netipiska situācija, jo pārsvarā lasu rakstus, kad viss ir vērsts otrādāk. Ir kāda cita "ļaunā čūska", kas bendē attiecības.
Bet šoreiz es esmu tā, kas vēršas pēc padoma.
Esmu labos draugos ar vīrieti nu jau kādus 10 gadus, sarunas vienmēr norit bŗīvi un nepiespiesti, var uzticēties, tiekamies regulāri kaut reizi nedēļā un kopā ir interesanti. Pasēžam un parunājam, dodamies kaut ko jaunu apskatīt, papusdienojam u.t.t. Zinām, ka viens otram varam uzticēties un ir patīkami kādam izstāstīt ko tādu, ko ar draudzenēm nav tik viegli izrunāt. Tur nav šaubu, tikai draudzība un viss. Man ir savs vīrietis un viņam ir sava sieviete. Mēs tikai baudām viens otra kompāniju.
Bet viņam jau kādu laiku ir parādījusies sieviete, viņš viņu ļoti mīl un vēlas to pašu labāko, bet viņa ir neapmierināta ar MANI. Es viņai viņu atņemu. Bet tā nav, es vēlu viņiem tikai to pašu labāko un ceru, ka viss izdosies, bet ir muļķīgi pieprasīt 10 gadu draudzībai tagad pielikt punktu.
Vīrietis šajā situācijā neļaujas šantāžai un stingri nosaka, ka draugi (mani) ir jāpieņem. Tā pat kā viņš pieņem viņas draudzenes.
Esam par to runājuši un es arī respektētu viņa nostāju, ja tomēr pārtrauktu komunikāciju ar mani ( viņš šādu scenāriju pat nepieļauj),
bet šis jau nav risinājums!!!
Ar laiku jau būs vēl daudzas citas lietas, kas draudzenei nepatiks un uzstādīs ultimātus.
Ko jūs par to domājat? Vai esat bijušas šādā situācijā? Vai sievietes tic draudzībai ar citu sievieti, ja runa ir par viņas vīrieti?
Viņas vietā es laikam ar būtu neapmierināta, bet ja tas ir jāpieņem, tad censtos vismaz to draugu iepazīt, nevis uzreiz brukt virsū. Kaut vai tā ir sieviete!
66
