Dāvana skolotājam

No skolas vecuma esmu izaugusi un pašai bērnu nav, taču ļoti labi atceros, ka mēs klases audzinātājiem regulāri vācām naudu dāvanām. Klases audzinātājs sieviešu dienā visām klases meitenēm dāvināja šokolādes un cienāja ar šampi. Viena audzinātāja izlaidumā katram klases skolēnam dāvināja krūzīti, uz kuras uzdrukāta klases bilde - to viņa bija gādājusi par savu naudiņu. Nesaprotu un nekad nesapratīšu tos vecākus, kas cepas par to, ka pāris reižu gadā jāsamet pāris eiro klases audzinātāja dāvanai... (t)

7heaven
Nu tur taču pa visām vīlēm ārā lien bērnības komplekss, ko sauc par "kurš dziļāk audzinātājai ielīdīs dibenā" :D Besī cilvēkiem tādi vecāki, kas ierosina visādu sviestu. Nu ja grib pielīst audzinātājai/skolotājai-lūdzu!- bet nevajag uzspiest to citiem. Vecākiem NAV jāpērk mācību līdzekļi un rotaļlietas pašvaldības bērnudārzos. Tam ir piešķirts finansējums. Tas ko vecāki var darīt- aktīvi rakstīt domei un lūgt piešķirt finansējumu. Un dome piešķir.
Ir ļoti daudz riebīgu pedagogu, kas vienlīdz slikti izturas arī pret pielīdēju atvasēm.
Es domāju, ka grupās/klasēs, kur pedagogi dara kaut ko ārpus pienākumiem, vecāki neprotestē pret dāvanām.

Vislabākā dāvan būtu,ja zustu šī nievăjošā attieksme-skolotāji tik kafiju dzer,neko nedara,aprij bērnu Mārtiņdienas cienastu utt.

Pilnīgi piekrītu!

Kaut kad diskusijas pirmajās lappusēs savas domas iekomentēju, tagad pārlasīju sarakstīto un saprotu, ka manas domas nepavisam nav mainījušās... Un ļoti labi saprotu arī Duuja rakstīto - neko jau nepareizi vieņa nesaka (vismaz no mana skatpunkta) + var pabrīnīties, kur ir spēks šitos garos skaidrojumus rakstīt :D (bet tā pozitīvi - vismaz uztur dzīvību) :D
Paskat, cik daudz dažādas pieredzes vienas vienīgas diskusijas ietvaros atklājas... Es esmu bezgala priecīga, ka manā izvēlētajā BD (privātajā) nav nekā no šeit minētā - nekādas mistiskas fonda naudas u.t.t., viss tiek nodrošināts un iegādāts par BD ikmēneša maksu, nekas netiek prasīts - nu, īsta paradīze. B|ET, ņemot vērā, ka tas ir privātais dārziņš, jāsaka - redz, tas jau acīmredzot dikti lielā mērā atkarīgs arī no "uzņēmēja", kurš šo dārziņu ir nodobinājis. Acīmredzot, mūsu gadījumā tur ar galvu, godaprātu viss ir kārtībā, bet bērniem nekā netrūkst, viss ir nodrošināts, ne par ko galva nesāp.
Un vecāki, kā izskatās, arī mūsu grupiņai visi ir adekvāti cilvēki, neizvirza neizpildāmas prasības, nevienam nav pirksti gaisā, demonstrējot kaut kādu savu finansiālo pārākumu kā arī neizskatās, ka kāds tiktu atstumts dēļ tā, ka nevar piemest norunāto ciparu Zsv apsveikumam auklītēm - vienkārši vienojāmies, ka dāvināsim dāvanu mazliet mazākās summās, tas arī viss. Neviens tādēļ netiks apdalīts, pazemots vai likts pie kauna staba (un zinu to tādēļ, ka pati kasēju naudu - nevienam netiek atklāts, kurš ir un kurš nav samaksājis). Tā, lūk.

