Aukstie latvieši

Vakar fb lasīju kaut kādu postu kur tētis ar dēlu sakrāto sīknaudu met ziedojumu kastītē kas ir veikalā. Tur bija viņi nofočēti un bilde ielikta fb ar aprakstu...bet palasot komentārus tur burtiski puse raksta kaut kādu sūdu, tad padomāju par šo diskusiju..un tiešām apstiprinās tas ka latvieši ir īgni neapmierināti, negatīvi...kāds ieliek ko pozitīvu bet puse vnk kaut ko dirš..."kā tu drīksti fočēt citus cilvēkus?!" "Vai prasiji atļauju" "tā nauda nekur nenonāks" un tādā garā.
Un vēl, te daža raksta ka viņai tādi cilvēki apkārt nav, bet tas ka tev tādu nav apkārt nenozīmē ka tādu nav vispār un ka tādi nav vairums...

Palasīju vel koentārus, ka apkārt tik daudz īgņu. Nezinu, es redzu visādus, bet vienmēr atcerēšos kā RIXā dodot kontrolierei pasi viņa man to atsvieda atpakaļ šī vārda vistiešākajā nozīme kaut turēju pretī roku.. Toreiz apjuku, bet pateicu viņai lai viņai ar jauka diena. Lūk šādi darbinieki būtu janahrenizē un man vienalga ja viņai ģimenē problēmas vai maza alga.

Dzīvojot Īrijā ātri sapratu, ka frāze - hi, how are you, nebūt nenozīmē, ka jautātājam interesē atbilde, tā ir elementāras pieklājības pagarinātā versija.

Par vēsu latvieti sevi noteikti neuzskatu. Man patīk smaidīgi cilvēki, zinu cik ļoti viens smaids vai labs vārds spēj uzlabot dienu tāpēc cenšos vairāk smaidīt, izteikt kādu komplimentu ja man kas patīk.Es gan ar svešiniekiem neapskaujos, nezibinu zobus priekšā pakaļā, bet vēsa neesmu.

Viņai ir pielipis amīšiem raksturīgais mūžīgi platais smaids, nepieciešamība draudzēties ar visiem, apjautāties, izrādīt uzmanību, izpalīdzēt un nereti apskauties gan ar kolēģiem, gan ar tikko iegūtām paziņām
Viņai tas sanāk dabiski, jo tiešām pēc dabas ir ļoti pozitīva un izpalīdzīga.
Nekāda sakara ar dzīvošanu USA, drīzāk cilvēks no dabas tāds un kā jau saki, tad tas nāk dabiski jo pēc dabas ir pozitīva un izpalīdzīga. Latvijā ir tāpat kā citur, rūgumpodi, vienkārši atturīgi cilvēki, kā arī pozitīvie, skaļie utt.

Ārzemēs ir sirsnīgāki (nedomāju Baltijas valstis un Skandināviju), latvieši vairāk atveras, kad iedzer. Protams, visam ir izņēmumi un ir kompānijas, kur bez alko viss iet uz urrā, bet kopumā latvieši ir atturīgi, noteikti.

Man īsti negribētos saukt latviešus par aukstiem. Protams, ir izņēmumi (kur gan to nav), bet visā visumā man ir veicies ar cilvēkiem sev apkārt - draugi un ģimene neliekas nedraudzīga pret svešiniekiem (bet, nu, tas , protams, nav īsti objektīvs viedoklis :-)). Jā, varbūt bez apkampšanās un bučošanās elementiem :-). Kad mēģinu atcerēties - arī pārdevēji, cilvēki darbā, ierēdņi +/- ir bijuši smaidīgi, pieklājīgi, ar kuriem patīkami bija komunicēt. Tīri dēļ šiem daudzajiem pozitīvajiem cilvēkiem man būtu grūti kritizēt latviešus kā tādus, bet, protams, gan jau pilnīgi bez pamata stereotipi par mums arī nav radušies.

