Kā reaģē uz asarām?

Pedējo reizi,kad raudāju,draugs uztaisīja ar mani selfiju un pateica,ka ja nepārstāšu raudāt izliks to Facebook:-D:-D:-D:-D

Nē, nu ir atšķirība - raudāt, jo ir sakrājies, vai raudāt, jo kaprīzs cilvēks (kurš manipulē ar asarām). Pirmajā gadījumā - parasti tāds cilvēks negaida kaut kādu reakciju no tuviniekiem, bet vnk nolien kaut kur klusā vietā (mājās kādā no istabām) paraudāt un izlādēties, otrajā gadījumā - tiek rīkots teātris ar specefektiem. Un, lūk, ko tādu es nespēju paciest... Pašai arī uznāk raudamais šad tad. Ko vīrietis dara? Vai nu līdzjūtīgi suņa acīm pasēž blakus vai liek man mieru un ignorē, kamēr mani “atlaiž”.

No malas palasot savu uzrakstīto, secinu - nabaga draugs :-(:-D

Mani, piem., konkrēti besī regulāri raudulīgi un čīkstulīgi pieaugušie. Jeb tādi kā es :D Bet vienīgā vieta, kur atļaujos raudāt ir mājās un viss tiek draugam!

Sākšu ar sevi. Diemžēl, esmu "raudāmais" cilvēks, bet neesmu no tām kuras raud, lai kaut ko panāktu (raudāšanu nemāku kontrolēt :D) un pat ja gribētu uz manu vīrieti šis neiedarbojas pārsvarā, citreiz pat sāk dusmoties, jo raudu, bet nespēju izstāstīt par ko (ir dienas, kad pēc smagas darba dienas pārnākot mājās varu izplūst asarās, kad viss ir smagi sakrājies).

Nedomāju, ka jārunā tikai par vīriešiem... Manuprāt, arī sievietes, redzot pieaugušu cilvēku raudam, izjūt dažādas emocijas un bieži vien apjūk, nezinot kā īsti uz ko tamlīdzīgu reaģēt. Mani, piem., konkrēti besī regulāri raudulīgi un čīkstulīgi pieaugušie. Žēl nav nemaz, ja nav notikusi patiesa traģēdija vai ir kāds tiešām nopietns iemesls.