Vislabākā dāvan būtu,ja zustu šī nievăjošā attieksme-skolotāji tik kafiju dzer,neko nedara,aprij bērnu Mārtiņdienas cienastu utt. Kad strādāju skolā,tad šie teksti ļoti dūra sirdī.:-/
Es saviem audzināmajiem pirku dāvanas i Ziemassvētkos,i dzimšanas dienās. Uz klasesvakariem griezu salātus,smērēju maizītes,cepu pīrāgus. Ne tāpēc,ka gaidīju kaut ko,bet tāpēc,ka viņi man bija svarīgi un mīļi.
Mēdzu saņemt kādu dāvaniņu Ziemassvētkos,kas ļoti sildīja sirdi. Mājās ir vairākas sveces,kuras man uzdāvināja. Tā i neesmu dedzinājusi.
Brālim bija lieliska kl.audzinātāja. Mēs vińu sveicām i 1.sept.,i skolotāju dienā,Ziemassvētkos,sieviešu dienā. Jo mēs novērtējām to darbu. Brālis tur nemācās vairs 2 gadus. Šoruden gāja runāt praksi un aiznesa audzinātājai ziedus.
Es nezinu. Man nav žēl. Ja neaizejam galējībās. Ja runa nav par 50€ no cilvēka utt. Ja tie ir pāris euro,man nav žēl.

7heaven teiktais labi parāda to, ka atkarīgs no pašiem vecākiem - kādi izceļas vai grib izcelties, tad vai nu citi atmet ar roku, lai jau izpildās, vai arī vienojas par ko citu. Jebkurā gadījumā, kā jau robīte teica, šeit skolotājs ņi pri čom, kā vecāki savā starpā komunicē, kādi viņi ir, kā viņiem izdodas saprasties utt., tas jau pašiem jāveido - kā jau jebkurā kolektīvā, kurā mēs nonākam.

es, protams, nezinu kā bija jums/ir jūsu bērniem, bet, kad es mācījos skolā, klases audzinātāja vienmēr dāvināja svētkos dāvanas arī skolēniem.

Citreiz arī mantiskās - joprojām prātā gadījums, kad vienai klasesbiedrenei bija dzimšanas diena. Citi bērni mēdz atnest konfektes, padalīties, ja iekrīt skolas dienā vai citreiz tad pēc brīvdienām, kaut kā tā iegājās savā starpā. Viņa gan bija tāda dusmīgā visu laiku un neko neatnesa, net ne par to stāsts. :D Skolotāja nebija zinājusi vai aizmirsusi, pēc pusdienām no skolas kafejnīcas bija nopirkusi suliņu un kaut kādu saldumu, manuprāt, ļoti mīļi. Protams, varēja nepirkt, tāpat citiem ne konfekti nedot arī savos svētkos, ko 'uzlikt galdā', bet nu kā lielāki tagad no malas varam spriest - vai nu viņa mājās izkladzināja, ka skolotāja iztērēja savu naudu un tagad iztērēsim viņai tikpat vietā. Tas atnāca atmiņā, kad izlasīju te par tām ''sarunāšanām'', ka kartīte pret kartīti - to var nolemt tikai un vienīgi vecāki savā starpā, bet tāpat būs daļa cilvēku, kuri apsveiks vēl kaut kā, vienalga, piparkūkas vai kas cits. Tāpat kā mēs paši varam ignorēt citu darba kolēģu, priekšniecības, draugu utt. jubilejas, bet citi sametīs un priecāsies. Tas tā kā bērnudārzā audzinātāja iedod konču kādam, kuru apēd un pēc desmit minūtēm varbūt aizmirst par tādas eksistenci, kur tad tie vecāki zinās, ka konča vietā jānopērk, ja jau dots pret dotu tik skrupulozi? :D Dāvināšanas prieks vēl citiem pastāv arī, ne tikai savu domstarpību nogrūšana uz nabaga skolotāju, kurš padzird kaut ko un tad jālavierē starp šiem visiem, lai kaut kā savāktu visus kopā (runa vispār par kolektīvu kā tādu, idejām ekskursijām vai salvešu krāsām utt., ne par dāvanām).
Un nevienam nevajag, gluži kā kad pašam ir jubileja, tu jau negaidi - o, būs man no vecākiem tas, no drauga tas, no kolēģiem lai tik būtu tas un tas, lai tik pamēģina neko neatnest un vēl neapsveikt - taču nav tā (nē, nu varbūt kādai tā ir un tāpēc arī domā, ka citi tā gaida dāvanas, kad tik pienāk svētki), reāli tas ir prieks, ja kāds iedomājas sagatavot kaut ko un pārsteigt - ko un kā, tā jau ir pilnīgi katra paša ziņa.

