Šoreiz es tā "SLIKTĀ"!

Es arī nesaku, ka 1) kādam ir par varu jālec otra gultā 2) ka seksuālā pievilkšanās uzreiz nozīmē gultu, tas tikpat labi var būt vnk flirts, bet var nebūt nekas vispār, jo saprāts ņem virsrorku, bet, ja kādam stāv uz savu draugu, tad, manuprāt, tā nav draudzība pat ja saprāts liek savai stāvēšanai nolaisties. Pat ja es zinu, ka starp mani un kādu manu paziņu nekas nebūs, jo viņš man nepatīk, bet es zinu, ka es viņam patīku - nekad mūžā neborētu viņa draudzenei ,ka tā ir parasta,tīra, nevainīga draudzība, jo tāda tā nav.

Man ari ir gadijies paris reizes, kad iepatikos parastam draugam, nu neko, tas nenozime, ka man uzreiz japiekrit un jalec gulta, izvele tomer ir mana zina. Tiesi tapat virietim.

Ja kandidāte ir nopietna, tad varbūt it vērts paiet malā uz brīdi. Ļaut,lai attiecības attīstās. citādi tavs draugs nekad pie attiecībām netiks.

*iedomājusies

cits_skats, tev tā meitene šķiet tāda un šitāda, nabadziņam ierobežo tikties ar tevi. Neesi iedomājies, ka tavs draugs ir pieaudzis, patstāvīgs vīrietis, kuram nevar neko ierobežot, ja viņš ir negodprātīgs kucesdēls - tad melos un tiksies pa kluso, ja godprātīgs vīrietis - izšķirsies un tiksies ar tevi vai būs kopā ar viņu un netiksies, bet viss tas ir tikai un vienīgi viņa personīgs lēmums. Laikam jau meitenes bulciņa ir pietiekami laba, lai gribētu būt kopā ar viņu un ziedotu savas rozīnes jeb tevi, vismaz uz doto brīdi.

Jo īpaši, ja tikšanās notiek divatā. :D Nē, es tiešām nespēju būt tik pārliecināta par sevi, lai domātu, ka es vienīgā esmu tāda īpašā, seksuālā, kas visus nabaga vīriešus pavedina negribot, vien ar acu skatu. Bet tiešām - man tā bieži sanācis. Neticu, ka esmu vienīgā - noteikti ir dauuuudz sieviešu tādu pašu kā es. Tāpēc, ja manās attiecībās būtu tāda draudzenīte "esmu viņam tikai draugs, viņš nekad, neko" , es abus sūtītu dillēs, ja mans vīrietis nespēj mani, savu sievieti, nolikt augstāk par savu draudzeni - tad lai iet dzīvo kopā ar draudzeni.

jā..jūs tur apspriežat un tad tu nāc cosmo un vēl apspried un principā - attiecības ir starp diviem.

French_girl

Tomēr tās retās reizes, kad dzīvē tiekamies - tad viņš miera labad nesaka, ka tiekas tieši ar mani. Stulbi, bet tā ir.

No manas prizmas skatoties tas ir otrais signāls, ka vīrietim tu esi vairāk kā parasts draugs (par parastiem draugiem nemelo); pirmais signāls ir tas, ka viņš vērtē tevi augstāk par savu sievieti (satiekas ar tevi, pat ja viņai ir iebildumi - un vēl melo, riskējot ar savām attiecībām tevis dēļ).

Arī tagadējā darbā kolēģis ir kļuvis par tādu kā drauga/tēva (kādu sev būtu gribējusi) variantu, vienmēr palīdz ar padomu un dažreiz arī pareizi pasaka par vīriešiem manā dzīvē. Tā kā es ticu, ka var būt tikai draudzība starp vīrieti un sievieti.

