schoco,
jo bērns ir mazs cilvēks, kas nespēj sevi aizsargāt. Viņš ir pilnīgā audzinātāja,aukles varā. Pieaugušais darbā var pateikt, ka Anna ir kaza, viņai dāvanas nebūs. Ja pēc tam ir kaut kāda emocionāla presēšana, pieauguša cilvēka attīstītā psihe spēj ar to tikt galā. Bērns nespēs. Vai vecākam ir adekvāti riskēt ar bērna labsajūtu dārziņā? Nē, nav.
Tagad konkrēti, ko audzinātāja vai pēc tam skolotāja skolā nodarīs bērnam? Konkrēti, kam viņai ir laiks, lai domātu, kurš man nepiemeta trīsdesmit centus rozei un piparkūkai, lai tagad mahinētu, ko? Liktu nesekmīgākas atzīmes, ne desmitniekus? :D
Un fakts,ka Tu kritizē, pat noniecini citu viedokli, smīkņājot komentē "lieliska izpratne" un "ja vecāks ir tāds, kāds nu ir", liek domāt, ka ekspektācijas tomēr pastāv, jo, ja nepiekrīt, ka kaut kas ir jānes, tad vecāki ir tādi, kādi nu viņi ar ar savu lielisko izpratni...
Lieliska izpratne tieši attiecas uz teikuma piebildi - ''kāds nu ir tas vecāki/vecāki'', ja viņiem nav dzīves izpratnes, sapratnes par to, kas notiek, tad tiešām ir žēl - un tas, ka visos tekstos, kur vecāku IZPRATNES virzienā ir vērsts kaut kas negatīvs, vecāki uztver kā ''tad jau redz prasa tās dāvanas'' ir diezgan traģiski. Nevienā mirklī, piebilstot to, nav domātas dāvanas, bet tas, kāda ir kopējā vecāku audzināšanas lieta pret bērnu, kā māca dzīvot, uztvert pasauli, attiekties pret cilvēkiem - piemēram, mudina uzzīmēt kartiņu uz gada noslēgumu - un kas tur būtu slikts? Domāju, ka nekas, bet, ja vecāks mājās bombardē bērnu ar to, ka ''tāds ir viņu darbs, ko viņi tur čīkst, kaut ko atkal prasa, kaut ko atkal aplami runā, nepareizi novērtējis vai ne tādu piezīmi ierakstījis, bet manu bērniņ, tu būsi biznesmenis, neklausies tajās učenēs, ko viņas jēdz, tik kāst mūs grib, nekādu eiro kliņģerim'' - tad jā, man žēl šādu ģimeņu - un tās nav pasakas, tiešām šāda attieksme pret skolotājiem nāk no vecāku puses, ko tālāk sadzird viņu bērns mājās (kas ir loģiski, ko tad viņam klausīties, kamēr aug un pats sāk saprast, kas notiek apkārt) un nes tādus tekstus uz skolu, ka ''prieks'' klausīties. Tur ir skaidrs, ko vecāki runā un spriež, un kādā veidā tas tiek darīts. Jā, var domāt ko grib, bet nu rada bērnā to, ka skolotājs, arī apkopēja utt. nav nekas. Par skolotājiem vienmēr sabiedrība kliedz un daļai tā ir kaut kāda psrs trauma, saprotams, bet nu loģika netiek viņiem līdzi - varbūt problēmas attiecībās vai vēl kur, vismaz var realizēties. Zinu jau, ka pret šo pēdējo ''atklāsmi'' kliegs pretī, bet tā nav normāla attieksme ne pret skolotājiem, ne pret pašam savu bērnu.
441