Viedā minka, bet to jau vienojas vecāki, vai zīmēs kartiņu vai dāvinās dāvanu, skolotājs vispār tādās situācijās ņi pri čom, dooh!!!

Labi, es arī iemetīšu savu pieckapeiku. Pašvaldības dārziņš ārpus dižās Rīgas. Obligāti jāmaksā tikai par ēdināšanu. Septembra sākumā audzinātājas piedāvāja 2 variantus: 1.vecākiem izsniegs sarakstus ar pērkamajām lietām; 2.vecāki samet fonda naudu 20eur gadā un audzinātājas tās lietas sapērk pašas. No fonda naudas tiek pirktas arī dāvaniņas bērniem dzimšanas dienās, laminēti materiāli un vēl kas tik nē. Sametām fonda naudu, jo parēķinot tā ir gan vieglāk, gan izdevīgāk. Metām arī pagājušajā gadā. Audzinātājas un auklīte ir vienkārši kolosālas, ņemas ar bērniņiem pat vairāk kā ar saviem, nu riktīgi foršas. Pagājušajā gadā arī vecāki grupiņā bija diezgan forši, uz Ziemassvētkiem kā pateicību savācām naudiņu un uzdāvinājām audzinātājām biļetes uz teātri. Ne tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka gribējām pateikt paldies. Tāpat vīram darbā ir daudz lieka papīra, viņš brīvajos brīžos atrod krāsojamās bildītes internetā un saprintē čupu ar krāsojamām lapām, ko nes uz dārziņu, lai bērni zīmē. Ne tāpēc, ka kāds prasa, bet pēc savas iniciatīvas, lai bērniem būtu. Dzimšanas dienās vecāki nesa cienastu grupiņai, lai mazajiem svētkus radītu. Tāpat vien, bērnu dēļ, bez prasīšanas. Forši bija. Šogad grupiņa pamainījusies un vecāki jau citi. Un nu sākas šitie visi teksti - izglītība ir par velti, nafig man kaut kas jāmaksā. Labi, fonda naudu sametām tāpat kā pagājušajā gadā. Tagad audzinātājas ierosināja, ka varētu samesties pa nelielām naudiņām un grupiņā nopirkt jaunas mantiņas, jo vecās ir briesmīgā stāvoklī, saplēstas, grāmatas nodilušas, bērni ar tādām spēlējas. Pašvaldība uz lūgumu piešķirt finansējumu esot uzšķaudījusi - nav līdzekļu, nav paredzēts. Labdarības organizācijas dāvinot tikai pārsvarā lietotas mīkstās mantas, kuras arī dārziņā higiēnas apsvērumu dēļ nedrīkstot būt par daudz. Jēzus, kas par bļaušanu sākās! Vairāki vecāki ar putām uz lūpām protestēja, ka tas viņiem nav jādara, ka par to IR jārūpējas pašvaldībai, ka netaisās citus bērnus sponsorēt. Tas jau nekas, ka viņu dārgā atvase arī ar tiem lūžņiem spēlējas. Beigās pieņēma kompromisu, ka audzinātājas noliks anonīmu ziedojumu kastīti un kas grib, lai iemet tik, cik grib. Es iestūķēju savu banknoti un ceru, ka neesmu tāda vienīgā. Par dāvanām audzītēm saruna tika apcirsta jau pašā sākumā - nevajag! Neko nevajag! Saprastu, ja vecāki būtu trūcīgi, ka tiešām tās naudiņas pamaz, bet tā nav. Savas atvases atved labās mašīnās, paši labi ģērbušies. Bet žēl... Vakar sacepu kaudzi ar piparkūkām dārziņam, mazie taisīšot kaut kādu kolāžu. Vīrs saka "saiņo visas, lai ir arī tiem bērniņiem, kuriem vecāki piparkūkas nesagādās". Sēžu un domāju, gribas vismaz ja ne kopīgi, tad personīgi audzītes iepriecināt Ziemassvētkos, tagad bail šokolādi pirkt. Nopirkšu kaut ko lielāku, būšu pielīdēja. Sviests....

