Atkarība no mobilā telefona

Tehnoloģiju gadsimts kā nekā.. Esmu priecīga, ka ir gana aizņemta ikdiena, lai nebūtu daudz par daudz laika jāpavada telefonā, lai gan tāpat ir brīži, kad gribas dusmoties pašai uz sevi, kad mobilais telefons bremzē lietu kustību uz priekšu. Satiekoties ar draudzenēm gan norunājam, ka telefonus noliekam malā :)

Paši jau izvēlamies kā dzīvot un ar ko tikties... To vienmēr var mainīt. :) Nu nav visi atkarīgi no telefoniem. Es gan neuzskatu, ka regulāri ieiet telefonā, kavējot laiku nav ok. Liekas, ka problēma sākas tad, kad darba laikā tas traucē vai kontaktējoties ar tuviniekiem, vai ir tā ka nu nevar otrs izvilkt vienam to telefonu no rokām... nu tā kaut kā.

Man darbs manā nomoda laikā liek būt nepārtrauktā online režīmā pie telefona. Līdz ar to ir refleks visu laiku pie katra notification atvērt telefonu. Un līdz ar to, ka regulāri jāapskata, kas notiek ar darbu saistītajās lietās, refleksa pēc paķers klāt intsagrams un fb paziņojumi.. Bet vispār laba ideja - noņemšu nost vismaz to, ka no fb notifications parādās paziņojumi. Vērtīga tēma, liek paanalizēt sevi un ieradumus.

Bez telefona dzīve būtu tiešām sarežģīta, tāpēc neredzu iemeslu no tā izvairīties. Pasaule mainās, un tas nenozīmē, ka uz slikto pusi.
No jebkuras vietas varu ar jebkuru man nepieciešamo cilvēku sazināties, varu kaut ko nofotografēt un to bildi kādam aizsūtīt vai vienkārši saglabāt atmiņām. Varu klausīties mūziku, vai nepieciešamības gadījumā kaut ko ātri ieguglēt. Varu apskatīties bankas konta atlikumu, vai etalona atlikumu. Sameklēt sabiedrisko transportu, lai nokļūtu no punkta A, uz punktu B ar smalkiem paskaidrojumiem, cikos man jāiziet, ar ko jābrauc, cik pieturas un kur tālāk iet. Varu atrast jebkuru sev nepieciešamo adresi, vai izsaukt taksi 5 sek laikā. Varu pārbaudīt epastu, apskatīties kādus dokumentus un pat veikt pēdējos labojumus prezentācijās. Apskatīties laika apstākļus pa stundai, un kādu laiku sola brīvdienās. Telefonā ir gan kalkulators, gan lukturītis, gan modinātājs. Un kāda aplikācija, lai brīvos brīžos varētu iemācīties jaunus vārdiņus kādā svešvalodā. Kopumā redzu vairāk plusus, nekā mīnusus.
Jā, bez telefona nekur neeju, un kad tas izlādējas un nav iespēja uzlādēt, dažreiz jūtos kā bez rokām. Bet tas nenozīmē, ka esmu atkarīga. Jo kaut vai sēžot ar kādu kafe un vienkārši runājot nav problēmu atstāt telefonu somā un to brīdi pievērst visu uzmanību tikai sarunu biedram un izbaudīt kompāniju, nevis ik pa minūtei čekot instagramu.

Atkariiga nevis atkariiba:-D:-D telefons ir tizls medz so to paarlabot

Esmu atkariba, bet ne pavisam. Kad tiekos ar draugiem tad pavadu laiku ar draugiem. Celojot vienatnee gam telefons tiek izmantots gan navigavijai ,gan muzikai vilcienu sarakstiem..izmantoju regulari savu chipcard aplikaaciju un reisplanner..nu protams,sabiedriskaaja catoju ...ir amn dazi draugi kas uzskata ja esmu online whatsaap tad ari tur tupi 24/7...vot tas kaitina...un tad nu man saka lai uzrakstu ka nav laika runaat..reizrm vnk zinas nepamanu

suga Homo Sapiens uztaisīta diezgan neveiksmīgi (varbūt speciāli eksperimenta nolūkos), jo tā draud iznīcināt pati sevi.

