Kā reaģē uz asarām?

Es esmu pārāk emocionāla, raudu par filmām, seriāliem, dzīvniekiem, dzīvi, bet nekad neraudu cilvēku klātbūtnē. Draugs ir redzējis, ja labi 2.reizes mani raudam. :D

nekā, sievietes raudot par visu, neesot tur par ko iepringrt..

Neatceros, kad būtu tā īsti raudājusi pēdējo reizi - asaras var saskriet acīs, bet tas parasti ir tad, kad esmu viena, piem., stūres, dzirdot pa radio atkal kaut kādu traģisku ziņu. Pašai šī gada laikā ir trīs klienti konsultācijas laikā apraudājušies, kad esam divatā - neko īpašu nesaku, ļauju izrunāties/izraudāties un iedodu papīra kabatas lakatiņu. Nostrādāja un cerams, ka viņiem vieglāk palika, nevaru iedomāties, ka tādā situācijā bļautu uz kādu.

raudu dēļ mūziķiem vai dzīvniekiem

Vienīgā mūziķa dēļ kura esmu tā raudājusi ,bija Mumiņš. :'-(, bet pa dzīvniekiem varu raudāt kaut katru dienu. Septembrī bijam uz 2nedēļām aizbraukuši no mājām, protams savu mīluli ņēmu līdz,bet es sāku raudāt,ka nabaga kaķītis viens pats guļ 2stāvā, kamēr es pirmā stāvā biju:-D, tad gāju augšā pie sava mīluļa pažēlot viņu:-D.
Bet filmas par dzīvniekiem,tas vispār ir , Hačiko suņa stāstu X 3redzēju un visas reizes tā raudāju,ka vēl pēc filmas biju asarās.:'-(

agrāk es biju nenormāla raudule. Tagad tas ir tik reti, bet tas var notikt, piemēram, pie kādas dziesmas. Traki raudāju, kad klausījos un skatījos Linkin Park jaunāko albumu youtubē. Iztēlojos tās sāpes, ko solists "nodod" klausītājam. Un beigās, bļin, uztaisa pašnāvību. :( Vot par to man bija sūdaini bēdīgi.
Mans vīrišķis agrāk drausmīgi necieta manas asaras (un agrāk es raudāju, kā jau teicu, ļoti daudz un bieži). Citreiz vnk ignorēja, citreiz psihoja un dusmojās uz mani. Tad man apnika viņa dēļ raudāt un tagad raudu dēļ mūziķiem vai dzīvniekiem :D

Vispār esmu nu ļoti emocionāla, reizēm pašai kauns paliek. Varu raudāt pa daudz ko, reizēm draugs nesaprot,pa ko raudu,reizēm nāk smiekli pa mani:-D.
Reiz grūtniecības laikā, es sagribēju holandes vafeles, nu tā gribēju,bet takā visi veikali bija ciet, draugs brauca uz statoil:-D, atveda man vafelītes, laimīga ēdu, draugs prasa, kā garšo? Es garšīgi, viņš ēd ēd 4€ maksāja( vairāk neatceros cik bija ), un tad es sāku raudāt uZreiz:-D, jo šķita ka pa 6 vafeļu gabaliem ,tas ir pa dārgu un ka draugam tā nācās tereties:-D
Kad pajautāja, kādēļ es raudu, vai negaršo, es raudot pateicu, garšo ,bet viņas tik dārgas:-D:-D.
Tad gan draugs bija pa mani nosmejies:-D

16. Attēls.:-D

http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Neredzets-bujans-913-26dala/861998/1/2:-D
Vīrieši laikam šādi jūtas,kad meitene raud:-D