Default
Ja skolotāja zīmē ar roku kartiņas bērniem, kāpēc nevarētu vecāki vienoties, ka bērni skolotāju sveic ar pašzīmētām kartiņām? Tā teikt- sirsnīgums pret sirsnīgumu! Kāpēc vajag bezpersonisku dāvanu karti?

Last, es to nerakstīju tāpēc, ka gaidītu, lai kāds man par to dāvina dāvanas vai vēl kaut ko tamlīdzīgi, bet lai tādas kā Tu nedaudz saprastu, ka ir cilvēki kas iegulda sevi visu tajā darbā. Visu kas iepriekš jau tika minēts. un nekā nav žēl, ne savs brīvais laiks, ne nauda.
Un šādas diskusijas un spriedelējumi - viņas jau tur neko nedara un tas viss priekš pašām audzinātājām, vēl prasa dāvanas un sazin ko vēl, vienkārši riebjas lasīt un ir nedaudz sāpīgi.
-

Es te dažas dienas atpakaļ rakstīju, ka mums bd netiek vākta nauda dāvanām. Nu - viss ir mainījies:D Vakar ir tapusi vecāku watsapp grupiņa un nu spēj tik izsekot tam fantāziju lidojumam. Sāka ar ierosinājumu pa 2 eur priekš katras audzītes/auklītes un dāvanu kartēm (tas būtu no bērna- 6 eur), bet tagad jau pavīdējušas tādas idejas, ka summas paaugušās līdz 20 eur no bērna(t)
tas tā- ne kašķim, bet informācijai kā citur notiek:D

es, protams, nezinu kā bija jums/ir jūsu bērniem, bet, kad es mācījos skolā, klases audzinātāja vienmēr dāvināja svētkos dāvanas arī skolēniem. pārsvarā tās bija apsveikuma kartiņas, nereti taisītas ar roku, un katram skolēnam kartiņā bija savādāks dzejolītis vai novēlējums. atceros, ka devītās klases izlaidumā klāt nāca arī aploksne ar maniem zīmējumiem un domrakstiem no pirmās klases, ko skolotāja bija glabājusi 9. gadus!
un tā bija ne tikai parastajā skolā, bet arī mūzikas un mākslas skolās. visi vienmēr apdāvināja visus, nevis skolotājs vienkārši sagrāba kaudzi ar dāvanām un turpināja bērniem likt divniekus.

Es (starpcitu, kā skolotāja) uzskatu, ka dāvanas tiešām nav nepieciešamas .. nu vismaz tās, kurām naudiņu vecāki saliek tikai tādēļ, ka, redz, kāds no vecākiem tā izdomājis .. (t) Manuprāt, tas ir jauki tikai tad, ja tā ir pašu skolēnu (mazākiem bērniem - vecāku) iniciatīva :-)
Pati saņēmu ziedu klēpjus 1. septembrī un izlaidumā, arī manā dzimšanas dienā skolēni bija izdekorējuši manu darba kabinetu ar baloniem, nopirkuši skaistu kūku un citus našķus un tā bija tiiiiiiik feina sajūta (l) Dāvanu karti uzdāvināja Ziemassvētkos .. protams, patīkami, bet tā varēja arī nebūt, biju dikti pārsteigta :-O
Fonda naudu nekādu nevācu, zinu, ka to darīja viena skolēna mamma, naudiņa gan stāvēja manā kabinetā, bet nekad netiku par to neko pirkusi .. godīgi sakot, tā arī nesapratu, kādam mērķim tā bija paredzēta :-)
Un par to savas naudas ieguldīšanu - protams, tā nav spiesta lieta, tomēr es katru mēnesi kaut ko nopirku dažādiem mērķiem - gan mācību materiāliem, gan klases mājīgumam (l):-)

ласточка no skolas laikiem līdz pat šodienai grūti gan ar to saskatīšanu iet.

