Dāvana skolotājam

bet vispār, cik ir lielākās summas, kas dzirdētas?
pati esmu saņēmusi 20 eiro, 50 eiro uz klasi arī nekas daudz nav, reāli katram 1.50!
varbūt kāda laimīgā tiešām saņem vairākus simtus vērtas kartes/dāvanas?

Ir briesmīgi lasīt (un zināt) to, kas iet skolotāju un audzinātāju virzienā no vecākiem.

liekas, ka pedagogu nekaunībai nav robežu. Un tad vēl tā mūžīgā apbižoto tēlošana

Nekaunīgie maitas, pedagogi, kuri prasa tieši 300 eiro dāvanu karti douglas! Un ja nav, tad atriebjas uz nabaga bērniņiem, liek viņiem pat speciāli kaut ko mācīties, ak vai, ak vai. Zemiski ir tas, ne uztvere par kapeiku skaitīšanu, kuru pagriezi citādāk.

Es, piemēram, pateicos daudziem - firzierei/manikīrei svētkos aiznesu mazu dāvanu, bieži frizētavā atstāju 10 eiro, kaut gan jāmaksā 8 eiro, pārdevējai iedodu šokolādi, jo ir uzrakstijusi FB ziņu, ka, piemēram, esmu atstājusi veikalā naudas maku u.tt!!!
Un no otras pueses - kas tā par darbu salīdzināšanu??? Diez vai te lielākajai daļai ir bērnu, kad vajadzēs savu atstāt uz visu dienu dārziņā/skolā, tad redzēsim, kā raudās vai priecāsies, cik laba vai slikta skolotāja! Kad sapratīs, kā tas ir, kad jāatstāj savs bērniņš nezin kam...
Bet ko te var runāt, sabiedrība paliek arvien tukšāka un seklāka, un tas ir fakts!!! Par visu kopumā - ne sabiedriskā transportā palaidīs apsēsties, ne pa priekšu palaidīs, ne paldies pateiks, kur nu vēl ka'da runa par dāvanām var būt!!!

Es esmu pieradusi teikt paldies veikalā kasierei,manikīrei,viesmīlim un pārējiem,kas manā labā ir ko darījuši, tad jau pēc tava teiktā,ka paldies ir alga par darbu,tad mums šis vārds ir jāizslēdz no sava vārdu krājuma,jo taču visi saņemam algas.

Man arī patīk “paldies” un, lai gan neuzskatu, ka tas ir jāgaida no citiem, pati nevēlētos dzīvot sabiedrībā, kurā cita cilvēka darba novērtēšana ar vienkāršu “paldies” (kas bieži vien ir elementāra pieklājība) vārdu ir kaut kas neparasts un gandrīz vai nosodāms.

No vienas puses, protams, ka cilvēki strādā algotu darbu, kuru paši ir brīvprātīgi piekrituši veikt, līdz ar to - kāpēc viņiem būtu jāgaida kāda īpaša pateicība? Bet, tajā pašā laikā, kāpēc jābrūk virsū dāvanas saņēmējam, kurš, iespējams, neko nav gaidījis? Un kāpēc viņš nevarētu priecāties par dāvanu vai verbālu pateicību? Tas taču nav nekas pretdabisks. Un tiem, kuri sniedz to dāvanu - kam tā ir tradīcija, kurš vienkārši grib iepriecināt paziņu. Kāpēc tad vispār kādam teikt ko labu vai ko dāvināt?
Tajā pašā laikā, man neliekas ētiski, ja dāvana petiesībā ir kukulis (nedomāju gan, ka LV skolotāji ir īpaši kārdinoši objekti šādai šmucei) vai, ja tā tiešām tiek gādāta caur situāciju, kura varētu tikt vērtēta kā izspiešana. Piem., ja tiktu dots skaidrs mājiens, ka dāvanai jābūt, no skolotāja puses, vai, ja attieksme pret bērnu kļūst pavirša, ja vecāki neliek naudu “kopējā ziedojumu kasē”. Bet neredzu, kur ir problēma, ja bariņš vecāku izdomā uzdāvināt dāvanu skolotājam un pajautā, kurš vēl grib piedalīties. Ja kāds negrib piedalīties, lai tak nepiedalās, bet sākt celt skandālu par to un uzbrukt skolotājam, kuram vispār ar to nav nekāds sakars, ir vienkārši WTF un, manuprāt, aprobežots veids kā demonstrēt savu “oriģinalitāti”.

