Šoreiz es tā "SLIKTĀ"!

10 gadu laikā mēs jau būtu sapratuši, ka romantisko jūtu mums ir vai nav!!

Tas galīgi nav arguments. :-D
Ja tā nopietni, nē, tādu draudzību nebūtu, kā tu vai latte aprakstījušas. Ne tāpēc, ka man būtu nenormāla greizsirdība, bet es gribētu būt tuvākais cilvēks, arī no tāda skatu punkta kā pretējais dzimums. Tas tomēr ir citādāk, klāstīt kaut kādas lietas čomam vai sievietes gadījumā meiteņu draudzenei vai tomēr no pretējā dzimuma, sīki un smalki ko tad sastrādājis. Tāpat čomi ar čomiem vīriešiem to dara citādāk. Attiecības ir jāveido mums, ne vienmēr jābūt kādam trešajam, kurš rēgojas katra staba galā. Saprotams, ka draudzība bija ilga pirms tam, bet, ja jau tas draugs (vienkārši draugs!) ir tik svarīgs, nu tā patiešām, ne melojot, tad atkāptos nost, dotu telpu, laiku, lai viņiem viss nostabilizējas, saprot un izveido pamatu paši savām attiecībām, jo, ja nav melošanas par to vai kaut kur zemapziņā apslēptas patikšanas, tad būtu nelietīgi ''traucēt'' viņam izveidot attiecības, sakārtot dzīvo, veidot ģimeni un visu pārējo, jo ne jau to iegūs viņš ar tevi. Tāds nedaudz suns uz siena kaudzes princips. Tāpat katram ir sava pagātne, no kā veidojušies uzskati, kas varbūt tai sievietei ir, ko diez vai jau kāds zina te. Tāpēc vai nu tikties ietu četratā, ja tas tāds dzīvības un nāves jautājums šobrīd, vai arī ļautu lai ar ilgāku laiku rodas kādas situācijas, kur varbūt tās domas mainītos, bet nekādi gājieni, ka es taču vīrietim 10 gadus kaklasaitē turos, turpināsim tikpat intensīvi, neko nemainīšu, jo kaut kādi principi, motīvi, netiktu veikti. Situācija vienkārši ir mainījusies. Un ja jau tā draudzība tik tīra, īsta, ilga, patiesa un visādi citādi, tad arī pēc mierīgāka, retākas tikšanās un klusuma posma, nekas tai nenotiks, ja kafijošanas un pleca, uz kura paraudāt vietā, tas tiks samazināts līdz kādreiz svētku kopā sanākšanām, piemēram.

Fiore, daudz +++ Tavam viedoklim!

Situācijas ir dažādas. Es tikai uzdevu retorisku jautājumu. Iepriekš jau paudu savus uzskatus.
Tā ir ļoti smalka robeža - uzstāt būt pirmajai un būt labam draugam. Drauga pienākums ir kritiski izvērtēt situāciju un paust savu viedokli, ja to jautā. Ja tiešā veidā notiek kūdīšana, tad pilnīgi iespējams pati desmitgade nemaz nebija tik vienaldzīga. Pastāv arī tikai "draudzīga" greizsirdība. Kas, protams, neko labu par cilvēku neliecina. :D
Jebkurā gadījumā, puiša draugus labāk būtu pieņemt. Draugiem dzimuma nav. Vismaz, manā pieredzē.

Nesaprotu, ka otram pieaugusam cilvekam var kaut ko aizliegt.
Manas draugam ir salidzinosi daudz sieviesu dzimtes draudzenes, tapat ka man viriesu. Mums ar to nav nekadu problemu.. Ja kadreiz man nesanak laiks, lai iet un tiekas ar ko vien velas. Ja gribes nokrapt, atradis veidu un tas, ka kads kaut ko aizliegs vai pieprasis, situaciju neuzlabos.
Saja gadijuma ari ieteiktu kopigas izklaides, lai gan dazus tarakanus neizarstet.. (t)

Es vel iedomājos tādu domu, ka varbūt puiša attieksme pret tevi ir labāka, nekā pret to meiteni un tāpēc meitene ceļ brēku un ir greizsirdīga :) Galu galā, tu to redzi no sava skatu punkta, bet meitene no sava. Bet, jā, arī es neticu īsti draudzībai starp puisi un meiteni. Uzskatu, ka zem tā tāpat slēpjas kaut kas vairāk. Arī pašai ir bijusi līdzīga pieredze, kad labs draugs dzērumā jau dziedāja citu dziesmu. Tāpēc nevajag abiem ar to puisi nostāties pret meiteni, it kā viņa būtu fūrija bez pamata vai nenormālā. Es tavā vietā tiešām padomātu, kāda ir drauga attieksme pret to meiteni :)