Ņemot vērā, ka pārapdzīvotība ir globāla raize, domāju, ka iemesls uztraukties īsti nav, vismaz attiecībā uz tehnoloģiju (cita runa, ja daži vareni psihopāti izdomās paspēlēt kariņu ar kodolieročiem). Manuprāt :-)
Pa tēmu - man liekas, ka telefonu lietošanas bums ir vairāk dēļ tā, ka tas piedāvā vairāk opciju par primāro zvanīšanu/SMS sūtīšanu, līdz ar to, jautājums vairāk ir saistīts ar portatīvo tehnoloģiju kā tādu. Es personīgi ļoti pat priecājos par iespēju lietot Internetu 'on the go' veidā, jo darbu tas man atvieglo izcili, darbā arī aktīvi izmantojam iPad un laptopu es pat ļoti reti kad lietoju. Protams, tas nāk ar savām neērtībām (runājot tieši par telefoniem, pārlieku intensīva lietošana var novest pie kakla un augšējo ekstremitāšu problēmām diezgan vienkārši) un ironiskā kārtā mans darbs ir saistīts ar problēmu atvieglošanu, kas daudzos gadījumos ir radušās tieši dēļ pārliekas tehnoloģiju lietošanas. Bet tas nenozīmē, ka tehnoloģijas kā tādas ir sliktas, problēmas rodas no to 'nepareizas' lietošanas.
Runājot par sociālo aspektu - uzskatu, ka tehnoloģijām ir savs laiks un vieta un, jā, ja tas traucē komunicēt ārpus virtuālās pasaules un/vai negatīvi ietekmē attiecības ar apkārtējiem, tad tā ir problēma. Bet, vienkārši redzot situāciju uz ielas vai no malas, ir diezgan viegli pārsteigties ar secinājumiem, par to kas kuram ir problēma. Laikam domāju līdzīgi kā Neons - pasaule bez konkrētajām lietām diez vai būtu kā īpaši labāka vai sliktāka, bet vienkārši savādāka.

Šī noteikti ir viena no mūsdienu lielākajām problēmām. Protams, tās ir ērtības, neapšaubāmi. Grūti būtu bez telefona, GPS telefonā, kad vajag steidzami atrast nezināmu adresi, ātri kaut ko ieguglēt, piemēram, līdz cikiem vaļā kāds veikals, uzmest aci facebook vai instagram jaunumiem, epastam utt. Ilgstoši gan telefonā nesēžu , man ērtāks šķiet dators. BET arī dators un internets diemžēl tiek lietots pārāk bieži. Jāsaka gan, ka pēdējā laikā to sev ierobežoju. Kaut vai tepat Cosmo esmu maz un visu nelasu, reti komentēju, agrāk varēju te stundām sēdēt, bet sapratu, ka tas nav normāli un nu esmu atradinājusies.
Ar vīru arī mēs darām tā, ka pasērfojam katrs internetā ne ilgāk kā kādu stundiņu , tā lai paliek laiks kopīgām vakariņām un galvenais, sarunām. Brīvdienās arī cenšamies kaut kur aizbraukt vai būt kopā bez datoriem. Ja es satiekos ar draudzenēm, man nav pieņemami, ka visu laiku tiek spaidīts telefons, pati tā nedaru un to sagaidu arī no citiem.

Esmu pārāk pieradusi pie laba datora, lai spētu intensīvi lietot internetu telefonā, man vienkārši tas šķiet neērti. Reizēm mēdzu telefonu vispār atstāt mājās, ja dodos uz kino vai pasēdēšanu kafejnīcā, nav vajadzīgs.

Tieši kā par mani! Atzīšos, ka internetā pavadu salīdzinoši daudz laika, taču, tā kā mana atrašanās internetā vairāk saistīta ar rakstīšanas un blogu lietām, priekšroku dodu interneta lietošanai datorā. Telefonā internetu lietoju ļoti reti. Tāpat ir reizes, kad, kaut kur dodoties, telefonu atstāju mājās, lai tas nenovērš uzmanību un ļauj baudīt brīvo laiku.
Man pašai ļoti traucē tas, ja vēlos ar cilvēku sarunāties, bet otrs ik pa 10 minūtēm bakstās telefonā, pusi no manis teiktā laižot gar ausīm un paralēli vēl sarakstoties ar citiem. Līdz ar to mani vairs nepārsteidz situācijas, kādas pašai gadījies dzīvē pieredzēt - cilvēks interneta sarakstēs ir ļoti komunikabls un interesants, bet, satiekoties dzīvē, nezina kā vienu teikumu salikt kopā. Reizēm šķiet, ka ir cilvēki, kuri vairs nemāk sarunāties bez interneta un sociālo tīklu palīdzības. Tas, protams, ir skumji.