Esmu raudājusi pie dziesmām, seriāliem, filmām. Tāpat esmu raudājusi, skatoties mīļas fotogrāfijas, video ar sev tuviem cilvēkiem/dzīvniekiem, kuri ir jau tajā saulē. Bet esmu tāds cilvēks, ka nekad, ja vien tās nav patiesas sēras (bēres, piemēram), neraudu citu cilvēku klātbūtnē. Nekad! Drīzāk tēlošu, ka viss ir kārtībā, ka man nesāp sirds, ka esmu vienaldzīga utt., bet nekad neizrādīšu savas sāpes citiem. Līdz ar to, mani vienmēr mulsina un ļoti nepatīkami liek justies cilvēki, kuri manā klātbūtnē raud, jo nemāku atrast pareizos vārdus, ko tādos brīžos teikt. Tieši otrādi - nereti aizsvilstos un uzbļauju, lai pārstāj raudāt. Zinu, ka tas nav pareizi, bet citādi nemāku. Ja gribas tā kārtīgi izraudāties, tad izraudos vienatnē - vai nu mājās vai kapsētā pie tuviniekiem. Viss. Visās citās vietās uz sejas ir dežūrsmaids, pat tad, ja dvēseli uz pusēm rauj. Nezinu, cik labi vai slikti tas ir, bet tāds nu es esmu cilvēks.

Neraudu pārāk bieži, citādi pati sev kristu uz nerviem. Ja raudu, tad par situācijām, kas ir ļoti skumjas un tad es pat necenšos valdīties. Draugs man pagadījies pats visai emocionāls līdz ar to saprot un dusmīgs jau nu gan par to nepaliek. Visbiežāk jau uzsmaida, samīļo, atstāj vienu, jo jūt, ka gribu pabūt viena. Vienreiz raudāju kā traka, kad draugs pateica par sev nopietnu slimību, tad vienkārši abi kopā birdinājām asaras, arī tā ir gadījies.

Es raudu reti, un tad vīrs sākumā mēģina racionāli atrisināt manus pārdzīvojumus - ja neizdodas, tad sadusmojas, aiziet prom un gaida, kad beigšu raudāt. :-D

Esmu solidāra ar Neons. Besī ārā bimbātāji :-D

Neviens nespiež būt kopā ar 'pārlieku' emocionālu cilvēku vai kaut kā ūber katastrofāli (tb dīvaini, riebīgi, ļauni, izsmejoši) pret to izturēties.

Es arī diemžēl esmu raudātājs, agrāk tāda nebiju, bet tagad asaras pašas laužas ārā pat pie sīkumiem. Tas noteikti nav kaut kādai manipulēšanai, jo parasti vēl pie tam cenšos savaldīt tās asaras un tas ļoti labi ir redzams (visādas jocīgas grimases, kad jūti, ka asaras tūlīt šausies ārā, bet centies nelaist :D ) Vīrietis ļoti labi reaģē, samīļo, sabučo. Vienreiz pateica, ka viņam katra mana asariņa mīļa. :-D Visbiežāk gan man tas izpaužas PMS laikā, tad nu man liekas, ka pie vainas hormoni. (e)

Varbūt man kaut kas nav ok ar emocijām, bet es ikdienā nekad neraudu par kaut kādām savām nebūšanām vai problēmām. Ir, kad kļūstu emocionālāka, sentementālāka, piemēram, PMS laikā, bet uz asarām vienkārši nepavelk.
Esmu raudājusi pie skumjas filmas, tuvinieku bērēs vai kāzās, varbūt vēl kaut kad - neatceros. Līdz ar to tādu noteiktu drauga reakciju neesmu novērojusi.

Ar pārlieku emocionāliem cilvēkiem vienmēr ir traki... :-P Izsaku līdzjūtību jūsu draugiem un tuviniekiem, kuri nav tik emocionāli, bet spiesti ar jums sadzīvot. :-D

JD, labāk ātrāk nekā vēlāk :D

Nesen biju uz randiņu. Tikko kā satikāmies ar puisi, man vējš sapūta acis un nobira asara. Puisis - Tu raudi? Wtf? :D
Uzreiz sapratu, ka tas nebūs mans vīrietis. Esmu emocionāla un daudz bimbāju. :D

Neons, atceros, kad visusskolā vienai klasesbiedrenei perfekti padevās manipulēt ar skolotājiem izspiežot asariņu un tas bija tipisks tevis minētais otrais gadījums :D

Mans draugs nekad neliekas mierā, līdz neuzzin iesmeslu. :-DTas pat citreiz kaitina, jo iemesla nav un gribas vienkārši palaist emocijas. :-D