Man ir stipri paveicies. Strādāju privātajā,ne valsts iestādē. Kolēģiem arī ir mazi bērni,kas bieži slimo, pašam priekšniekam bērnu nav,bet izturas saprotoši un viss pēc likuma. Neviens ne uz vienu šķībi neskatās, arī vīra darba vietā ar to problēmu nav. Tiesa,neesam neaizvietojami, kas šoreiz ir liels pluss.Manu darbu dara vēl 3 kolēģi.
Jāsaka,ka es nekad nepieļāvu tādu scenāriju kā palikšanu mājās tieši naudas dēļ. Darīju visu,kā audzinātājas teica,lai bērns iejustos - nekādas kopā palikšanas uz stundiņam. Bērns pierod pie tādas opcijas un sāk taisīt scēnas. Man šķiet, ja ir kaut neliela opcija neiet uz darbu, iemesls atradīsies. Nevar tā būt,ka tām, kas nevar neatgriezties, bērni iet uz darziņu,bet tām, kurām nebūs uz maizes un ūdens jādzīvo,tām ir daudzie iemesli. Tas nav slikti,ir apveicami,ka ir šāda opcija un dzīve tā ir sakārtota,ka var tā izvēlēties.