Šoreiz es tā "SLIKTĀ"!

Ir mulkjiigi kaadam kaut ko aizliegt vai uzstaadiit ultimaatus .
Kaa jau te dazhas ieprieksh teica - ja cilveeks kaut ko gribees dariit, vinjsh atradiis veidu kaa to izdariit pa kluso .
Es personiigi varu teikt no savas puses - es savam virietim uzticos. Lai vinjsh iet ar to bijusho uz kafiju , lai sazvanaas ik pa laikam. Jo ja es aizliegshu - vinjsh taapat atradiis veidus kaa to izdariit , ja labi gribees.
Protams, nav tas ljoti patiikami , bet ir kaadreiz jaapiesliipeejaas un nevar vienmer kaa mazs, ietiepiigs skukjis pieprasiit savu.
Ja viirietis jau no saakta gala ir ar ''slidenaam'' noslieceem tad ir savaadaak..
Bet ja ir uzticiiba, ja man kaa vinja sievietei tiek pieveersta liela uzmaniiba gan publikaa , gan maajaas, tiek lutinaata, iepaziistinaata ar visiem draugiem & gjimenes locekljiem utt , ir ar mieru sapaziistinaat ar to iipasho sievieshu kaartas draudzeni - nu kur ir probleema?
Greizsirdiiba, ierobezhojumi , ultimaati , lieka stresoshana bija tikai dazhi no iemesliem kaadeelj mans viirietis paartrauca attieciibas ar savu ex , ar kuru shobriid ir draugos .
Es esmu izleemusi neiet vinjas peedaas. Lai taa bijusii tagad grauzh nagos, jo ir palaidusi garaam lielisku, gjimenisku , gaadiigu viirieti. :-D

Manam vīram ir bijušās klasesbiedrenes vai citas draudzenes ar kurām reizēm satiekas arī divatā. Bet tas nav bieži, jo viņš ir slikts draugs un nemāk atrast laiku citiem :D Nez, es neuztraucos. Man vīra čoms kļuva par ļoti labu draugu, ejam kopābuz teātri vai koncertiem, vai tāpat kaut kur kādreiz. Vīrs nav greizsirdīgs un neuzstāda ultimātus, ka ejam tikai trijatā.

Es nekad pat ar draudzenēm neapspriežu savu attiecību privātās problēmas. Mans vīrs tāpat. Mēs viņas risinām kopā nevis caur draugiem.

Tātad, meitenes drīkst pārspriest ar savām draudzenwm un forumos sava puiša likstas, darbu, attiecības, intīmo dzīvi, ģimeni un tā tālāk, bet, ja vīrietis savas sievas vai meitenes greizsirdību vai kādu citu scēnu vēlas apspriest, iespējams, lai izprastu labāk situāciju, ar ilggadēju draudzeni, tad tas ir noziegums? Nabaga vīrieši. :D

Ir jau arī cilvēki, kas greizsirdīgi ne vien uz 2. puses čomenēm, bet arī uz radiniekiem (piemēram, māti).. cilvēki ir tik dažādi :)

Neticu tādai vienkāršai vīrieša/sievietes draudzībai...

Man ir bijuši divi vīrieškārtas draugi, bet gan vienā, gan otrā gadījumā ar laiku radās romantiskas jūtas (viņiem). Viens mani tusiņā noskūpstīja (pareizāk sakot- centās noskūpstīt, bet es neatbildēju). Otrs atzinās, ka viņam ir radušās spēcīgas jūtas pret mani, lai gan toreiz abi bijām attiecībās. Bija gatavs pamest savu sievieti, lai būtu ar mani. Man tas bija paliels šoks, jo no savas puses šo vīrieti uzskatīju par labu čomu, ar ko pavadīt kopā laiku, izklaidēties, izrunāties, izpinkšķēties, ja vajag. Un tā mums arī draudzība lēnām izčabēja. Un pēc tam vēl vairāku gadu garumā viņam ik pa laikam uznāca izmisīga vēlme ar mani veidot attiecības. Mierā likās tikai tad, kad es apprecējos un piedzima bērns.
Tā ka caur savas pieredzes prizmu skatoties- nē, neticu tādai līdz galam čomiskai (bez romantiska zemteksta) draudzībai starp vīrieti un sievieti.

Man arī sava dzimuma draudzenes zvana retāk, kad viņām parādās 2. puse :D :D

Nu bet loģiski, ka jaunā draudzene ir neapmierināta. Vīrietis jau arī negrib piekāpties, īsti nesaprotu tādu draudzēšanos, kur jāsatiekas reizi nedēļā un gan jau jāsazvanās arī reizi dienā.

Tu ienāci viņa dzīvē tikai nesen, tas kāds viņš ir tagad un kādu tu viņu mīli ir tava izvēle. Ja nevari to pieņemt un tavs nodoms ir viņu mainīt, tas tik noved pie strīdiem. tev ir izvēle. Neliec viņam justies vainīgam par tavu izvēli!

