Es minēju, savā gadījumā, ka nav tik daudz runa nav par milzīgu greizsirdību, nedrošību, nepārliecinātību, apdraudētību vai ko, bet par to, ka sagaidītu, ka vīrietim es, kā tā, ar ko veido ģimeni, būtu tomēr citā lomā, ne kā visas sievietes kā vienotas draudzenes bez maz vai. Tas tā nedaudz pārspīlēti, bet nu domai. Tas nenozīmē, ka es teiktu, lai tūliņ pārceļamies, izdzēš no fb, telefona un vispār skriešus pārvietojas, ja satiek, bet to, ka draudzība var notikt lielākā lokā, lielākā draugu bariņā, kur tad arī sapazītos varbūt, būtu laiks, kad man būtu svarīgi, ka vīrietis tomēr koncentrējas tam, kas notiek starp mums, ka nav tas bez attiecību periods, kad var skraidīt un nerēķināties ne ar ko. Kādam tas der, kādam ne. Ja tas neder draudzenei, neder arī vienkārši draudzenei, tad loģiski man būtu vērtēt prioritāri to meiteni, ar kuru esmu attiecībās, kompromisu veidot par labu ģimenes dzīvei, jo vienkārši draudzene, sieviete domājams saprastu un būtu aizdomīgi, ja ļoti ceptos par to, ka tagad kafijošanas un kopīgas raudāšanas tik bieži vairs nebūs - ne jau katru nedēļu, tiešām man (jā, man) tad būtu sajūta visticamāk, ka esam divas meitenes viņam un taisāmies veidot harēmu. :D
66