Es skaitijos aukstais latvietis kad cietu no depresijas, vientulibas un esanas traucejumiem. Tai pat laikaa par spiti tam visiem izpalidzeju, bet pasai neviena taada cilveeka nebija kas palidzetu man. Tagad kad neesmu LV loti noverteju visu kas man ir. Priecajos satikt draugus, izbaudu iknedelas izbraucienus un vienkarsi pastaigas. Daudz labaak jutos kops aizbraucu prom. Sad tad depresija medz paradities kad pargurstu no darba vai pietruskt gimene,bet kopumaa ir daudz ,daudz labaak sobrid. Loti viegli iedraudzejos ar cilvekiem. Visu ko vajag varu izjautaa jebkuraam un izpalidzu visiem.. stacijas it ipasi biezi sanaak palidzet citiem ar noradem uz vilcienu

esam introverti, vēsi un mums pietrūkst dabiskas atvērtības un sirsnības pret citiem cilvēkiem.

Varbūt latvieši mazāk smaida, bet, manuprāt, mēs esam salīdzinoši diezgan sirsnīga un dvēseliska tauta.

Jā, patīk viņiem skaļi un daudz runāt, bet to nekādā ziņā nevajag saistīt ar necieņu. Dienvidnieki ir vairāk ekstraverti. Šeit izglītoti cilvēki (nerunāju par kaut kādiem salašņām) viens pret otru izturas ar daudz lielāku cieņu un formalitāti nekā Latvijā. Viens otru uzrunā par kungu vai kundzi un pēc profesijas vai uzvārda. Uzrunāt vārdā skaitās nepieklājīgi un neizglītoti.

Tāpat parādās īpatnības - ir valstis, kur tā arī ir jāuzrunā, liekot priekšā visus kungs, kundze, jo valodas rašanās, īpatnība jau ir tāda, ja dziļāk iebrien tajā. Tāpat var runāt, kā Taizemē (ok, tikai izdomāts piemērs šoreiz, valsti citu jāmaina) ir nepieklājīgi, ja nepazīstamu cilvēku traucē viņa dienas gaitās un gribi sarokoties - ar to mēģinot pateikt, ka kultūru dažādības ar to visu iet roku rokā. Un arī skaļā runāšana, bāšanās pa vidu - citreiz tā tiešām ir gluži vienkārši kā necieņa un tikai sevis izpaušana, neņemot vērā nevienu citu. Tāpat negatīvi par ''aukstajiem'' izteiksies tie, kam vienkārši personībā, kā indivīdā, prasās pēc cita komunikācijas stila un tas nav nekas nepareizs, ja vien netiek tāpēc paziņots, ka kāds ir sliktāks vai vieni tik atsaldēti un nekad nepalīdzēs, otri vēl kaut kādi. Tāpat izbraucot citur kādu laiku ir cits iespaids no visa, kā tur uz vietas patiesībā ir viņiem pašiem. Tālāk jau atkarīgs, cik ilgi paliek un kādus cilvēkus sev tajā ikdienā apbūvē apkārt, kāda vide, uztvere pašam jau no iekšām, ja tā var teikt. Kad mīlestība blakus, kas iepriekš nav varējis būt, piemēram, viss rādās labu laiku sarkanu rožu krāsā. :)

Esmu laikam pieskaitāma pie tiem aukstajiem un atturīgajiem.
Esmu dzīvojusi citās valstīs un mans novērojums ir tāds, ka latvieši salīdzinoši tiēšām ir diezgan auksti un atturīgi. Bet zviedri un citi ziemeļnieki man liekas vēl aukstāki emocionāli :D
Man tieši ārzemēs ir sanācis atrast labus draugus, ātri sadraudzēties, jo apkārtējie ir vienmēr bijuši diezgan atvērti, runīgi, sirsnīgi. Kaut vai salīdzinot situācijas, ex bija ārzemnieks, un kad vajadzēja iepazīties ar viņa draugiem pirmo reizi...tur uzreiz bija kādi 20. Visi man pienāca klāt personigi iepazīties, sasveicināties, sāka jau runāties ar mani un stāstīt kaut kādas random lietas pirms es vispār paspēju muti atvērt.
Tajā paša laikā ar tagadējo draugu, pirmā tikšanās ar viņa draugiem bija izgāšanās :D
Labi ja kāds vispār sasveicinājās, liela daļa uzvedās tā ka manis tur pat nebūtu, pati protams neskrēju klāt bakstīt uz pleca un teikt hey čau iepazīsimies. Vispār tur jutos dīvaini, visiem viss likās pofig, nezināju ko vispār tur runāt ko darīt, tad vēlāk sapratu ka laikam lai kādam tur iepatiktos, pašam visur jālien pa vidu, jauzsāk visas sarunas un jābūt vēl nezinkādam. Bet nu es diemžēl pēc dabas esmu klusa, mierīgā. Tas man šeit Latvijā ari vienmēr ir traucējis.