Diezgan murgaini skan...kāds viņš ir ar to tur maz sakara. Atvaino bet tas ka viņa nevēlas citu sievieti viņa dzīvē, kurai viņš skrien stāstīt visu, dzert tēju divatā utt nav gluži saucams par nodomu mainīt vīrieti. Vismaz es tur neredzu nekādu saistību. Kā tieši viņš būs mainījies ja ar tevi vairs nedraudzēsies? Visticamāk nekā :)

Man šķiet, ka šādās situācijās ir tik daudz un dažādi scenāriji... grūti sniegt atbildi. Esmu saskārusies ar dažādām atšķirīgām situācijām par un ap tēmu :)
Protams, viena lieta... cik nevainīga ir draudzība starp pretējo dzimumu? Nāk prātā 2 piemēri, kas pēc apm 10 gadu ilgstošas čomošanās pārkāpa robežas.. Viens no stāstiem turpinās tā skaisti, ģimene utt., otrā gadījumā ir sastila sila.. mīlestība prom un arī draudzība vējā.
.
Man ļoti patīk tā doma, ka meitenes vajadzētu iepazstināt, satuvināt.
Ar drauga bijušo man ir labs kontakts.. brīnišķīga sieviete! Un ne visiem lieliskiem cilvēkiem izdodas sadzīvot.. tāda ir dzīve. Jauki, ka pastāv draudzība. Viņa dzīvē ir arī sievietes, ar kurām uzturēts draudzīgs kontakts... arī ar viņām man nav nekādu problēmu.
.
Bet nāk prātā arī ex. Viņam bija draudzene.. arī ar vairāku gadu stāžu. Un tas bija diezgan murgaini! Jo viņa bija bezmaz fantastiska un saprotoša sieviete bijušā klātbūtē.. bet ar mani divatā.. viņai nāca nejaukas dzēlības utt. Bijušais neticēja, kad atstāstīju.. domāja, ka es greizsirdīga.. pārspīlēju. Tiesa laiks rādīja, ka man tomēr bija taisnība..
.
Nereti arī vīrieši savas otrās pusītes nostādā tādās situācijās, ka viņām rodas antipātijas pret čomenēm.. sazinās pa kluso.. satiekas un neko viņām nepaziņo. Tas ir tikai normāli, ka sievietei tāda rīcība nepatiks!
.
Tikpat labi arī 2. puses var būt ļoti nepašpārliecinātas un principiālas. Čomam bija meitene, kas tiešām jocīgi pret mani izturējās.. man bija sajūta, ka esmu dēmons... lai kā arī nemēģinātu ar viņu satuvināties.. atmetu roku un samazināju komunikāciju ar čomu. Mīļā miera labad. Draudzība nekur nepazuda. Mums kontakts atjaunojās pēc dažiem gadiem.
.
Varētu vēl un vēl turpināt.. bet pietiks ar šo palagu :D

Strīdi būs jebkurās attiecībās, kurās viena puse otrai kaut ko kategoriski aizliegs, nepieņems otru ar tādu apkārtni un cilvēkiem, kādi viņam ir riņķī utt, vienalga, vai tā esmu es, vai kāds čoms, darba vieta, brīvā laika pavadīšana vai tml, neredzu vispār nekādu sakaru ar pašapliecināšanos, bet katram jau sava sāpe :D

Tu ienāci viņa dzīvē tikai nesen, tas kāds viņš ir tagad un kādu tu viņu mīli ir tava izvēle. Ja nevari to pieņemt un tavs nodoms ir viņu mainīt, tas tik noved pie strīdiem. tev ir izvēle. Neliec viņam justies vainīgam par tavu izvēli!

Un tagad no jaunās meitenes puses - viņš ienāk viņas dzīvē nesen, viņa ir tāda, kura nespēj pieņemt vīriešu-sieviešu tik tuvu ne-romantisku draudzību, lai tad viņš mīl viņu tādu, kāda ir, tā ir viņa izvēle. Ja viņš nevar viņu pieņemt un grib mainīt, tad tik pat līdzvainīgs strīdos. Lai neliek justies sievietei vainīgai par viņa izvēli!

Manuprāt, tā tomēr ir baigā vēlme pašapliecināties uz cita rēķina - tādas situācijas kā autorei, Ishi, French girl utt. , jo šķiet, ka viņas gūst baudu no tā, ka viņas ir (vai varētu būt, ja sieviete uzzinātu par vīrieša meliem) iedīglis strīdiem vīrieša attiecībās. Te varētu nopietni padiskutēt, kurām no pusēm ir zemāks pašvērtējums, tā, kura baidās, ka viņai atņems vai tā otra, kura grib būt augstāk hierarhijā nekā vīrieša sieviete.

BET.... cik nepareizi ir norādīt ar ko vari un ar ko nevari komunicēt! Tu ienāci viņa dzīvē tikai nesen, tas kāds viņš ir tagad un kādu tu viņu mīli ir tava izvēle.

