Kad skaitījāties pāris

asterete
kāds tad ir Tavs stāsts? kāpēc šaubas? ko gribi no viņa uzzināt?

Vai labāk nesasteigt vai, ja gribas pavisam pilnīgu skaidrību, tad to ieviest? :-D

Vēl stāstus un varbūt šaubas, kuras beidzās labi. (l)

kā nonācāt pie kopā būšanas?

Ciemošanās palika aizvien ilgāka un ilgāka, līdz es sapratu, ka visa viņa iedzīve lēnām ir pārvākusies pie manis. Nu viņš tā nemanāmi ievācās pie manis:D

Mēs sākām uzskatīt, ka esam pāris tad, kad pirmo reizi kopā apmeklējām publisku pasākumu. Tad arī cilvēkiem bija skaidrs.

Sarunas nebija. kad viņa draugi mani vienā pasēdēšanā vilka uz zoba vai man ir prasīts kļūt par draudzeni, manējais tikai noburkšķēja, ka tas tā kā tāpat skaidrs un nevienam nekas nav jājautā otram. Laika posms - kā izrādās draugs pēc pirmās tikšanās izdomāja, ka tagad tiekas ar mani un punkts, es ilgāk domāju un šaubījos (man bija grūti pierast, ka es tagad skaitos attiecībās) :-D

Dažādi ir bijis. Pie bijušā drauga pārcēlos dzīvot jau pēc 4. randiņa, jo mūsu iepazīšanās laiks sakrita ar periodu, kad man tieši bija jāpārvācas, un biju atradusi dzīvokli, bet saimnieki pēdējā brīdī "uzmeta" (atradās radinieks, kuram nav kur dzīvot). Tad, kad pārcēlos pie viņa (viņš piedāvāja un sākumā es to uztvēru kā joku), arī sākās mūsu attiecības. Lai gan pirmie mēneši bija nenormāli skaisti, vēlāk viss sāka brukt, un uzskatu, ka tam pie vainas daļēji arī bija pāragrā kopdzīves uzsākšana.
--
Ar tagadējo sagājām kopā ļoti ilgā laika periodā. Līdz brīdim, kad parādījās termins "mēs", pagāja aptuveni pusgads. Līdz tam ilgi taustījāmies.
--
Pusaudžu gados mans pirmais puisis, ar kuru iepazinos draugu kompānijā un pat lāgā runājusi nebiju, kādu vakaru skype atsūtīja ziņu un vaicāja, kā man iet. Nedaudz papļāpājām, un nakamajā dienā viņš atrakstīja, vai negribu būt viņa meitene. Pakonsultējos ar draudzenēm :-D Un teicu - jā ok. :-)

:D
Varbūt kādai bijis tā, ka nav tās skaidrības vai ātrāk gribas dzirdēt kādu apstiprinājumu - tad esat kaut kā pajautājušas viltīgi vai ne viltīgi, vai kā citādāk noskaidrojušas nodomus? Vai ļaujat visam plūst?

Mums ar draugu gan smieklīgi sanāca:-DSataisīju nereālu traci:-D Viņa paziņas rīkoja svētkus un aicināja visus savus čomus+ otrā pusīte.Un es kā idiote veselu nedēļu gaidīju aicinājumu aiziet uz to pasākumu,ka tā otrā pusīte:-DVēl speciāli biju jautājusi-nu kurš ies ar tevi kā otrā pusīte:-DPasākuma dienā sarīkoju grandiozu skandālu,ka re viņš mani neuztver mani ka savu girlfriend utt.:-D:-D:-D:-D:-D Draugs paņirdza un tāds-vai tad mēs neesam pāris?Es domāju,ka tu pati to saprati:-D:-D:-D

Tāda saruna nebija. Randiņi, tikšanās un tad kaut kad piefiksēju, ka ja kāds prasa, sakam, ka esam pāris. Kaut kā tā dabiski tas viss notika.

Trešajā randiņā. Pirmie trīs randiņi bija 2 nedēļu laikā :-D:-)

Mēs bijām pazīstami kādus gadus 5, tad vēl apmēram gadu bijām stipri nenopietnās attiecībās, kur es vēl pa vidu pusgadu mācījos ārzemēs. Kad atbraucu, drīz vien pateicu, ka vai nu esam vai neesam kopā. Tāda piebraukāšana vienam pie otra vairs nederēja.. Nu jau esam kopā 7.5 gadus, 3 no tiem precējušies. Nav tas romantiskākais stāsts :D

Pāris mēnešus aicināja uz randiņu, visādu iemeslu dēļ nesanāca. Un tad pēc pirmā randiņa un izdevības ''nocopēja mani'', pēc gada apprecējāmies :-)

tad, kad mūsu draugi pamanīja, ka starp mums kaut kas ir

(l)

Pēc pirmā randiņa :)

Mums pagāja kādi 4 mēneši līdz officiāli viss notika, bet pirmstam itkā bijām kopā, bet nē. Darījām un uzvedāmies visu kā pāri, kas ir kopā, bet kad kāds prasīja, vai esam - nē nē. Dīvaini.

Un kas notika pēc tam, xanax?

Mēs kļuvām par pāri.

Pēc cik randiņiem sapratāt, ka vēlaties būt / esat pāris?

Kā ar kuru. :) Ar nevienu no viņiem vairs neesmu pārī, un labi, kā tā. :-P
.

Pēc tā momenta, kad viņa manī iemeta ar vāzi ar vārdiem "Tīnies prom krāpniek!".

Un kas notika pēc tam, xanax? :D

Pēc otrā randiņa vairs nešķīrāmies...nu jau vairāk kā 11 gadus.