Kā jūs reaģētu?

Tā padomājot, ja es būtu kopā ar darbaholiķi, tas būtu kā būt kopā tik dēļ naudas, jo kāds gan cits labums ir no tādām attiecībām. Varbūt mājsaimniecēm kam bērni un mājas uzkopšana ir visa dzīve tāds variants ir ok.

Man arī ir bijušas tādas attiecības, kur tā notika, pie tam regulāri, es biju drīzāk pārsteigta, ka viņš bija laikā nevis atkal par vēlu :D protams, ka es nebiju apmierināta, bet nu sāku jau to pieņemt kā normu, beigās jau bija tā, ka viņš pateica, piemēram, būšu trijos, es rēķināju klāt vēl kkādas 2, 3 h :D Ja tu to vari pieņemt, tad vnk pieņem un dzīvo, ja ne.. nu atriebties toč nav jēga, meklē tad sev vīrieti, kas var nopelnīt naudu arī strādājot normālu darba laiku :D

Tavā vietā es arī dusmotos, bet mēģinātu tā nopietni ar viņu izrunāt šo tēmu, pateiktu ka tā vairs nevar turpināties. jo nu nedrīkst būt tā, ka darbs svarīgāks. Nu ok, vienu reizi jau protams piedotu, bet lai tas neatkārtojas.

Diegan regulāri saskaros ar šādu situāciju - ļoti bieži ir pēdējā brīdī atcelti plāni pavadīt kopā laiku, jo ir pārguris no darba vai arī jāstrādā, bet es neredzu jēgu par to apvainoties. Ir gan brîdinājis, ir arī pēkšņi vienkārši atcēlis, bet es zinu viņa darbu specifiku un to, ka mēs tak varēsim kādu citu dienu ko foršu iopā padarīt, viņam tomēr ir darba pienākumi un mega liela slodze! Varbūt kļūdos, bet otra cilvēka darbs tomēr jārespektē, tas tam cilvēkam noteikti ir svarīgi, kā arī tas dzīvošanai ir svarīgi. Izrunājies mierīgi, liec manīt, ka ja teiktu laicīgāk, tu nesaceptos un netaisītu drāmu, tad arî viņš nebaidītos teikt.

un kādā sakarā manus komentārus izdzēsa , Cosmo?:-O

Šis -

Ko darīsim, kad būs bērni, kas jāizņem no dārziņa vai būs kas cits svarīgs?

kaut kā neiet kopā ar šo -

Es uzskatu, ka darbs nevar būt pirmajā vietā

Nu, nu, pamēģini radīt bērnus un veidot ģimeni ar vīrieti, kuram darbs un līdz ar to savas ģimenes nodrošināšana nav prioritāte. Bet nu, protams, vienmēr jau var atrast kādu deguna urbinātāju, kuram darbs tiešām nebūs īpaši svarīgs, bet kurš toties katras brīvdienas būs brīvs un pieejams! Bet, ja nopietni, tiešām - vai nu pieņem vai šķiries un ļauj tam vīrietim normāli dzīvot un veidot savu karjeru! Un tie "lai mainās un mani nostāda pirmajā vietā" vispār liekas absurds. Manuprāt, vairumā gadījumos izdodas panākt tikai pretējo efektu. Ja mana otra pusīte mani zāģētu par darbu, kurš ir mana kaislība un kurā es tiešām varu iegrimt bez atpūtas un brīvdienām, tad atbildētu vienkārši - ja pieņēma un iemīlēja mani tādu, kāda esmu, tad lai pēc tam necenšas no manis kā no plastilīna izlipināt citu, sev vēlamu, figūriņu.

Domāju,ka vajag mierīgi izrunāties. Iespējams viņam ir ļoti nopietns iemesls, kāpēc viņš tik daudz strādā. Man arī nereti ir bijis, kad kaut kas tiek ieplānots, bet viss atkrīt, jo jāiet uz darbu.

Tev, protams, cita situācija. Bet man tā ir ar dažiem draugiem, kad sarunāju, bet beigās kaut kādu iemeslu dēļ uzmet. Un tad, protams, jutos slikti un pievilta, bet tagad esmu iemācījusies nepaļauties uz cilvēkiem tik ļoti un ar dažiem konkētiem tāda tipa cilvēkiem vienkārši pati retāk tiekos un kaut ko ierosinu, jo zinu, ka liela iespējamība, ka uzmetīs.

Man tā neliekas neatrisināma problēma, bet jūsu gadījumā laikam tā ir, jo, ja pareizi atceros, tādas līdzīgas diskusijas bija jau arī iepriekšējos gados.
--
Mans vīrs arī bieži aizkavējas darbā, strādā arī mājās un no mājām, kad slimo. Man lielākoties tas netraucē, jo esmu jau izaugusi no tā posma, kad man likās, ka viņam jāsēž man blakus un jādūdo ausīs.
--
Domāt par to, kā būs, kad ir bērni, ja pagaidām tādu nav, ir liekas problēmas radīšana un strīdēšanās par neaktuālu jautājumu.