Nē, es nelīdu vidū un viņas puisi nemāciju un nenoskaņoju pret. Arī tur nebija runa par greizsirdību, viņa nebij greizsirdīga, bet ka tā otra domāja, ka viņai ir kaut kādas lielākas tiesības un vēl var līst vidū, jo ta ir draugi ilgāk kā viņu attiecības. Tas ir tik nepareizi. Draudzība ta draudzība, bet romantiskajās attiecībās, lai nelien un necenšas parādīt, ka ir kaut kāda pirmā vījole, jo draudzējas 10 gadus. Ne manu vīrieti kaut kāda smilśkastes druška mācīs un uzskatīs, ka ir kādas tiesības vairāk kā man, nedz mani bērnības draugi būs pirmie. Mūsu attiecības ir mūsu un pārējie, lai nenosaka kā nu būs un ka ienākot viens otra dzīvē nekas nemainīsies. Arī draugu pozīcijas pamainas. Viņi vairs nav galvenie.

Nightsky
Bet, neesi iedomājusies, ka savas medrošības dēļ tava draudzene no mušas uzpūta ziloni un tā kā viņa ir tava draudzene Tu rīkojies identiski? Tas ir, ieklausoties tikai vienas puses stāstā.
Draugi ar "stāžu" visbiežāk nav tikai draugi. Viņi ir iepazinuši dzīvi kopā, kopā auguši un attīstījušies. Kā nebioloģiski brāļi un māsas. Mana ģimene konkrētajam pusim daudz dzīvē palīdzēja, jo kā nepalīdzēsi kādam, kurš uzaudzis tavā acu priekšā? Un, viņš aizvien, mūsu ģimenē ir cienīts un mīlēts. Un mana attieksme pret viņu ir ne mazāk, ne vairāk kā pret pusmāsu un pusbrāli.
Ir reizes, kurās ir pamats greizsirdībai un ir reizes, kurās greizsirdība ir tikai akluma pazīme - pašpārliecības trūkums, bailes, slimīgs privātīpašnieciskums. Norakstīt cilvēku, kurš eksistē, pat nedodot iespēju satikties, ir aplami, bezatbildīgi un muļķīgi.
Tajā pat laikā, kā jau es teicu - draugi ir draugi uz mūžu. Gan jau ar vecumu "mūžīgi greizsirdīgajām" atvērsies acis un sirds kļūs plašāka.

Gribēju vēl piebilst, ka mans komentārs nebija domāts kā uzbrauciens kādai, bet tīri manas domas šajā jautājumā. Zinu, ka izklausījos mazliet agresīvi noskaņota, bet tās ir emocijas, jo šis jautājums man ir sāpīgs. Pašai bija viens ļoti labs draugs. Goda vārds, tik labu draugu varētu novēlēt katram. Bijām labākie draugi 8 gadus. Kas tik kopā netika darīts! Tādi piedzīvojumi, trakas idejas, garas sarunas... Bijām pat reibuma stāvoklī viens pie otra palikuši pa nakti, gulējuši vienā gultā, taču nekad, patiešām nekad, nekas vairāk par draudzīgu apskāvienu starp mums nebija, jo jau pašā iepazīšanās sākumā sapratām, ka viens otru uztveram tā, kā brālis uztvertu māsu un otrādāk. Mūsu draudzība beidzās, kad viņam parādījās draudzene, kura nepieņēma mūsu draudzību un, protams, arī mani. Piedāvājumu tikties un iepazīties vai arī kaut kur aiziet visiem kopā (man arī tolaik bija draugs), kategoriski noraidīja. Tā arī beidzās mana skaistā draudzība. Pēc gada viņi izšķīrās... Sākumā centāmies ar puisi draudzību atjaunot, jo ticēju, ka izdosies, bet tā gada laikā ļoti daudz kas bija mainījies, tāpēc likās, ka esam viens otram sveši cilvēki. Pat grūti noticēt, ka reiz ar to cilvēku dalījos visintīmākajos noslēpumos, pārdzīvojumos, bet tagad... tagad viens vienīgs "Apsveicu!", kuru katru gadu nosūtam viens tram dzimšanas dienā, ir tas, kas palicis pāri no tās draudzības, kura manā atmiņā visu mūžu paliks kā skaistākā un patiesākā, kāda jebkad bijusi.