Ir jābūt diezgan aprobežotam, lai šādi vispārinātu. Ir gan slinki un rupji Latvieši, gan Krievi, gan Spāņi, gan Francūži.

Jā, esmu ļoti aprobežota, jo katru dienu saskaros ar cilvēkiem no šīm valstīm. Viens ir tas, kā viņi izturas uz ielas un otrs - kā mājās. Es redzu to māju pusi, jo strādāju viesnīcā. Zinu, ka visi nav tādi, kā pieminēju, bet 90% cilvēku no šīm valstīm, ar kuriem MAN ikdienā ir jāsaskarās, ir šādi.

Nepārlasīju visus palagus, bet gribēju gan no savas puses pateikt,ka katrā tautā ir savi kretīni. Nav viena perfektā,ideālā tauta un tās mentalitāte.
Man, piemēram, ļoti rieb amerikāņu uzbāšanās - tie mākslīgie smaidi, apskaušanās(la gan esi otram svešs) utt. Un tā melošana. Jā,jā, es zinu - neviens nav bez grēka,bet... nu,kaut kā man līdz šim ir nācies saskarties ar to - melo uz vella paraušanu. :-D Nenoniecinu nevienu, tikai izsaku savu viedokli un pieredzi. Visiem ir savi + un -. Nepiekrītu,ka mēs, latvieši, būtu ārprātīgi auksti, neatvērti.

Attieksme neslēpjas ārējās izdarībās. Tās var būt arī savstarpējā pretrunā.
..
Latviešiem tā attieksme laikam jau īpaši izceļas citu tautu vidū.

Visi slavē dienvidniekus, bet patiesībā viņi ir skaļi, slinki un viņiem ir mazāk cieņas pret citiem.

Ir jābūt diezgan aprobežotam, lai šādi vispārinātu. Ir gan slinki un rupji Latvieši, gan Krievi, gan Spāņi, gan Francūži. Nav tā ka vienā valstī ir visi labi un pūkaini, bet otrā, visi slikti. Ir vienkārši savādāki.
Jā, Latviešiem piemīt intravertums. Kamēr Spāņi vai Itāļi skaļi sūdzēsies cik viss uz pasaules slikti, Latvietis pie sevis klusi burkšķēs. Dažādas kūltūras, dažādi paradumi. Dzīvoju Eiropas dienvidos un tas ir ļoti uzkrītoši. Latvijā ir ļoti daudz negatīvi noskaņoto, bet bieži redzu arī ļoti pozitīvus, dzīvespriecīgus, uzņēmīgus cilvēkus. Lielākoties vecumā zem 40. Daudzi jaunieši ir darbīgi un optimistiski. Burkšķētāji lielākoties ir vecāka gada gājuma cilvēki, ne pārāk nodrošināti, ne pārāk izglītoti, vīlušies sistēmā. Tas arī ir daļēji saprotams, bet tik un tā nepatīkami, ja uzburkšķ pilnīgi bez iemesla.
Kad saskāros ar Eiropas dienvidu paradumiem, bija diezgan grūti pierast. Nemitīga personīgās zonas pārkāpšana, apķeršanās, bučošanās, jautājumi... Šeit visi grib visu zināt, ja esi vēss un distancēts, tas ir ļoti aizdomīgi. Par sveicināšanos ir tā ka, protams, lielās pilsētās sveicina tuvākos kaimiņus, bufetnieci kafejnīcā, pārdevēju veikalā... nav vajadzības sveicināt pilnīgi svešus cilvēkus. Tas viss notiek dabiski. Cilvēki ļoti ātri sapazīstas, ir pilnīgi normāli, ja regulāri satiec kādu uz ielas, ar laiku sāc sveicināt. Jā, patīk viņiem skaļi un daudz runāt, bet to nekādā ziņā nevajag saistīt ar necieņu. Dienvidnieki ir vairāk ekstraverti. Šeit izglītoti cilvēki (nerunāju par kaut kādiem salašņām) viens pret otru izturas ar daudz lielāku cieņu un formalitāti nekā Latvijā. Viens otru uzrunā par kungu vai kundzi un pēc profesijas vai uzvārda. Uzrunāt vārdā skaitās nepieklājīgi un neizglītoti. Sabiedrībā valda diezgan liela atšķirība starp dažāda kūltūras līmeņa cilvēkiem. Esmu arī šeit sastapusies ar īgniem, rupjiem un arogantiem cilvēkiem, tādi ir visur, neatkarīgi no valsts.

