Kad skaitījāties pāris

Vēl kādai kas skaists un foršs pieredzēts? :-)

(l)

Iedvesmojoši. :-)

Forši, forši! (l)

jau pirmajā randiņā viss bija skaisti, bet pa lielam pēc otrā randiņa sapratām,ka gribam būt kopā.Skatam gan kā pirmā randiņa datumu mūsu kopā būšanas gada dienu.

agrāk ( 18-23 gados ) randiņošanas pat varēja būt mēnešiem ilgas, bet tādas noformulētas attiecības varēja arī neizdoties. Ar pirmo puisi randiņojām 4 mēnešus, tad tā "oficiāli" izgājām sabiedrībā kā pāris.
Ar vīru sākām čatot FB, tajā pat vakarā viņš pie manis atbrauca runāties, trešdien gājām uz kino un vakariņās, un piektdien jau bijām kopā. :D nu jau esam precējušies kādu brītiņu! :)
viss atkarīgs no tevis, tavas iepriekšējās pieredzes un vēlmēm!

Nez, laikam pēc pāris nedēļām jau viss sāka iet uz attiecību pusi. Man nekad nebija bijušas attiecības, tāpēc nezināju, kā kas notiek,un mēs arī pirms tam nerandiņojām šī vārda klasiskajā izpratnē :D

Nekad nav bijusi tāda saruna. To saprot tāpat bez vārdiem, ja ir pietiekami ciešs kontakts. Ja dienām nesazinās un netiekas, tad es tās par attiecībām neuzskatu.

Es atceros kā tikos ar savu pašu pirmo puisi!
Man toreiz bija 15 gadi, viņam 16 braucu pie radiniekiem ciemos un viņš jau tur bija. es iekāpu savā tēva mašīnā un viņš sēdēja priekšā es aizmugurē. Es viņu vēroju toreiz atpakaļskata spogulī visu ceļu. 2 dienas bijām vienā dzīvoklī, nevienu vārdu neparunājuši. Viņš aizbrauca mājās ātrāk, nākamajā dienā aizbraucu es. Sēdēju autobusā un sapņoju, ka cerams viņš mani uzmeklēs draugos vai fb. Aizbraucu mājās, ar visām virsdrēbēm uzreiz sēdos pie datora un man bija jau viena vēstulīte. Sākām čatot, sarunājām pirmo randiņu. Es toreiz dzīvoju Rīgā, viņš ārpus Rīgas. Viņš brauca ekskursijā no skolas uz LIDO, tad tur norunājām pirmo randiņu. Aptuveni stundu staigājāmies, runājām. Un sapratām, ka esam piemēroti viens otram un es viņu pavadīju līdz autobusam un viņš mani noskūpstīja. Sapratu, ka esam pāris. Kopā noturējāmies 6 mēneši

Vēl? |-)

Jaukas pieredzes. (l)

Mēs strādājam kopā vienā lielveikalā, abi tur bijām jauniņie. Nezinājām viens otru, bet interese jau radās uzreizi, klusām vērojām viens otru :D.. Pēc kāda laika iepazināmies, varējām runāt stundām ilgi, par visu ko. Pāris dienas pat nezinājām viens otram vārdu, sarunas gāja tik raiti, ka par to nemaz neiedomājamies. Tā nu sākām pavadīt laiku kopā un tik pēc kāda mēneša mums abiem bija jautājums, vai mēs skatāmies pāris? Tā nu nemanot pagāja laiks un joprojām dzīvojam kopā. Kā saka - Laimīgie laiku neskaita :)

Otrajā randiņā pajautāja vai vēlos būt viņa draudzene, bet atteicu, ka tas ir par ātru un, ka mēs viens otru pat īsti nepazīstam.
Piekritu pēc kādiem 2-3 mēnešiem pēc regulāras randiņošanas.

Ar bijušo atceros, ka viss baigi forši bija, tikāmies un man bija taaaadas sajūtas, kā nekad. Pēc kādām 2ned, kopš sākām tikties, manī jau iekšā dega tas, ka nesapratu - varu saukt par savu puisi vai nē (mums bija abiem 17 :D). Tad nu es uzrakstīju un pateicu, ka nesaprotu. Atceros, ka viņš atbildēja, lai atslābstu un plūstu pa straumi, kāpēc vajag tagad un tūlīt kaut ko definēt. Tagad atskatoties, baigā muļķe biju tā uzstājot. :-D nu neko, 2 gadus bijām kopā, neaizbaidīju, bet nu tā attiecību "definēšana" vairs man pēctam nav bijusi vajadzīga

Any ideas? Vai domāju lieku tur, kur to nevajag? :-)

Nu ka tos nolūkus zināt un apjaust, kas darās galvā. :D

kāds tad ir Tavs stāsts? kāpēc šaubas? ko gribi no viņa uzzināt?

Man laikam gribas, lai viss ātrāk virzās uz priekšu, notiek, konkrēti, bet negribas ar to panākt pretējo efektu. Nu ka tas, ka gribu baudīt kopīgu laiku vēl vairāk, tā izrādīšana, dos nepareizu mājienu uz izmisumu vai ka iepazīt vēl vajag, bet jau gribu definēties kā pāris.

Laikam jau pēc otrā randiņa sapratām, ka starp mums parādās jūtas, bet kā pāris tā oficiāli palikām pēc trīs nedēļām no pirmā randiņa, kad draugs paprasīja, vai vēlos būt viņa meitene. :-)

Iepazināmies nejauši un tikpat nejauši noritēja arī pirmais "randiņš", pēc kura jau sākām aktīvāk sarakstīties, sazvanīties, tikties. Trīs mēnešus arī sarakstījāmies, sazvanījāmies, tikāmies un kopā ballējāmies. Tad arī sāka parādīties jautājums no draugu puses, nevis vai esam pāris, bet cik ilgi esam pāris. Tad saliekot galvas kopā par īsto datumu nolēmām to, kurā pirmo reizi sabiedrībā bijām kopā un sadevušies rokās. Viss notika pats no sevis un ļoti nepiespiesti...(l)

No otrā randiņa :D
Sanāk nākamajā diena pēc pirmā randiņa :D