Es līdz galam neticu vīrieša un sievietes tik tuvai draudzībai. Nu lai regulāri tiktos divatā utt. Ja kompānijā un četratā, tad jā. Un tā meitene taču tevi nepazīst, viņai tu esi svešiniece, kura regulāri kontaktējas un tiekas ar viņas mīļoto. Jā, godīgi, arī es nebūtu apmierināta. Jo ja ne tev, tad vīrietim varētu pamainīties jūtas, īpaši, kad sastrīdētos ar meiteni un tad tu tā labiņā, kura viņa pusē. Jo tas, kas draudzībā ir ok, attiecībās ir citādi. Man nu toč nevajag, lai manam vīrietim ir draudzene uzklausītāja. Jeb uzskata, ka var kačāt pravas, jo 10 gadus draudzējas. Man vienai draudzenei parādijās puisis, kuram bija draudzene ilgus gadus(ne romantiskā ziņā), kad viņi sastrīdējās, tā meitene puisi aizstāvēja un noskaņoja pret viņa dāmu, kāda nu viņa slikta, kā tā skandalē, ja reāli nezināja abu pušu stāstus un vēl domāja, ka ir tiesības mācīt viņa dāmu, jo viņa ir ilgāk, bet nekā tur nesanāca. Man draudzene ar raksturiņu, ātri nolika pie vietas un vairs nekādas śitās līsšanas vidū, jo es jau 10 gadus, nenotiek. Lai kačā pravas citur :-D

Zinu pavisam droši, ka neviena draudzene man nemēģinātu uzmākties.

Kopš vienreiz izrādījās, ka mana istabas biedrene ir manī iemēlējusies, es vairs par šo nekad nebūsu droša :-D

Ticu draudzībai starp vīrieti un sievieti, tāpēc, ka pašai ir tikai viena laba draudzene un visi pārējie draugi - vīrieši. Manam draugam ir draudzenes sievietes, kuras esmu iepazinusi, tāpēc man nav nekādu aizdomu arī tad, ja zinu, ka viņi kaut kur aiziet divatā, tieši tāpat kā arī draugs ir iepazinies ar maniem vīrieškārtas draugiem un neceļ traci tad, ja aizeju ar kādu no viņiem papusdienot vai iedzert pa dzērienam. Man visa tā lielā brēkas taisīšana un vēlme aizliegt savam vīrietim tikties ar sievieti, kura ir draudzene jau n-tos gadus, liekas smieklīga, jo, ja tas vīrietis gribēs krāpt un iet pa kreisi, tad tik un tā to izdarīs un ne jau sievietes histērija un aizliegumi tikties ar labāko draudzeni, tur kaut ko mainīs. Bet nu labi, tā esmu es... Man vispār tas liekas egoistiski un stulbi, ka sieviete, ienākot vīrieša dzīvē, domā, ka viņai ir tiesības aizliegt vīrietim tikties un komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir viņa labākie draugi! Nu un, ka tie draugi ir sievietes? Vai tiešām sievietēm jādraudzējas tikai ar sievietēm un vīriešiem ar vīriešiem? Tāpat nesaprotu kāpēc autorei vajadzētu atkāpties! Sasodīts, viņi ir draugi 10 gadus! Ja būtu gribējuši pārgulēt, tad jau sen to būtu izdarījuši! Bet kāpēc ir jāpieliek punkts 10 gadus (un tie nav 10 mēneši, bet gadi!) ilgai draudzībai, tikai tāpēc, ka jaunā draudzene netiek galā ar saviem tarakāniem? Man pašai dzīvē pierādījies tas, ka attiecības nereti nāk un iet, bet draugi, ja tie patiešām ir īsti draugi, paliek. Man personīgi būtu ārkārtīgi sāpīgi un skumji zaudēt sev tuvu, dārgu draugu tikai tāpēc, ka viņš nav pareizā dzimuma.

Jaa!
Man arii tas neskjiet pienjemami, bet nu vinjsh nepaartraukti dievojaas ka tur nu tieshaam nekas vairaak par draudziibu nav & vinjsh esot pieaudzis viirietis un speej atskjirt draudziibu no attieciibaam. :-D
Es tieshaam censhos saprast & pienjemt jo es to cilveeku miilu , bet ja mees nebuutu nesen ievaakushies kopaa es laikam vinju pamestu. Buutu saapiigi , bet labaak atrast kaadu ar kuru man domas saskan tajaa zinjaa, ka ar bijushajiem nav ko njemties.
Bet nu tagad es esmu strupceljaa .
Redzees kaa buus, visticamaak attieciibas beigsies . Taa ir kaa bumba ar laika degli.
Es vinjam uzticos un zinu ka vinjsh mani nekraaps, bet man vienkaarshi tik tuva draudziba ar bijusho nav pienjemama.