Ir redzēti visādi cilvēki Latvijā un piekrītu, daudzi ir tādi "auksti", bet ir sanācis satikt tādus "īstenos latviešus", kuri ir kā līķi morgā, vienīgi māk komunicēt, kustēties un izskatīties pēc dzīviem cilvēkiem.

Es piekritīšu tam viedoklim, ka latvietis ir izpalīdzīgs, laipns un sirsnīgs. Tas negatīvisms rodas no stresa un mūžīgās cīņas. Un nav tā, ka visur ārzemēs uz ielas sveicina. Varbūt kādās mazās, mazās pilsētiņās, bet lielajās tā pat neviens īsti nepazīstamos nesveicina.
Man ļoti patīk latviešu ziemeļnieciskā mentalitāte. Man patīk mūsu saikne ar dabu, darbīgums, un cieņa pret apkārtējo vidi un citiem. Šis protams nav attiecināms uz visiem, un ļoti liela nozīme ir arī inteliģences līmenim. Es katru dienu saskaros ar dažādu tautu pārstāvjiem, un ar katru dienu aizvien vairāk iemīlu ziemeļniekus. Visi slavē dienvidniekus, bet patiesībā viņi ir skaļi, slinki un viņiem ir mazāk cieņas pret citiem.
Vēl arī piekritīšu tam, ka amerikāņu "hi, how are you" ir tas pats, kas "sveiki". Ne vienu vien reizi man tas ir pateikts ejot garām, pat negaidot atbildi, vai, ja atbildu, viņi izliekas to nedzirdam.

Scandinavian,nebiju dzirdējusi šādu joku,bet viņai ir tāds raksturs,kad visi viņu redz labāk ejot prom,nekā nākam šurp:-D.
Ja kas viņai nepatīk,tad to varēs manīt jau pa gabalu, runāt klusu viņa nemāk, parasti telefonu sarunas var dzirdēt jau gaiteņa galā.:-D
Bet reizēm šķiet,ka viņa gūst baudu,kad var kādam cilvēkam ko aizrādīt:-D
Atceros ,nesen biju kā sākusi strādāt, īsti nezināju kādēļ visi uzreiz pazuda kā viņa ienāca, turpināju ēst,bija pusdienu pārtraukums. Viņa ielika cepties maizi, es labu gribēdama pateicu,ka jums jau maizītes būs piedegušas,jo smirdeja pēc piesvilušas maizes. Oj kā es dabūju noklausīties, Tu man te nemācīsi ,ko darīt! Kas man te kāda jauniņā māsa mācīs kā cept maizi??? Ko tu vispār atļaujies! :-D .

Darbā mums ir anesteziologe kam nekāda gadījumā nevar pateikt labu apetīti, tad dabūs dzirdēt"kāda tev daļa gar manu apetīti????",tad ja pasaka labdien,tad atcērt, kas tad te tik labs????

Kaut kur dzirdēju joku - cilvēkiem, kuriem nepatīk citi cilvēki, ir jāstrādā valdībā, nevis medicīnā.

Esmu aukstā latviete 8-)
Domāju, ka tā nav ne laba, ne slikta īpašība, tā vienkārši ir īpašība, kas piemīt vidējam latvietim. Vienīgais, kas mani tracina ir cilvēki, jo sevišķi ārzemnieki, kas pārmet un piesienas, ka jāsmaida vairāk un jādraudzējas ar svešiniekiem, utt. Pārāk daudz cilvēku liek vienlīdzības zīmi starp atturību un neplaipnību.