BET.... cik nepareizi ir norādīt ar ko vari un ar ko nevari komunicēt! Tu ienāci viņa dzīvē tikai nesen, tas kāds viņš ir tagad un kādu tu viņu mīli ir tava izvēle. Ja nevari to pieņemt un tavs nodoms ir viņu mainīt, tas tik noved pie strīdiem. tev ir izvēle. Neliec viņam justies vainīgam par tavu izvēli! Tu nevari nopirkt veikalā rozīņu bulciņu, bez rozīnēm. Tā vairs nebūs TĀ bulciņa! (šausmas cik briesmīgs piemērs)
Teikšu tā, man kaut kā
juška saka priekšā, ka esi iekšēji priecīga, apmierināta ar to, ka tevis dēļ tagad šādas problēmas, ka draugam grūtības veidot attiecības, strīdi, jo tomēr piedomā par tevi. Nesaku pat, ka tas ir tā ļoti apzināti. Izvēle vispār jau ir izdarīta, tavs vienkārši draugs jau ir sācis attiecības ar viņu. Tātad viņam ir vēlme pēc ģimenes. Tātad tu esi tā, kura tagad uzstāda vairāk ultimātus un diemžēl arī tādus negatīvākus, ja skatās pēc būtības. Un tas, ka ilgāk pazīstami, ko tad, neveidot viņam nekad attiecības, ar to meiteni, ko pats nu ir tagad izvēlējies, jo viena ir ieķērusies rokā un nelaiž vaļā? Lai paliek bez tad? Meklē kādu, kas tevi arī apmierinās, bet varbūt pašu viņu ne tik ļoti un palaidīs garām šo meiteni? Vairāk domāti, kā retoriski jautājumi, bet kur garantija, ka tev pašai, uzplaukstot attiecībām, viņš kādreiz nenobīdies ''zemāk''? Tad viņš uzticīgi būs skrējis tev pakaļ, pakāsis savu dzīvi, jo tev kaut kas tagad liekas vai šķiet par tiem ultimātiem, kas normālā draudzībā, manuprāt, tā nepaceļas. Var sist roku pie sirds un teikt, nē, mēs uz mūžiem, bet dzīve ir dzīve - attiecības neveido ar vienkāršu draudzeni, ar to nesasniedz to, ko viņš jau ir izrādījis, ka vēlas.
Tāpat mani ''aizdomīgu'' dara tas, ka viņš joprojām skrien pie tevis laikam, raksta, ka viņa draudzene neapmierināta, negrib, ka tiekaties tā, nesaprot utt. Ja es sava vīrieša rīcībā to redzētu, gan jau arī runātu, ka varbūt piebremzē, saprotam, kas mums svarīgāk. Ja viņš izvirzītu vienkārši draudzeni priekšplānā, atstājot mani novārtā tad skaidrs, ka attiecībām vienmēr būs problēmas, jo trešā lien pa vidu, vai arī, ja tik liela vēlme tik bieži, katru sīkumu paust viņai, tikties, tad kaut kas tur tik tīrs nemaz nav. Kas tad būs, kad ģimenē, kopdzīvē viņiem viss ieskriesies, vairāk lietas, bērni varbūt utt., tāpēc tai meitenei noteikti arī ir svarīgi saprast, kas tad te notiek.
Un vēlreiz pie tā, ka ''man redz pastāv draudzība, bet man redz ne'' - es tā vēl padomāju, kad te parādījās tas pretējā dzimuma aspekts, kas tomēr dabiski mums ir. Un to noliegt nevar. Kaut kādu iemeslu dēļ - citas attiecības, darba daudz, kaut kāds fizioloģiskais stāvoklis vai jebkas cits - kas mums konkrētā posmā vienu liek uztvert seksuālā plāksnē, citu nē. Bet tas viss mainās un plūst, kā dzīve. Tāpat kā sava dzimuma draugus mēs kaut kā izvēlamies un pievelkam, kopīgas intereses, uzskati, vērtības, darbs, hobiji, domas, bizness utt., jā, tas nav tik intīmi no fiziskās puses, jo orientācija mums saka priekšā, ka meitene ar meiteni nē (skatot šo orientācijas paraugu), nu labi, dzērumā kāda varbūt ko padara, nezinu, bet tas jau nav salīdzināms. Tāpat tā ir kaut kāda emocionālā piesaiste, kas parādās pretēja dzimuma draugos. Un nevarētu teikt, ka mēs pēc būtības, arī apskatot savas draudzenes sievietes, varētu apgalvot, ka viņas ir neglītas. Tas tā dīvaini raugoties uz to visu, bet arī vīrieti, ja mums kaut kādā ziņā viņš ir tas ''dvēseles radinieks'', kā to gribas apzīmēt, diez vai varam apgalvot, ka viņš ir neglītenis - vienalga, iekšēji vai ārēji. Tā ir cilvēka daba. Protams, tas nenozīmē, ka jebkad kāpsi ar viņu gultā, bet kāda tad tur tīra, skaidra, patiesa draudzība, ja tur ir apslēpti zemūdens akmeņi, kas pie situācijas uzpeld. Atkal, protams, katra paša darīšana, ko ar to iesākt, neko neiesākt, bet tas jau tuvojas cilvēka mocīšanai, vēlmei paturēt sev, vēlmei celt sevi augstākajā pozīcijā un tad par to tīksmināties.
Pēc maniem novērojumiem, liela daļa sievietes ir nespējīgas samierināties ar faktu, ka vīrietim ir savi hobiji, draugi, ģimene un nepieciešams laiks sev. Nezināmu iemeslu dēļ, attiecībās par virsmērķi kļūst sievietes labsajūta. Un daļai pat nav būtiski kādiem līķiem otram būtu jākāpj pāri, svarīgāk ir "es gribu, man vajag, man ir tiesības, es jūtos, es nejūtos" utt.
Kas attiecas uz šo domu - tāpat ir vīrieši, kuri nesaprot, ka sieviete grib kaut vai ar citu sievieti uz teātri aiziet un traktē to ''bet kur tad es palieku, atstāsi mani'' manierē. Trakākos gadījumos - ''kurš tad vakariņas taisīs'' manierē. Un tas, ka vīrietim attiecībās no hobijiem jāatsakās, tas ir bullšits, jo šeit esošajās diskusijās, kuras noteikti tev tagad ir prātā, runa ir bijusi par to, ka - piemērs - ģimene, brīvdienas, bērns, kopā nekur nedodas, jo vīrietis aiziet skrūvēt moci, un tā visas brīvās dienas, vakarā tikai tv visiem kopā, tātad runa par laika plānojumu, veltīšanu laiku bērnam, kopīgām lietām, ne to, ka izmet moci un hobiju, jo es valdu pār tevi. Tā jau ir runa par kompromisiem un arī šeit tiešām būtu dīvaini, ja mocis paliktu svētā vietā, kamēr sieviete ar bērnu nē. Tāpat otrādi, manikīrs rītā, vakarā, tamborēšana rītā, vakarā, liekam ko vēlamies. Tam visam ir divas puses.