Kāda kapeiku skaitīšana? Caurskatot diskusiju neredzu nenormālos iebildumus par saprātīgām summām. Redzu, ka izskan piebildes, ka skolotāja ir darbs, kā visi citi. Policistiem arī tējas naudu atstājat? :D
Izvēloties profesiju visi taču zin ko izvēlas, kas būs jādara, ar ko jāsaskaras. Nevienam nav noslēpums šīs nianses. Es piekrītu, ka tīri cilvēcīgi, darbs nav viegls un ir jāmāca bērniem pateikt "paldies", bet šis darbs no citiem darbiem neatšķiras - uz darbu dodas pelnīt naudu. Protams, ir retu reizi pedagogi sava aroda patrioti, tomēr mūsulaikos laikos viņi ir izmirstoša suga.
Un, kas te minēja, ka salvetes jau pirkt neprasa... Prasa! Gan mitrās, gan sausās. Un nevis reizi semestrī, bet vairākas reizes semestrī. Kam tiek tērēta fonda nauda tik tiešām nav skaidrs. Zinu, ka tika iegādāts mūzikas centrs grupiņā, zinu, ka lupatas un ko tur virtuvei pērk, turpat 100eur aizgāja, jo skolotāja iegādājās laminēšanas piederumus 1.septembra apsveikumiem. Tas ir, viņa visu nopirka un tad no fonda piedzina naudu. Tā arī ir bijusi vienīgā reize, kad kaut kas bijis laminēts. :D
Tagad, vecāku sapulcē, informēja, ka būs jāvāc arī nauda, lai skolotājām solus varētu pagalmā vairāk ierīkot. :D
Dārziņš, protams, izmaksā un tas ir tikai loģiski, bet reizēm uz to skatoties no malas, liekas, ka pedagogu nekaunībai nav robežu. Un tad vēl tā mūžīgā apbižoto tēlošana. Brrr. :D

Es esmu pieradusi teikt paldies veikalā kasierei,manikīrei,viesmīlim un pārējiem,kas manā labā ir ko darījuši, tad jau pēc tava teiktā,ka paldies ir alga par darbu,tad mums šis vārds ir jāizslēdz no sava vārdu krājuma,jo taču visi saņemam algas.
No vecāku puses vienkāršs paldies,paldies,ka iemācu lasīt vai rakstīt,paldies par to,ka var redzēt,ka bērns ir apguvis,ko jaunu.Bieži tie vecāki,kuriem viss ir slikti nemaz nepamana,ko bērns ir iemācījies jaunu vai arī negrib redzēt.

Ir atšķirība, vai vecāks par pasākumu, kuru noorganizē, pasaka nicinošas frāzes un izmet vēl simtu vienu tekstu viszinoši augstprātīgā tonī, vai arī attiecas pret visu normāli, pat ja nav izdevies. Ne jau tiešu to paldies vajag. Cits arī pateiks, cik foršs pasākums, bērniem patika utt. Vai norāda uz kaut ko normāli vai aizskrien uz tv, kā jau minēja, gandrīz 99% gadījumu pārprotot visu situāciju, jo neiebrauc tajā, kas notiek. Kapeiku skaitīšana puišu izvēles diskusijā tiek minēta kā briesmīgākā lieta, no kuras jābēg. Šajā kontekstā kapeiku pi**ana laikam slavējama. :D

Nu ko nozīmē neprot pateikt paldies. Paldies ir tava alga, kas, ja ir pašvaldības dārziņš, nāk no nodokļu maksātāju jeb vecāku puses vai ja privātais - pa tiešo no vecāku puses. Tas ir "paldies" par tavu darbu. Brīvprātīgi tu nestrādā. Protams, ir jāizturas ar cieņu, tāpat kā pret visiem, bet kaut kādus īpašākus paldies neuzskatu, ka ir jādod.

Tam visam kā "saldais" ēdiens ir vecāku prasības un nebeidzamās vēlmes,ko mums pēc viņu domām jāizpilda un ja kaut kas nav pa prātam,tā sāk kasīties,bubina.Vecāki neprot pateikt paldies(vārdiski),ka bērnu iemācam lasīt vai rakstīt,neprot pateikt paldies par pasākumu,ko organizējam,protams tādi nav visi,bet ar katru gadu aizvien vairāk.Kā kaut kas ne paprātam tā pie vadītājas,uz departamentu vai uz tv.

