redz negrib sapināt(t)
27.12.2017 12:41 |
 
Reitings 255
Reģ: 03.01.2017
Nu, tad vienkārši pasaki viņam, ka nevēlies precēties un nezini, vai vispār vēlies būt kopā. Paņemiet pauzi attiecībās, un tad jau redzēs, kas būs. Stulbi, ka Tu 6 gadus velc visu garumā un čakarē vīrieti, kurš, iespējams, laimīgs visu domā, plāno un ne par ko nenojauš. Pati slikti nejūties par to, ka melo cilvēkam? Bļin, viņš Tev guļ blakus, laimīgs par to, ka Tu piekriti precēties, ka būs viņam sieva, bērni nākotnē un viss, viss, bet Tu kā tāda izmantotāja gaidi, kad parādīsies labāks variants. Pašai nav kauns čakarēt cilvēku? Un tās Tu sauc par rūpēm (nesāpināšana)? Goda vārds, nesaprotu, kā var tā rīkoties... (e)
27.12.2017 13:12 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Autore taču teica, ka ir gredzenu atdevusi un pateikusi, ka nevēlas precēties. Turklāt, atsaucoties uz autores rakstīto, ne jau visus sešus gadus viņa šādi ir jutusies, bet sešus gadus viņi ir kopā.
27.12.2017 14:04 |
 
Reitings 255
Reģ: 03.01.2017
Autore taču teica, ka ir gredzenu atdevusi un pateikusi, ka nevēlas precēties. Turklāt, atsaucoties uz autores rakstīto, ne jau visus sešus gadus viņa šādi ir jutusies, bet sešus gadus viņi ir kopā.

Komentārus nelasīju. Un ok, nav taisnība, ka 6 gadus velk visu garumā :D Tikai dažus... (t)
27.12.2017 14:32 |
 
Reitings 2062
Reģ: 31.10.2015
Aether komentāram +++
.
Absurds absurda galā , pilnīgi neticās , ka ir tādas egoistiskas cūkas , kuras 6 , labi ...~4 gadus tēlo , ka viss ir bumbās un tikai tad saprot , ka īsti ne precēties grib , ne arī mīl .
Un tad vēl brīnītos , kāpēc vīrs krāptu . Tāpēc jau arī krāptu , ka justu , ka kaut kas nav . Nav dūmu bez uguns .
27.12.2017 14:37 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Neesmu autore un nav ne jausmas, kad tieši kā viņa sāka justies tieši šādi, bet zinu, ka ne visi cilvēki uzreiz “pieķer sevi” pie šādām sajūtām. Jā, 4 gadi man arī liktos ilgi, bet, piem., gads, pusotrs kopš viņa sāka saprast, ka kaut kas nav ne tā, man liekas diezgan ticami. Turklāt, ne visi uzreiz pieliek punktu attiecībām, tiklīdz sajūt, ka nejūtas pilnīgi laimīgi. Ir cilvēki, kuri vispirms mēģinās saparast, kas īsti nav ne tā, pamainīt savu attieksmi un ieradumus, utt. Un ne visiem pietiek ar nedēļu vai mēnesi.
27.12.2017 16:05 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Pēc pāris gadiem būs tēma: "Esmu izmisumā. Nezinu ko lai iesāk ar sevi! Ex apprecējies, viņam ir bērns, bet es,sapratu, ka mīlu viņu un gribu atpakaļ. Ko darīt?" :D To vai mīl, var saprast, ja mīļoto iedomājas laimīgā idillē kopā ar citu. Ja cita šķiet mauka, tad mīli, ja jauka sieviete- tad nemīli :D
27.12.2017 16:57 |
 
Reitings 613
Reģ: 20.11.2017
http://Cilvēki bieži jauc pieradumu no mīlestības. Arī es esmu bijis tādās attiecībās, kur sākumā gan likās, ka tā ir mīlestība.
Kā atpazīt, ka tas ir pieradums nevis mīlestība?
Man šķiet, ka man attiecības ir apnikušas, jo sāku ar viņu draudzēties jauna. Viņš arī tā diezgan manāmi mani nogrožoja, neļāva izskrieties. Man šķiet, ka man trūkst visu to nepieredzēto emociju un vēsmu, ko būtu varējusi gūt studiju gados, bet tā vietā biju kā sieva viņam (sajūtu ziņā). Reti braucām izklaidēties, bija noguris, daudz strādāja, bet es - jauna, aktīva, gribas skriet, redzēt un visu just, bet viņš tāds piezemēts. Domāju, kas ir tas īstais iemesls?
Varbūt tieši tas, ka jauna sagāju ar viņu kopā un neesmu izskrējusies, bijusi tikai sev, bet visulaiku attiecībās. Viņš ir 3 gadus vecāks - viņš pirms iepazinās ar mani, savulaik, paspēja pietiekami izskrieties un esot attiecībās ar mani tieši piezemējās, palika nopietnāks un atbildīgāks.
28.12.2017 15:19 |
 
Reitings 1274
Reģ: 23.09.2012
Uzskatu ka nav jāmēģina būt laimīgam dēļ otra cilvēka, bet gan jājūtas laimīgam ar sevi un savu iekšējo pasauli, tad nebūs jāmaina partneri un jābēg, kad pazudīs rozā brilles ( t.i. izteikta seksuāla pievilkšanās un citi smadzeņu ķīmijas trakumi)
Mīlestība nav tikai smardzeņu ķīmija, bet arī komunikācija, kopējās intereses, cieņa, spēja normāli uztvert un pieņemt otra cilvēka rakstura īpatnības arī tās, kas nav tikai pozitīvas.
Protams, ka fizioloģisko pievilkšanos un "rozā briļļu atsauces" veido saderība seksuālajā plānā, bet tas nav attiecību centrs.
28.12.2017 15:38 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!