Atceros, ka man arī bija divi tādi draugi; viens bija skolas laikā skolotājs, mana tēva klasesbiedrs - tur viss bija tīri, skola kā nekā, bet otrs - pa draugam, pa draugam un tad piedāvāja kaut ko vairāk, gadi arī uz tēva vecumu. Bija arī draugi, kas ne tik kardināli veci vīrieši, bet kaut kur 10 gadu starpība, spilgtākais gadījums, kad vīrietis man sākumā teica, lai nepieķeros, nesamīlos utt., jo mēs runājām par manām attiecībām, manām emocijām un viņš teica, ka baidās, ka man varētu rasties jūtas mūsu draudzības dēļ utt. Man neradās, gāja mēneši, bet tad viņš sāka apskaut tā mīļāk..vēlāk jau līda bučoties. :D
Neviena no šīm pieredzēm nav rūgta vai tml, lai domātu, ka spriežu no negatīvās prizmas, man laikam vnk sanāk izplatīt kaut kādus fluīdus, ka nesanāk normāli padraudzēties ar vīriešiem - bet neesmu taču vienīgā! Tad kāpēc man uzskatīt, ka tā " dvēseļu radiniece" ir tik aseksuāla, ka nekad nepatiks manam vīrietim vai viņai viņš nepatiks? Ja saka, ka krāpt var jebkur, ar jebko - ziniet, tiekoties pa draugam, braucot uz jūru, kafejnīcām, kino utt, ir daudz vairāk to momentu, kur var noķert romantiku nejauši.

ā, un vēl ko gribēju teikt - jau fakts vien,ka vīrietis iet pie tevis un stāsta,ka viņa meitene nav apmierināta par jūsu tikšanos un sūdzas, man liekas īsti nav ok.
tieši tpc noteikti meitene arī negrib,ka komunicējat, jo visu ko zina viņš - zini arī tu un tad jūs tur apspriežat. Kā mūžīgais trio.

Es domāju, ka principā tā ir vīrieša teikšana. Tev var patikt, var nepatikt viņa izvēle un viņš var gan turpināt komunicēt ar tevi vai pārtraukt jūsu draudzību, tomēr man liekas,ka tev jau laicīgi būtu jāatmet šis "kā tā var, es viņa dzīvē esmu ilgāk" - , jo agrāk vai vēlāk (cerams) būs sieva. Cilvēks,kas noteikti būs viņa dzīvē mazāku periodu kā tu, bet tai vienmēr būs "pirmā roka" un lielāka teikšana un lielāka vieta viņa dzīvē, nekā tā būs tev.

Paldies par viedokļiem un savu piemēru izstāstīšanas.
interesanti liekas fakts, ka daudzas nepiekrīt, ka draudzība starp vīrieti un sievieti var eksistēt.
Būtībā tas viss ir atkarīgs no cilvēkiem un situācijas. Nu protams, to nevar salīdzināt draudzību ar sava dzimuma pārstāvēm, jo tomēr mums tās sarunu tēmas ir par ko citu. Neesam arī "dvēseles radinieki", BET.... cik nepareizi ir norādīt ar ko vari un ar ko nevari komunicēt! Tu ienāci viņa dzīvē tikai nesen, tas kāds viņš ir tagad un kādu tu viņu mīli ir tava izvēle. Ja nevari to pieņemt un tavs nodoms ir viņu mainīt, tas tik noved pie strīdiem. tev ir izvēle. Neliec viņam justies vainīgam par tavu izvēli!
Tu nevari nopirkt veikalā rozīņu bulciņu, bez rozīnēm. Tā vairs nebūs TĀ bulciņa! (šausmas cik briesmīgs piemērs) :-D
Runājot par nākotni, es centīšos iepazīt to meiteni, ja viņa to vēlēsies. Pārējais viss atkarīgs no viņu attiecībām. nekur netaisos jaukties iekšā un izteikt savu viedokli. Laiks pats visu saliks pa plauktiņiem.
draudzību jau tas nesabojās starp mums, ja arī komunikācija būs ierobežota vai aizliegta, tik protams žēl būtu. :-/

Dae, man tagad pilnīgi "āķis lūpā" sākt bīdīt tuvāku iepazīšanos ar Tavu vīru -dvēseliskas saprašanās līmenī":))

Teorijā ticu draudzībai starp vīrieti un sievieti, bet savās attiecības neko tādu negribētu piedzīvot. Ja manam vīram uzrastos "draudzene - dvēseles radiniece", tas būtu ceļš uz šķiršanos, es vienkārši viņu pārāk labi pazīstu. Viņam ir 3 draugi un viņš neprot veidot draudzības ar jauniem cilvēkiem. Jā, labu paziņu līmenī jā, bet ne draugu, kur kopā svin jubilejas, Jauno gadu, nesavtīgi izpalīdz, utml. Mums abiem ir pretējā dzimuma paziņas, ar kuriem kādreiz pačatot vai piezvanīt, lai paprasītu padomu vai sarunātu kādu savstarpēji izdevīgu darījumu (salikt mēbeles, dabūt atlaidi apdrošināšanai), bet tie NAV draugi.