Viens ir ,ja darbā notiek,kaut kas negaidīts ,vai arī nespaspēj izdarīt un ilgāk jāpaliek, otrs,ja cilvēks jau tajā mirklī,kad saka būs brīva diena melo un sieviete saceras, saplāno. Labāk, ja uzreiz pasaka nebūs brīvs neviss čakarē ,sola brīvu ,kopā pavadītu dienu. Izklausās gļēvs vīrietis.

Ja melo, tad nav vērts neko turpināt. Visa pamatā taču ir uzticība!

Man liekas, ka situācija nav viennozīmīga. Piem., projekti var būt dažādi un var būt tādi, kuriem "jānoziedo" laiks, kas nav bijis paredzēts. Protams, var būt arī Nerātnās aprakstītais variants, ka speciāli nepateica, jo negribēja "zāģēšanu". Saprotu, ka šādi notiek regulāri un, jā, tā kā man mans darbs arī ir nozīmīgs, es būtu ļoti dusmīga, ja partneris, labi zinot, ka speciāli ņemu dienu brīvu, apzināti noklusētu, ka pat netaisās turēt norunu. Bat, nu, protams, tad, ja tas notiek regulāri, tad jāprasa - kāpēc? Ja viņš negrib "zāģēšanu" (tad jāprasa, kāda tad ir jūsu abu komunikācija) - man liekas, ka tas nav gluži adekvāts attaisnojums, bet cilvēcīgi saprotu, jo man "zāģēšana" arī būtu neizturama (vienīgi es visticamāk ar tādu cilvēku tad nebūtu kopā). Bet varbūt viņš neapzinās, kā tas liek justies Tev? Es personīgi bez pārmetumiem (jo tas tikai parasti visu pasliktina) mēģinātu pārrunāt situāciju, bet nevis, lai panāktu savu (un turētu to prātā), bet, lai saprastu viņu, viņam mēģinātu paskaidrot savas jūtas un mēģinātu atrast kompromisu.

Darbaholiķis. Pieņem vai nepieņem.

Mums viss otrādāk - es esmu tā, kas aizķeras darbā un atkāpjas no iepriekš sarunātā. Man vīrs ''dzied'' tādu pašu dziesmu kā autore, bet es tiešām varu 100% droši teikt, ka šīs aizķeršanās ir neplānotas, jo ir darbā gadījies ''ugunsgrēks''. Otram grūti saprast, bet tā tas mēdz notikt. Protams, ka dusmojas, bet man savā ziņā ir vienalga, jo zinu, ka iemesls aizķerties ir bijis pamatos un to laiku darbā neveltīju, lai, piemēram, sēdētu FB.

Piekrītu stellagrm
Cik gadi iet un iet, bet autores dzīvē tā arī nekas nemainās .. :D nezinu, kuru vairāk žēl - Greju vai viņas vīrieti.

Šķiries un ļauj tam cilvēkam dzīvot. Tāpat veselīgas attiecības ar "atriebēju" nav iespējams veidot.

Es gan saprotu autori. Man draudzenei ir stipri līdzīgi - ja sarunā, tad vienmēr kavē, maina plānus, vēl ignorē, melo. Es noteikti arī "ceptos". Man pašai nereti gadās aizsēdēties darbā, reizēm grūti iepriekšs kko plānot, jo var gadīties "ugunsgrēks" darbā, kas maina visu. Bet es vienmēr cienot otru pusi esmu godīga, brīdinu,nesolu,bet ja apsolu - izdaru.
Ko darīt, grūti teikt. Gan jau, ka iepriekšs esat runājuši...

u velreiz nav tadas PIRMAS VIETAS idiotiska berniskiba... ir katram un tarai darbibai sava vieta cilveka dzives teiksim plauktinos...neveuanm nav pirma vai pedeja...tikai katram sava. Nav darbs vai virene janniecina un jacinas lai vinu viriesa dzive nebutu...cinie ssakum apar piepilditu savu dzivi...tad otrs nebus aresta jatur..;-)

Tā notiek regulāri? Vai šī ir pirmā reize? Ja pirmā tad vnk samierinies, nu tā gadās.

āpēc viņš atliek Tev paziņojumu par plānu maiņu līdz pēdējam brīdim, jo zāģēšanu vienu dienu ir vieglāk pieciest, nekā ļaut sevi zāģēt divas, trīs, četras... un vēl nez cik dienas par to, ka viņš, redz, darba dēļ nevar kaut kur tur braukt.

++++++