Nu problēmu mākti cilvēki, kuri vismaz šādi realizē sevi, kā viņiem šķiet.

bet to vajag tev kā bērnudārza audzinātājai (ja pareizi sapratu, ka tur strādā). Bērniem, vecākiem ne silts, ne auksts, vai tulpe sarkana, dzeltena vai lapiņa laminēta vai nē. Drīz kāds nāks klajā ar ideju, ka bērniem vajag ekskursiju uz Disnejlendu / privāto grupiņas baseinu vai tml.

Perfekts neizpratnes piemērs, vēl ar ''rēcīgu'' turpinājumu.

Es nešaubos,ka citi ir grūti,bet man riebjas,ka daudzi uzskata,ka mēs neko nedaram un ka šis darbs ir viegls,jo kad tad tur ir ar bērniem paspēlēties

Tā par katru darbu varētu sarakstīt palagu, ka darbs ir grūts.

Daudziem nav izpratnes,cik emocionāli un garīgi ir smags šis darbs.Daudzi uzskata,ka mēs tikai sēžam un dzeram kafiju un klačojamies savā starpā,bet realitāte ir savādāka,viss notiek tādā vieglā skrējienā,kura laikā mēs aizmirstam par savām vajadzībām-paēst,aiziet uz tualeti,lai cik tas dīvaini nebūtu.Darāmie darbi seko viens pēc otra,ka pusdienlaikā vai pēc darba laika nevis tu mierīgi apsēdies,bet turpini darīt un domāt.Skolotāja ne tikai pieskata bērnus,kā daudzi vecāki domā,bet samīļo,kad skumst,mierina,kad raud,mierina,kad sastrīdas savā starpā,māca līmēt,zīmēt,griezt un krāsot,māca burtus un ciparus,māca lasīt,rakstīt,rēķināt,māca pamanīt un māca izteikt savas domas,māca degunu šņaukt un kurpes šņorēt,dupsi slaucīt un muti mazgāt,lasam pasakas pirms miega un sēžam pie gultiņas un paijājam,lai bērns mierīgāk aizmieg.Tam visam pa vidu jāraksta papīri,jāplāno nodarbības,jākomunicē ar vecākiem,jādomā priekšnesumi svētkiem. Un pēc šādas darba dienas tā vien gribas iekrist gultā un gulēt,bet nevar,jo uz rītdienas nodarbību jāsagatavo materiāli,kuru tapšanā citreiz tiek iesaistīti mājinieki.Un tas viss,lai bērniem būtu interesantāk un vieglāk apgūt mācību vielu.
Manā b/d (valsts) vecākiem nekādi materiāli nav jāpērk,pamatmateriālus nodrošina bd,bet diemžēl uz pavasara pusi viss sāk beigties.Mums grupā ir saucamā ziedojuma nauda,kas ir simboliska un tas ir brīvprātīgi,par šo naudu pērkam ūdeni,deguna salvetes un priekš mājturības nodarbībām produktus.Bieži(mēnesī ~50€), piepērku klāt kādus materiālus nodarbībām,lai interesantāk,mazas dāvaniņas svētkos vai kancelejas preces,kas trūkst.
Tam visam kā "saldais" ēdiens ir vecāku prasības un nebeidzamās vēlmes,ko mums pēc viņu domām jāizpilda un ja kaut kas nav pa prātam,tā sāk kasīties,bubina.Vecāki neprot pateikt paldies(vārdiski),ka bērnu iemācam lasīt vai rakstīt,neprot pateikt paldies par pasākumu,ko organizējam,protams tādi nav visi,bet ar katru gadu aizvien vairāk.Kā kaut kas ne paprātam tā pie vadītājas,uz departamentu vai uz tv.
Un tagad par pateicībām-esmu strādājusi divos b/d,un abos tik krasi atšķirīgi vecāki,ja pirmajā dārziņā bērnu vecāki bija forši,saliedēti un atsaucīgi,prata pateikt paldies un atbalstīt mani un manas idejas,man tagad ar viņiem ir saglabājies kontakts,sazvanamies un tiekamies.Šīs grupas vecāki prata novērtēt gan mani,gan manu darbu,bija prieks iet uz darbu.Jā,no viņiem saņēmu dāvanas,bet tas nebija nekas liels un grandiozs kā visi tagad cepjas.Drīzāk viņi prata dāvanu dāvināt kopā ar jaukiem vārdiem,kas to dāvanu nolika otrā plānā.
Un tagad man ir pretēja pieredze-vecāki nesaliedēti,savā starpā kašķējas,prasības ar katru reizi paliek dīvainākas.Un es cenšos starp visām lavierēt,lai visiem labi.Šajā grupā nejūtos novērtēta un atbalstīta.No šādiem vecākiem pat negribas dāvanu,kuri uzskata,ka konfekšu paka ir ideāla dāvana,paldies,konfektes pati varu nopirkt.Nē,man nevajag ne 100€,ne 50€,man pietiks,ja uzdāvinās,ko paliekošu(vienos ziemassvētkos man uzdāvināja skaistu eglīšu rotājumu,kas tagad man ir vismīļākais).Un mana attieksme nemainās pret bērniem,ja viņa vecāki nav piemetuši dāvanai(es nemaz nekad nezinu,kas met vai nemet,jo pasniedz no grupas,nevis sasauc tos vecākus un apsveic).Un ja dz.d. vai vārda dienā kāds bērns mani apsveic un cits neapsveic,es tā pat cienāju visus un attieksme nemainās.Bet varu teikt,ka bieži vien tie vecāki,kam ir mazāk līdzekļu,tie arī pamanās apsveikt svētkos un pateikt paldies.
Un man pietiek,ja bērns pieskrien pie manis un pasaka,ka mīl mani,tā ir lielākā mana dāvana,vai arī mīļo mani pirms iešanas mājās.Mācu bērniem pateikt paldies gan pavārēm par garšīgām pusdienām,gan auklītei par tīro grupu,sētniekam,mūzikas un sporta skolotājai,pateikt paldies viens otram.
Tāds nu man palags:-)