Vai tad tas būtu pareizi, ja vīrietis aizliegtu jums tikties ar tuvākajām draudzenēm?
Nav jau runa par dzimumu

Es tomēr uzskatu, ka IR runa par dzimumu. Man arī bija tāds "tikai draugs", ar kuru bijām lieliskā čomisku attiecību harmonijā, varējām brīvi runāt par attiecībām, seksu, pretējo dzimumu, vismaz reizi mēnesī satikāmies kādā bārā, vai kopīgi apmeklējām saviesīgus pasākumus. Bet vienreiz notika tā, ka pavairāk iedzērām, bija vēls un viņš sāka man uzmākties. Biju pilnīgā šokā, jo vēl pirms brīža biju viņam sajūsmināta stāstījusi, ka esmu sākusi tikties ar savu tagadējo draugu un cik laimīga par to jūtos.
Es, protams, viņu atgrūdu un prasīju paskaidrojumus, uz ko viņš atbildēja, ka ir "taču tikai vīrietis, turklāt iedzēris un cik labi man kleita šovakar izskatoties". Pilnīgi noteikti nebija tā, ka viņš mani klusībā mīlēja vai loloja kādas cerības pret mani, es pat zināju, ka neesmu viņa tips. Nostrādāja instinkts.
Zinu pavisam droši, ka neviena draudzene man nemēģinātu uzmākties. Uzskatu, ka robeža starp čomu un mīļāko attiecībām sievietes un vīrieša starpā ir ļoti šaura - reizēm pietiek tikai ar atbilstošu apstākļu sakritību.
Negribētu, lai mans vīrietis divatā tiekas ar citu sievieti, kaut gan pats ticētu un arī man teiktu, ka abi ir tikai draugi. Piekrītu viedoklim, ka Tev jāpakāpjas malā, ja šis draugs un viņa labsajūta ir svarīga. Tikai tas jādara gudri un piezemēti, nevis ar scēnu un drāmu.

Lattte-šis gan man šķiet creepy, nestādos priekšā kā tas ir, čomoties pēc 4u gadu kopā būšanas. Noteikti draudzībai ir cits apgrieziens, jo būt kā pirms attiecībām-diez vai tas ir iespējams.. (t)

Tam draugam vajadzeetu sho diskusijas linku iedot savai draudzenei palasiit ! :-D
Man ir diezgan liidziiga situaacija shobriid, es te vienaa nesenaa diskusijaa sho to aprakstiiju jau.
Bet principaa ir taa, ka mans puisis kontakteejaas ar savu bijusho at kuru bija kopaa 4 gadus , bet ieprieksh vinji bija ljoti labi draugi vairaaku gadu garumaa , bet to 4 gadu laikaa peec vairaakaam sceenaam, nesaskanjaam vinji saprata to , ka kaa paarim vinjiem kaut kas liidz galam neshtimmee un tagad vinji ir labi draugi .
To sievieti satikusi neesmu, bet savam viirietim pateicu - es veelos at vinju satikties un iepaziities , ja jau vinji ir tikai labi draugi. Tagad driizumaa buus shii tikshanaas jaasarunaa un tad jau redzees.
Vinja vinjam zvana - prasa atieciibu padomus, tagad vinjai ir attieciibas - zvana un prasa ko draugam daavinaat dzimshanas dienaa utt, kaa vinjai iet jaunajaa darbaa... Vinjsh arii vinjai zvana/ raksta un intereseejaas kaa vinjai iet.
Otra probleema- gjimene. Vinjsh uzstaaj ka veelas tikties at vinjas gjimeni tad kad vinji viesosies UK un vinja tur protams arii buus. Tas mani visaa shajaa procesaa kretinee vissvairaak.
Es vareetu pieljaut ja vinjsh ar vinju sarakstaas/sazvanaas utt bet kapeec jaatiekaas ar ex vecaakiem - to es nesaprotu & nepienjemu.
Interesanti ir palasiit kaa tas ir no Tavas puses.. Es saprotu gan Tevi, gan to sievieti kura ir greizsirdiiga.
No manas puses es ljoti priecaatos ja mana drauga bijusii man uzrakstiitu kaut vai tajaa pasha facebook un kaut kaa draudziigi meegjinatu pateikt , ka nav pamata uztraukumam un Tavs draugs Tevi ljoti miil un visu laiku par Tevi runaa utt.. Es nezinu , varbuut nomierinaatos kas to lai zin . :-D