Pasadena, es saja diskusija un no savas pieredzes macoties pamatskola, vidusskola saskatu to, ka skolotajas to sokoladi, davanu karti uc bonusus uzskata par passaprotamiem, nevis ka patikamu bonusu - par to ari runaju.

Pasedena lieliski apraksta attieksmi komentāros, kas vērsti šajā niansē pret skolotājiem. Tieši tā arī izskatās. Pavēršot pret jebkuru citu darba jomu sakarības varbūt var spēt ieraudzīt, ka tiek veidota izlase - šiem aiz muguras kliedzam virsū, šiem nē, kaut princips ir pilnīgi identisks. Tāpat iepriekšējais komentārs, kur tika aprakstīts tas, ka ''vecāku'' (pēdiņās, jo dažām tieša sakara vispār nav ne no vienas pozīcijas) domas vērstas uz to, ka prasot un gaidot kaut vai tās pašas šokolādes.

Lastočka, tas bija teorētisks piemèrs, balstīts uz Tavu komentāru, kurā pati teici, ja (!) Tev klients iedotu papildus 20 Eur, tad Tu justos priecīga. Tos kometārus par to, ka pašas var nopirkt šokolādi, es uztvēru savādāk - ka viņas negaida tās dāvanas un, ka būtisks labums viņām no tā nav, lai mēģinātu kaut kā tās šokolādes nekrietni izspiest, nevis, ka tās nav gana labas. Līdzīgi kā Tavai mammai kāds pārmestu, ka, ja jau viņa saņem dāvanas un vēl priecājas par to, tad gan jau viņa sagaida tās no visiem klientiem un kā gan viņai nav kauns, jo algu taču viņa saņem par pakalpojumu. Un tad tas vēl aizietu sprediķošanā par to, ko vispār skaistumkopšanas speciālisti iedomājas. Diez vai Tavai mammai no saņemtajiem saldumiem īpaši ceļas dzīves līmenis, lai arī tajā pašā laikā ir taču patīkami saņemt ko tādu. Iespējams, patīkami būtu pat, ja konfektes negaršotu, bet tās varētu tikt uztvertas kā sava veida atzinības žests. Nezinu, vai esmu izskaidrojusi savu domu un Tavu mammu pieminu tīri idejai, jo pati viņu pieminēji. Lūdzu nepārprast.

Es strādāju birojā un pie manis nāk klienti. Man nav nekādu puķu vai Ziemassvētku rotājumu, priekšniecei neprasu, bet es par savu naudu izdomāju nopirkt tās smukās bumbas ar lampiņām un vēl šo to, lai smukāka atmosfēra, lai klientiem patīkamāk. Vai man par to gaidīt no klientiem papildus naudu blakus tam, ko viņi jau ir samaksājuši par pakalpojumu, ka viņi atnāk smukā, izrotātā birojā?

Redzi, tev tas nav obligāti jādara, bet bērniem izglītības programmā ir rakstīts, ka jāmāca svētku svinēšanas paražas, ka un kā ir svētki jāsvin!!! ;-) Jāveido izpratne! Un tieši tāpēc arī ja egle ir zaļa, tad arī ir jāpērk tas papīrs un jātaisa zaļa egle, nevis sarkana vai zila!!!Un tāpēc tu savā birojā vari arī neko nedarīt un nerotāt, bet skolā tā nevar!

Vai man par to gaidīt no klientiem papildus naudu blakus tam, ko viņi jau ir samaksājuši par pakalpojumu, ka viņi atnāk smukā, izrotātā birojā?

Kaut kā grūti izlasīt, ka negaida!

Mana mamma ir skaistumkopšana speciāliste, strādā uz sevi, ne salonā, viņai patstāvīgie klienti nes šokolādes, konfektes un viņa vienmēr ir priecīga, es arī, ir ko našķoties. Bet te skolotājām šokolādes nepatīk, nav kur likt.

Joprojām nemākam. :D