Thismoment piemērs ar sarkanām lapām un laminētajām lapiņām - bet to vajag tev kā bērnudārza audzinātājai (ja pareizi sapratu, ka tur strādā). Bērniem, vecākiem ne silts, ne auksts, vai tulpe sarkana, dzeltena vai lapiņa laminēta vai nē. Drīz kāds nāks klajā ar ideju, ka bērniem vajag ekskursiju uz Disnejlendu / privāto grupiņas baseinu vai tml.
Ja bērnudārzs tiek pasniegts kā elitārs - viss ok, bet parastajos audzinātājas un dažas mammas savas vēlmes var īstenot mājās, nevis uzspiest citiem.
Kaut kā tā arī jutos skolas laikos. Nerunājot par drausmīgajiem "ziedu paklājiem", Mārtiņdienas kompozīcijām uc sviestu, kur bija jāsarūpē 100 materiāli, kas nevienam bērnam vispār neinteresēja un lielākoties vecākiem arī ne, vēl šogad redzēju, ka ap Mārtiņiem bija diskusija par to, kādēļ tāds sviests vēl notiek.

Uzskatu, ka papildus nauda nav jādod ne skolotājam, ne ārstam, ne viesmīlim, ne vēl kādam citam.

Tā ir katra paša izvēle, mest vai nemest un nav ko tur šķībi skatīties. Pirms vairākiem gadiem strādāju par mārketinga asistenti lielā viesnīcā ar lielu kolektivu.Tur jau no paša sākuma pateicu, ka nemetīšu tos 3 vai 5 latus kolēģu dz.d. un v.d. piemēram, virtuves darbiniekiem, administratoriem, viesmīļiem utt. Uz mani arī konkrēti šķībi skatījās, bet parēķināju, ka mana alga neatļauj piemest kaut kādas viesmīles Anastasijas dz.d, ar kuru ikdienā nekomunicēju vispār. Bija mēneši, kad sveica pat 10 darbiniekus.
Skolas laikā arī bija klasesbiedri, kuri nemeta naudu audzinātājas dāvanai, bet viņi kartītē neparakstījās un viss. Uzskatu, ka skolotājas tiešām ir jānovērtē, ne velti ir arī tāda skolotāju diena, kurā pieņemts pateikties par viņu padarīto un rūpēm par ieguldījumu bērna attīstībā. Man liekas normāla situācija, ja katrs met tik, cik uzskata par pareizu. Kādam varbūt 5 eur šķiet pieņemami, cits var iemest tos 20 eur. Bet tas, protams, atkal veicinātu "šķībo skatīšanos" uz tiem, kuri it kā par maz piemetuši... Man reāli būtu vienalga, cik citi mestu.