Es neticu draudzībai starp vīrieti un sievieti, man šķiet, ka agrāk vai vēlāk vienam parādīsies jūtas, it īpaši ja tiekas tik bieži utt.
Bet tas varbūt tāpēc, ka man pašai nekad nav bijuši vnk draugi vīrieši. Vienīgie tādi ir draudzeņu puiši/vīri, bet es nevaru iedomāties, ka es ar viņiem tiktos divatā. :-D

Neuzskatu, ka autorei kku dziļi paslēpušās jūtas. Man arī būtu škrobe, ja 10 gadus ilgu draudzību drauga sieviete neatbalstītu..
Mans lielais draugs ir brālēns, tāds vistuvākais, aiz mīļotā, kas ir vīriešu kārtas pārstāvis, tāpēc man šī problēma atkrīt.
Manam mīļotajam ir tuva draudzene, viņu draudzība arī ilgst kādus 10 gadus. Neiespringstu un netraucēju, viņu sarakstes nelasu, jo esmu pārliecināta, ka viņa viņam ir tāpat kā man brālēns. Turklāt es arī esmu viņu satikusi neskaitāmas reizes un mums ir izveidojies labs kontakts.
Ko es Tev ieteiktu? Varbūt atslābsti, neiejaucies, lai draugs pats tiek ar savu dāmu galā, savādāk sāks Tevi ienīst vēl vairāk..

Esmu bijusi situācijā, kurā vīrietis pārtrauca draudzību ar mani, jo viņa jaunajai sievai tas nepatika. Nu neko, tā arī pajuka draudzība. Žēl. Jo mēs dzīvojām dažādās valstīs ar vīzu režīmu, viņa bija pilnīgi neapdraudēta :-D
.
Manam puisim ir labākā draudzene, man ir labākais draugs. Tā arī dzīvojam. Ja justu, ka kaut kas tur paliek par ciešu vai aizdomīgu, celtu buntes. Bet citādi man tāda situācija netraucē, neesmu pārāk greizsirdīga.

Es negribu Tev ieteikt padoties, tomēr, man arī bija identiska situācija. Labākais draugs no knapi staigājoša bērna vecuma un viņa lielā mīla. Kura, starpcitu, nemaz nebūtu izvedojusies bez mana atbalsta. :D
Beigu galā, neizturēju es. Meitene kategoriski atteicās ar mani iepazīties, nekāda nogaidīšana nepalīdzēja. Redzēju kā draugs cīnās, neko neuzspiedu un nejaucos, atbalstīju. Bet... Labākie draugi ir draugi tādēļ, ka nekādi laiki to nemainīs. Palūdzu viņu aiziet, tā teikt - viņš izgāja no dzīvokļa, bet attiecības pārtraucu es. Tagad, jau piecus gadus viņiem viss iet uz augšu. Nesen sanāca satikt, plāno ģimeni. Nezinu, vai viņš izskatās tik laimīgs kā es gribētu, tomēr, rūgta bija abiem šī situācija. Ceru, ka vecumdienās, meitene nāks pie prāta un situācija mainīsies. Labākie draugi, ja tādi tik tiešām ir, ir uz mūžu un reizēm tas prasa piekāpties.
Nezinu, vai Tev jārīkojas tā vai citādi. Neteikšu, ka manī nav ne kripatas rūgtuma. Bet skaidri zinu tikai vienu - draugi viens otru atbalsta un pastumj, ja tas ir nepieciešams.

Tev nav jājūtas vainīgai, bet arī iekšā nejaucies, nerunā par jauno draudzeni neko sliktu, jo nekad nevar zināt, kā tas pavērsīsies. "Muzh i zhena odna satana." Nogaidi, gan viss pats par sevi atrisināsies, ja draugs grib satikties, satiecies, ja negrib/nevar neuzbāzies. Jaunajai draudzenei ir mazvērtības kompleksi un kopumā ar viņu noteukti nav viegli. Man ir bijis tikai viens tāds greizsirdīgs vīrietis, no kura ātri "atkratījos". Pēc tam nevienam nav bijis iebildumu pret maniem vīriešu kārtas draugiem, jo jau iepazīstoties noteicu, ka man tādi ir un būs, jo draugus pēc dzimuma nešķiroju. Maniem partneriem gan tādu draudzeņu nav bijis, tādēļ nezinu, iespējams, pati arī būtu nedaudz aizdomīga sākumā, bet noteikti nerīkotu skandālus.