Jus saviem vaditajiem, kolegiem, kam gribiet vaciet to naudu, jus esiet pieaugusais, jus stradajiet. Bet berns nestrada.
Vecāki ir saistīti ar bērnu (kamēr nestrādā utt.), nepastāv tikai mantiskas dāvanas (tīri naudas ziņā, kaut gan kartīti jau arī bez zīmuļiem neuzzīmēt) un no klases pa eiro nav nekāda summa no vecāka, kuru tāpat viņš var atteikties mest.
Ja man klients iedotu papildus 20eur, es, protams, justos priecīga, tomēr nekad neuzskatītu to par viņa pienākumu, ņemot vērā to, ka viņš jau tāpat maksā par manu pakalpojumu.
Nu bet skolotājs negaida, ka būs tās lielās dāvanas un nespiež nevienu. Tālāk par tiem sarkanajiem papīriem - daudz kā pietrūkst, vecāks to nemaz nezina. Protams, nav jāpērk no savas naudas un var likt bērniem vienkārši sēdēt visu dienu un blenzt griestos, bet kaut kā atšķirībā no citiem laikam sirds dažām vēl ir. Tāpat minēju piemēru, kur normāli izsaka pateicību, piemēram, vienai bankas darbiniecei, kura strādājusi ar jūsu uzņēmuma jautājumu, jā, viņas darbs, bet, ja tas paveikts labi, forša komunikācija, tad pasniedz kaut ko. Tas ir pilnīgi normāli tad, bet mana ''revolūcija'' bija par to, ja šos ''pret skolotāju'' argumentus pārnes uz citām darba jomām.
Man liekas butu forsi savakties kadai kukai svetkos , pasedesanai kopa.
Tu ko, bērniem jau nekas netiks, audzītes paslēps un klusībā ēdīs vienas. Tāpat sadāvināto, bieži vien atver un pašiem bērniem arī izdala, atkal ''iebarojot'' netiešā veidā jaunu mācību.