Man ir gan privātā, gan pašvaldības b/d pieredze, abi Rīgā. Privātajā biju uz mutes, kādas summas vecāki ierosināja mest. Ne tāpēc, ka man nebūtu naudas vai tas baigi sistu pa kabatu, bet principa pēc. Es dzeramnaudu atstāju tikai kafejnīcās/restorānos un tikai tad, ja apkalpošana man patikusi. Neatstāju ne frizierim, ne kurjeram (par ko?!?), ne viesnīcās. Arī ārstiem nenesu pateicības, nekad un nevienam. Nekādi ekstra pakalpojumi man gan nav bijuši nepieciešami, varbūt dzīvības/nāves gadījumā nestu visu, ko varētu, nezinu. Tāpēc man nav saprotama mešanās pa 5 eur uz skolotāju un ka skolotāja/audzinātāja saņem dāvanu par 100 eur. Simboliska samešana pa 1-2 eur, ok, nav problēmu. Bet - pašvaldības dārziņā ir mammas, kas uzskata, ka ar konfekšu kasti no grupiņas pilnīgi pietiktu. Tā kā - uzskati ir dažādi. Es laikam kaut kur pa vidu.
Gangster, mani pārsteidz Tava pieredze. Man uz privāto nebija jānes pilnīgi nekas! Tāda fonda arī nebija. Pašvaldības b/d laikam ir kaut kāds simbolisks fonds, pat īsti neatceros, cik tur metam. Audzinātāja gada sākumā pateica, ko vajag atnest, un viena mamma to visu nopirka un atnesa.

Un vispār nabadzīgie ir 100x labāki un devīgāki par labàk situētiem!!! Un ja tiešàm kāds ir tiiiik nabadzīgs, normāli cilvēki nepārmetīs, ka nevar piemest dāvanai, turklāt - nekas jau nav obligàti!!! Var arī bērniņš kartiņu uztaisît vaj piparkūku atnest paštaisītu, runa jau t par ATTIEKSMI, nevis naudu!
Tāpat te daudz cosmo sûdzas, ka jāpērk tas un šitad, nauda iet uz urrā utml, bet par ziemassvētkiem visi zina laicīgi, piem, es sāku gatavoties septembrī un nekad neesmu pukstējusi.

ārstiem taču nes pateicības, konfektes, pudeles. Ar ko skolotāji sliktāki?

Mums vēl vismaz 2 paaudzēm jānomainās, lai izskaustu to iešanu pie dokiem ar aploksnēm vai konfentēm. Kaut kāda padomju laiku atrauga šī tradīcija.

Nu bļins, dažām te fantāzija. Tādi pārspīlējumi....

Un nevajag piesaukt grūtības/nabadzības u.tt, cilvēks vai nu ir labs/dāsns/pateicīgs vai nav!!!

Jā, labie atdos pēdējo kapeiku, jo ir labi, nevis taupīgi:D Sēdēs badā, bet redz citam būs labu izdarījuši.

Kad censonējāt un skrējāt uz aptieku pēc grūtniecības testiem, jūs nezinājāt, ka tas viss būs jāpērk pēc ~7 gadiem?

Ja tas bija par manu komenātru, tad neko neesi sapratusi no manis rakstītā. Es par pirkšanu ierakstīju, jo, kad rakstīju iesniegumu PRIVĀTAJĀ bd, vadība stāstīja, ka nekas nebūs jāpērk, visu nodrošina no dārziņa maksas. Kā izrādījās- tā nav. Turklāt- interesanti uzzināk, kā tas notiek citos bd.
Un par to maksāšanu / mešanos dāvanām- lai katrs dara kā grib, bet nevajag citiem uzspiest mesties, padarīt to par obligātu sistēmu.

Un jā - es skatos diezgan šķībi uz vecākiem, kuriem ir žēl 3 eiro gadā iedot skolotājas dāvanai! Protams, attieksmi pret bērnu tas nemaina, bet pret vecāku, iespējams gan, īpaši jau viņš tāpat jau nav pats labākais!!! Piem, neprasi man nofotografēt vai nofilmēt savu bērnu dziedāšanas nodarbībā, ja nevari iedot 3 eiro gadā

Par šito es vispār šokā.