Man atkal planšete ir lielāks klupšanas akmens, neciešu mājas sēdēt pilnīgā klusumā, man obligāti vajaga lai fonā ir kāda filma ,vienalga,pat ja es to neskatos, galvenais kā kādas skaņas.:-D. Telefons tiek izmantots katru dienu,bet vairāk saziņai , braucot vai ejot kautkur ,telefonu izmantoju kā mūzikas pleijeri:-), bet nenoliegšu,ka bez telefona būtu kā bez rokām,lai arī ir dienas kad telefonu paņēmu rokās 1x,tāpat .:-/

Ja godīgi, mani dators uztrauc vairāk, kā telefons, jo, ja neskaita zvanīšanu, varu telefonā neskatīties pat vairākas dienas, kamēr pie datora gan sanāk piesēsties biežāk, kā gribētos. Arī uzskatu, ka ir ļoti nepieklājīgi, ja cilvēks, satiekoties, izvelk telefonu un visu laiku bakstās. Viena lieta, ja vajag kaut ko atrast un pārbaudīt, kas attiecas uz satikšanos - tur kino laikus, transportu utml, bet pavisam kas cits, ja skatās tāpat vien. Ir bijis, ka esmu pasākumā, kur gandrīz vai gribas izvilkt telefonu un skatīties ekrānā, jo visi citi tā dara, tāpēc nemaz nejūtos iederīga, ja arī pati ik pa laikam nepaskatos. :-/
Ejot pa ielu, vai braucot transportā, vispār telefonu no somas neizvelku ganrīz nekad. Labāk klausos pleijerī mūziku. :-)

Jocīgs jautājums.

Jocīgs, tāpēc, ka neiederas meinstrīmā. Meinstrīms ir salīkuši zombiji ar gadžetiem rokās. Tādi, kas cits citu neredz. Tāda man tā doma.
Neapvainojies, es tikai rosinu diskusiju :)

Un ko jaunu ieraudzīsi telefonā? Tas viss ir filosofiski. Var ieraudzīt jaunu atkritumu uz ielas, neredzētu seju vai jaunu afišu. Un var vienkārši pārdomāt to, kas noticis un kas notiks. Bet es esmu sapņotāja. Un ne visi ir tādi. Cilvēkiem vajag ārējus kairinātājus, lai justos "interesanti". Līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību šādu cilvēku paliks arvien vairāk un vairāk.

Jocīgs jautājums. Lasu ziņas, citu informāciju. Man tas šķiet noderīgāk nekā skatīšanās uz cilvēkiem, bet katram savs.

Starp citu, telefonu gaisma paātrina sejas ādas novecošanos.

Nebiju neko tādu dzirdējusi, bet, runājot par redzes bojāšanos, es nezinu, cik tas daudz palīdz, bet vakara stundās lietoju telefonu (un arī datoru) ar atbilstošām lietotnēm, kas padara gaismu acīm draudzīgāku.

Kādreiz domāju, ka bērnu maksimāli izolēšu no tehnoloģijām, bet saprotu, ka tas būtu muļķīgi, jo tā var izaudzināt tikai un vienīgi bērnu, kurš nespēj izdzīvot pastāvošajā sabiedrībā. Svarīgākais ir dot iespējami daudz alternatīvu aktivitātēm ārpus datoriem un telefoniem un ieaudzināt kopīgi pavadītā laika vērtības sajūtu līdz iespējami lielākam vecumam, lai bērnam no mazotnes nerastos sajūta, ka inčīgi ir tikai internetā.

Šis jautājums aizņēma manas domas pirms man bija bērns, baigi satraucos par to, kā šo tā puslīdz saprātīgi realizēt, jo vienlaikus ir divas galējības - vēlos, lai bērns spēj eksistēt un atrast sev nodarbes ārpus virtuālās pasaules, lai attīsta maņas un iemaņas, tajā pašā laikā nevar arī pilnībā norobežot bērno no mūsdienu tehnoloģijām, pretējā gadījumā viņam būs grūti integrēties mūsdienu vidē tad, kad pienāks laiks aktīvi socializēties ar citiem bērniem (bērnudārzs, skola u.t.t.). Tagad kaut kā tas dabiski risinās - jā, mēdzam meitai iedot telefonu, kur viņa skatās attīstošās filmiņas, mācās krāsas, figūras, lietu nosaukumus u.t.t., vai arī kādu spēli (klavieres vai ko tamlīdzīgu), bet viņa ārkārtīgi daudz nodarbojas arī patstāvīgi, viņai ļoti patīk ārā gar visu ko krāmēties un izzināt un, ņemot vērā, ka arī paši savu ikdienu organizējam tā, ka mums ir daudz aktivitāšu, šķiet, ka šīs abas jomas nemaz nebūs tik grūti balansēt.