Nu tas, ka neļauj/neļautu/negribētu, nenozīmē, ka iesloga četrās sienās.
Vispār tādas lietas jau attiecību sākumā var izrunāt. Bet nu cik lasīts cosmī, dāmas praktiski neparko nerunā sākumā un vēlāk brīnās kāpēc vīrietis tāds vai šitāds un nedara tā vai šitā..
Es daudz ko izrunāju jau sākumā (saderināšanos, kāzas, bērni, dzīvesvieta utt), arī šo draudzeņu/draugu būšana tika pārrunāta un mans viedoklis ir nemainīgs visu mūžu - man tādu vīriešu nebūs un MANAM vīrietim arī tādas sievietes nebūs. Un kā saka - tāds tādu atrod. Mums nav ar to problēmu. Es pat neiesaistītos attiecībās ar tādu vīrieti, kuram būtu draudzenītes. Un tas nav tāpēc, ka esmu griezsirdīga vai taml. Pavisam ne. Es sevi uzskatu par galīgi pat negreizsirdīgu cilvēku. Man tas vienkārši nav pieņemams un es varu izvēlēties tādu vīrieti, kurš atbildīs manām "prasībām".
Vīrieša draugus un draudzenes esmu ļoti labi pieņēmusi un lielāko daļu uzskatu arī par saviem draugiem/draudzenē, tāpat arī mans vīrs ir ļoti labi pieņēmis manus draugu. Bet pieņemt kādu sirdsdraudzeni, dvēseles radinieci, gandrīz māsu vai taml man i ne prātā nekad nav ienācis. Un domāju, ka man uz to ir visas tiesības.

Pirms padsmit gadiem nopirku Dž.Trolopas grāmatu "Labākie draugi". Ja sanāk iespēja -izlasiet!
Džīna un Lorenss ir labākie draugi jau kopš pusaudžu gadiem. Viņi nekad nav bijuši iemīlējušies. Džīna apprecas ar izsmalcinātu mākslas lietpratēju Fergusu, bet Lorenss kopā ar sievu Hilariju un viņu trim dēliem saimnieko savā Bīhauzas viesnīcā. Kad Ferguss paziņo, ka pamet Džīnu, satriektā sieviete meklē emocionālo atbalstu pie sava labākā drauga...un izrādās, ka robežas starp draudzību un mīlestību ir visai neskaidras.

Man mans labākais draugs ienāca manā dzīvē pirms sešiem gadiem - iepazināmies vienā darba vietā, mums bija līdzīga pagātne un ātri atradām kontaktu. Es uz viņu NEKAD neesmu skatījusies savādāk, kā uz draugu/brāli, nekad arī tā komunikācija nav bijusi "nepareiza". Bet viņa draudzenei es nepatīku, to es zinu. Bet tā kā dzīvojam dažādās pilsētās, plus dzīves ritms atļauj vairāk komunicēt internetā, tad laikam šobrīd es par īstu draudu netieku uzskatīta. Tomēr tās retās reizes, kad dzīvē tiekamies - tad viņš miera labad nesaka, ka tiekas tieši ar mani. Stulbi, bet tā ir.
Arī tagadējā darbā kolēģis ir kļuvis par tādu kā drauga/tēva (kādu sev būtu gribējusi) variantu, vienmēr palīdz ar padomu un dažreiz arī pareizi pasaka par vīriešiem manā dzīvē. Tā kā es ticu, ka var būt tikai draudzība starp vīrieti un sievieti.

+++ Duuja
Pievienojos pulciņam, kas netic tīrai draudzībai starp vīrieti un sievieti. Varbūt, ja būtu tiešām pazīstami no bērnudārza, kopā cēluši smilšu pilis utt., bet ne 5 gadus ilgai draudzībai. Kas būtībā ir 5 gadi? Nekas. Man arī ir bijuši šitādi labākie draugi, draudzenēm tādi ir bijuši, citiem draugiem arī. Pie attiecīgajiem apstākļiem skaistā draudzība vienmēr aizmirsusies un pamodies instinkts. Vienmēr. Ar draugiem šad un tad esam šo tēmu aizskāruši, un visi vīrieši kā viens ir atzinuši, ka vīrietis nekad nevarēs tāpat draudzēties ar sievieti, ja viņa to nepievilks vizuāli un seksuāli.
Paldies Dievam, manam draugam šādu draudzeņu nav. Kaut vai esmu par sevi pietiekoši pārliecināta, zinu, ka nebūtu mierā ar to, ja kādu citu sievieti draugs uzskatītu par savu "dvēseles radinieci", tiktos reizi nedēļā, nedod dies' vēl ķidātu ar kādu mūsu attiecības. Man tas ir pilnīgs tabu, jo es pat savām labākajām draudzenēm par attiecību detaļām nestāstu. Vīrietis, kas tā dara, manās acīs pilnīgi noteikti nav vīrišķīgs.

