Ir jau cilvēki, kuri tikai cer uz citiem - bet tas jau rodas no tā, ka nedomā, varbūt arī nespēj domāt līdzi tam, kas notiek, kā rīkoties, kā domāt, esot šajā pasaulē. Kaut kā jau tai dzīves pieredzei būtu jārodas pa tiem gadu gadiem, cik saprotu tas viss bijis. Bet nu kāds risinājums, ja atkal izdzīvošanas robeža - vai ar pītu groziņu baigi uz ielas nopelnīs, lai savilktu galus un atgrieztos? Bija jādomā agrāk, tas skaidrs, ne jāteš kaut kur, bet daži ieteikumi nu ģeniāli.