Šis tiešām man atgādinā tādu suns uz siena kaudzes sindromu. Mainīt otru un uzstādīt ultimātus ir slikti, tomēr, ja jūsu draudzība ir tik tīra un gaiša, tad arī Tev pašai būtu jāsaprot, ka nedaudz jāatkāpjas un jābeidz celt sevi augstāk par viņa mīļoto sievieti, jo pazīsti viņu ilgāk. Nu un? Tas nenozīmē, ka Tev ir lielāka teikšana par viņa dzīvi. Nenoliedzami, ir cilvēki, kam draugi ir ļoti, ļoti svarīgi, bet Tu tak nebūsi tā, ar kuru viņš taisās veidot ģimeni, radīt bērnus, novecot kopā, tāpēc ļauj viņam to būvēt un nemaisies kā trešais ritenis. Tas taču visiem skaidrs, ka parādoties attiecībām, draugi nedaudz pabīdās otrā plānā un īstam draugam tas būtu jāsaprot un jārespektē. Iespējams, Tu centies to darīt, bet pēc rakstītā, izskatās, ka jums tas neizdodas un man rodas sajūta, ka esi greizsirdīga. Ja vien viņa jaunā draudzene nav psiha paranoiķe, tad šādas draudzības izvirzīšana priekšplānā man tomēr liek domāt, ka kaut kas tīrs tur nav. Gan no viņa, gan Tavas puses. Nesaku, ka tā 100% ir, bet man ārkārtīgi kaitina tādi draugi, kas arī paši otru mēdz uzskatīt savu privātīpašumu. Man reiz bija tāda labākā draudzene. Uzsvars uz bija. Manuprāt, ja starp labāko draugu attiecībām sāk parādīties greizsirdība, sāncensība u.c. īpašības, tad tie nav īsta draudzība, bet draudzības izstrādājums.

Māsai draudzene, ne pati māsa

Ir ir tādas sievietes, kuras domā, ka ir labākas par otrām pusītēm vai sievām, ja vīrieši izvēlas laiku pavadīt ar viņu ne sievu/meiteni. Jeb tās, kurām uzmācas un guļ ar aizņemtiem arī domā, ka redz cik labākas kā stulbās histēriskās sievas. Es ne par posta autori. Atsaucoties uz minkuns komentaru. Man masai viena tāda ir. Viņa pati to saka - redz, viņš sēž kafejnīcā ar mani, jo esmu foršāka kā viņa sievele, vienkārši noprecēt tādu kā mani nevar, vot i samierinas ar savu tirānu. Nu naivas, bet ko tur...

Nesaku, ka autorei ir manis aprakstītā situācija, bet...
Zinu dāmīti, kurai to vīrieti (it kā) nevajag, bet vaļā arī nelaiž... Tjipa -labi draugi, bet nuuuu.... Vīrietis sastrīdas ar sievu -uzreiz zvana šitai, sūdzas, viņa - gatava uzklausītāja jebkurā diennakts stundā, rociņas paturētāja, uz kreņķiem glāzītes ielējēja... Un- jā, nekāda sexa tur nav, bet šie "palīdzības mirkļi" manis pieminēto "draudzeni"burtiski uzlādē, izskatās, ka viņai tā ir tāda pašapliecināšanās, vai? Ka sieva ir stulba, neiejūtīga, izlutināta k*ce, bet lūk viņa ir vislabākā,visasaprotošākā, visiejūtīgākā, visvisvis... Un kad nu drauga ģimenē atkal iestājas miers un saticība, tad "draudzene"nervozē kā traka!
Neizprotu...Bet savam vīrietim šādu "draudzeni" nevēlētos ne-par-ko!

Es par to skesualitāti pilnīgi piekrītu. Esmu mēģinājusi draudzēties ar vīriešiem. Kad biju brīva un man "draugi" sāka izteikt komplimentus un pa dzērumam divdomīgus jokus, es tikai pasmējos un sapratu, ka tīra draudzība jau nu nesanāks. Citreiz man pat patika paflirtēt, nav jau jālec gultā vai jāmēģina attiecības, ja arī spriedzīte ir. Bet kad man parādījās draugs, pat viņa draugi un radi ir bijuši pārāk draudzīgi. Un tāpēc man nav ticības. Protams, nav jau nekas jādara, var ignorēt to, ka otra persona šķiet fiziski ņemama, jo mēs robežu nepārkāpsim, bet nu tad tā nav tikai draudzība. Ja kāda liekas fiziski pievilcīga, tad tā draudzība nav tik nevainīgi tīra un šķīsta esot attiecībās ar otru, lai tiktos divatā.

petunijayyy, piekritu, man butu pasai psihologiski gruti uzturet draudzibu ar kadu kuram ir simpatiijas pret mani, tapec visticamak draudziba nemaz neturpinatos. Naivi, bet domaju, ka manam milotajam cilvekam, butu tapat. :) Nu nav visi viriesi mezoni, kuri ierauga izskatigu sievieti, kas gatava iesaistities fiziska kontakta, un instinkti izdara visu vina vieta.. ja ari ir tadi viriesi, to diezgan atri attiecibas var nolasit.
Bet es ari neatbalstitu situaciju, kur partneris visu laiku savu brivo laiku pavaditu ar kadu draudzeni un, piemeram, mana vienigaja brivdiena, ietu kafijot ar vinu, nemaz neaicinot mani. Ari slapstisanos aiz muguras neatbalstu, jo ka jau te mineja, fakts par melosanu jau pasaka visu.