Starp citu, telefonu gaisma paātrina sejas ādas novecošanos.

Es esmu cilvēks, kam, piemēram, sarakstīties nepatīk vispār. Agrāk vēl kaut kā, bet jo vecāka palieku, jo mazāk gribas čatot ar cilvēkiem, tad nu manas sarakstes gandrīz ar visiem ir "Kad tev brīvs? Ok, tad tiekamies tur un tad" Nu ir jau arī izņēmumi, bet nē, nemāku vairāk uzturēt sarunu čatā un arī negribu Man patīk saskarsme ar cilvēkiem, es pati toč neesmu tā, kas tikšanās laikā sāks pirmā sēdēt telefonā un kko bakstīt, postot, čekoties utt, tā lielākoties daru tad, kad otram tur kkas ļoti svarīgs ir, tad nu pievienojos, lai nav sienā jāskatās Ir, protams, mirkļi, ko pašai gribas iemūžināt un ar ko padalīties, bet.. man tas ir salīdzinoši reti Ejot pusdienās ar kolēģiem, telefonu vispār līdzi neņemu. Ir bijis, ka telefonu aizmirstu mājās, nu neko, varu mierīgi dzīvot, ja ir sarunāts ar kādu satikties, ieeju no darba datora fb un pasaku, ka telefons nav līdzi, precizēju visu. Pulkstenis man vienmēr ir uz rokas. Randiņos vispār telefons paliek somā un pēc viņa nesniedzos, ja vienīgi nav kkāda vajadzība, tur zvans vai tml. Bet nenoliedzu, ka pavisam bez telefona nevarētu un negribētu, kaut gan nevaru pateikt, ka bez telefona esmu kā bez rokām, man ir kkas pa vidu

Šis 100% par mani. Turklāt, ņemot vērā, ka pa dienu jau lielākā daļa laika tiek pavadīta pie datora, tātad - skatoties ekrānā, nepatīk vēl ārpus darba darīt to pašu, tikai vēl vairāk piepūlot acis, jo jāskatās mazā ekrāniņā...

ja brauciens ir 2x dienā, tad nezinu, ko man tajā apkārtnē jaunu ieraudzīt.

Un ko jaunu ieraudzīsi telefonā? Tas viss ir filosofiski. Var ieraudzīt jaunu atkritumu uz ielas, neredzētu seju vai jaunu afišu. Un var vienkārši pārdomāt to, kas noticis un kas notiks. Bet es esmu sapņotāja. Un ne visi ir tādi. Cilvēkiem vajag ārējus kairinātājus, lai justos "interesanti". Līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību šādu cilvēku paliks arvien vairāk un vairāk.

Man bija draugs,kas, satiekoties ar mani (noteikti,ka arī ar citiem tā darīja), visu laiku no kabatas vilka ārā telefonu,lai ik pa minūtei kaut ko apskatītos telefonā - pulksteni, kādu soc.tīklu, vai kāds nav zvanījis/rakstījis sms. Vajadzēja visu laiku tam telefonam pieskarties. Beigās neizturēju un tiešām pateicu skarbus vārdus!
Es pati esmu daļējs telefona cilvēks - kad ir brīvāks, tad jā, kaut ko palasu, paskatos. Ja esmu kopā ar kādiem cilvēkiem vai aizeju ciemos, nekad nevelku telefonu ārā un neizklaidējos tajā. Atstāju somiņā vai mēteļa kabatā, lai sēž. Pēc tam paskatīšos vai kāds zvanījis/rakstījis.
Visvairāk cenšos atradināties no sēdēšanas telefonā pirms aizmigšanas. No tā gan netieku vaļā:-(

Es nesaprotu, kāpēc cilvēkiem ir garlaicīgi, piemēram, kaut ko gaidot vai braucot transportā. Vai sēžot uz soliņa parkā. Man nekad nav garlaicīgi. Es varu stundām ilgi vērot apkārtni un domāt savas domas. Man telefons ir galvā

Ja es kaut kur brauktu vienreiz pusgadā, es droši vien arī vērotu apkārtni, bet ja brauciens ir 2x dienā, tad nezinu, ko man tajā apkārtnē jaunu ieraudzīt.. :D Cilvēkus vispār nepatīk vērot un nepatīk, kad mani vēro. Turklāt cilvēki, kuri izmanto, piemēram, RS bieži vien ir tādi, uz kuriem negribas ilgi skatīties. :D