Man ir bijušas visādas situācijas, bet vispār esmu greizsirdīgais tips. Bijušajam bija daudz draudzenes sievietes, ar kurām tikās arī divatā. Skandālu bija daudz, jēgas precīzi nekādas, jo viņam bija nospļauties par to kā es jūtos, ko par to domāju. Dažas es iepazinu un pat sadraudzējāmies, viena vispār bika tikkk forša sieviete. Bet man par viņām bija miers, jo es zināju ka viņām viņš nekad kā vīrietis neinteresētu, bet man bija nojauta ka viņš kaut vai priekšā paņemt kādu gribētu un tam guvu apstiprinājumu, paldies dievam tās slimās attiecības beidzās.
Pašai pēc tam bija draugs kuru tiešām redzēju tikai kā draugu, nekādas attiecības citas ar viņu nekad negribētu, bet viņš gan bija saķēries, kaut kā draudzību vienalga uzturējām, bijām arī vienā draugu kompānijā, bijām gan meitenes gan puiši, nevienam nekad nekādu romantisku jūtu tur neradās, bet vienalga šad tad dzērumā kādam sanāca pabučoties.
Tad satiku savu tagadējo draugu un visas iepriekšējās draudzības pajuka, arī ar puisi kurš bija samīlējies manī. Viņš drīz vien sagāja kopa ar kadu meiteni un ir jau pāris gadus attiecībās. Bet pa retam mēs kaut ko sarakstījāmies kā iet pa dzīvi, itkā tas arī viss, līdz vienu dienu parunājām ilgāk un sākās kaut kādi divdomīgi joki no viņa puses, un es sapratu ka visu viņš nav aizmirsis un man taja brīdī palika žēl viņa draudzenes, jo iedomājos ka negribētu būt viņas vietā, jo pati esmu piedzīvojusi ko līdzīgu. Tad pārtraucam vispār kontaktu.
Tagadējam draugam paldies dievam nav tādu draudzeņu :D
Protams ir draugu kompānijās citas meitenes bet tās ir draugu otrās pusītes un ar tām arī pati esmu sadraudzējusies, ir vēl viņam daudz kolēģes sievietes, šad tad visi iet patusēt. Nu lai jau...nevar tak pilnīgi izvairīties no pretējā dzimuma :D
Bet ar tādu draudzeni kuru tiekas divatā, čato utt nebūtu mierā...tāda draudzene būšu tikai es :D

Kur te kāda rakstīja, ka aizliedz tikties ar kādu?

Draudzēties "divatā" un tikties "divatā" ar kādu draudzenīti savam vīrietim es neļautu.

Es tikai gribeju nedaudz pakomentet, ka abas puses saja situacija var kludities, gan tas, kuras lauj satikties ar pretejo dzimumu, gan tas, kuras aizliedz vai censas izradit savu nepatiku. Var gadities, ka es ar savu pozitivo pieredzi un sava veida naivumu, iestumsu savu miloto kadas draudzenes apskavienos un var gadities, ka kadas milotais, ieslodzits cetras sienas, atradis darba kolegi, kas iekritis sirsnina. Dramatizeju, protams, bet krapsanas iespejamiba pastav vienmer un diemzel tas viss ir partnera zina, otram cilvekam to gruti ietekmet.. var, protams, novelot, bet, ja gribes, aizies tapat.

Si diskusija loti labi parada, ka mes katrs spriezam pec savas pieredzes. Ja mums pasam ir tuvi viriesu dzimtes draugi, kurus nespejam saskatit seksuala gaisma, tad ari varesim saprast partneri, kurs draudzejas ar pretejas dzimtes parstavi. Un tas, kuram ir bijusi slikta pieredze, kur vienam no draugiem uzrodas jutas, nekad neko tadu neatbalstis.. Katram ta otra pusite ir citadaka, ta ka galvenais vienkarsi atrast tadu, ar kuru saskan.