Neviens nav perfekts!

petunijayyy, neatkārtošos, ka neviens nevienu nepameta. Mēs vienkārši izšķīrāmies un arī pēc šķiršanās viens otru atbalstījām, kā normāli, pieauguši cilvēki dara, nevis uzmet lūpu un taisa drāmas, pieraudot spilvenus, izmetot visas kopīgās bildes, nobloķējot utt.
Starp citu, jā, bija viens pasākums, kas pat man šķita dīvains - es biju kopā ar savu draugu, mans ex ar savu meiteni un mēs ciemojāmies pie viņu radiem, ko visi savstarpēji pazinām. Rezultātā viss bija jauki un sirsnīgi un tā awkward sajūta radās tikai tad, ja par to aizdomājās.

Kārtības nemīlēšana.
Nopietni, viņš ar kārtību ir uz Jūs, esmu audzinājusi un teikusi, ka man tas traucē, bet viss tāpat turpinās. Protams es dienu no dienas nepārmetu, bet vēlos, lai šī slimība beidzot pāriet.
Un reizēm arī man tracina viņa bērnišķīgā attieksme, kā teikt tas ir tas ko es mīlu, un ko nīstu.
Bet kā jau sacīji - neviens nav perfekts.

Tieši mana situācija (t):-D

Manuprāt, īstā problēma ir tas, ka sēdi uz diviem krēsliem, draugu pameti, bet izturies tā, it kā esat kopā, kamēr pašai jaunas attiecības, jaucies iekšā viņa attiecībās. Tev, manuprāt, ir lielākas pašvērtības problēmas nekā tai meitenei. Un nē, manuprāt, nav adekvāti kontaktēties ar ex ģimeni utt, varbūt arī joprojām brauc pie viņa uz svētkiem pie ģimenes un sēdi starp veco draugu un viņa jauno meiteni? (t)

petunijayyy, kāpēc nelaist vaļā? Cilvēcīgi un draudzīgi apjautāties, kā klājas vecākiem, palīdzēt, ja ir kāda problēma un es varu piedāvāt risinājumu, uzturēt kontaktu ar viņa radiniekiem, ar kuriem sadraudzējos (un ir labākas attiecības nekā viņam pašam) - tā būtu tā nelaišana vaļā?
Un es viņu nepametu, bet gan paskaidroju, kādēļ tādas attiecības, kādas mums tolaik bija, nav ok un tādām tām nevajadzētu būt. Man vispār nepatīk attiecību dramatizēšana Holivudas filmu stilā - visu var izrunāt kā normāli, pieauguši cilvēki, nevis burt drāmu tur, kur tās nav.
Tagadējai meitenei vajadzētu būt nedaudz vairāk pašpārliecinātai par sevi. Un tā, manuprāt, ir arī īstā problēma. Ja esi pārliecināta par savām attiecībām, tad arī nav nekāda pamata greizsiržot ne par vecām, ne jaunām attiecībām, ja vien tur, protams, nav pamats (sarakstes/sarunas ar pikantu pieskaņu utml.).

Es vispār nesaprotu to vēlmi uzturēt kontaktu vai draudzību ar bijušajiem.. tad ko šķīrāties, ja tik nešķirami esat :D Es arī nesen domāju moš mēģināt tīri draudzīgi dažas reizes satikt vienu bijušo pret kuru vairāk nav nekādu jūtu un daudz laika jau pagājis utt. Satikos pirmo reizi, nu ok, bija interesanti tīri uzzināt, kā viņam pa šiem gadiem gājis, kā iet tagad utt, bet tas arī viss. Tad viņš man atkal piedāvāja tikties, biju tieši svaigi izšķīrusies no pēdējām attiecībām un domāju ok, pakratīšu sirdi bijušajam par bijušo, tīri interesanti :D tāpēc satikos, jā, bija ok, bet nu es sapratu, ka nejūtu es nekādu vēlmi ar viņu draudzēties, neinteresē viņš mani vairs ne kā vīrietis, ne pat kā cilvēks vairs, jā reizi gadā apsveikt dzimšanas dienā un uzzināt kā iet var, bet nekas vairāk vispār neinteresē. Tad viņš man piedāvāja pārvākties pie viņa, tā kā tikko biju izšķīrusies utt, sāka izrādīt interesi un tad es sapratu, ka nu nav tāda draudzība iespējama, nesaprotu cilvēkus, kas to uztur :D

ja kādreiz izšķirsimies, tad tāpat uzturēsim kontaktu un tiksimies pa laikam, jo pirmāmkārtām mēs viens otru mīlam kā puisis un meitene, bet otrāmkārtām - viens otram esam labākie draugi

Un kas tad būtu bijušā puiša jaunā meitene viņam? Nesaprotu mazliet šo, suns uz siena kaudzes sindroms? :-D Priekš kam?

Rabbit, es rīkotos tāpat kā tā meitene. Man nav saprotama vēlme puisi pamest, bet pēc tam nelaist vaļā. Tā pat nebija viņa iniciatīva izbeigt attiecības, kā tieši, tavuprāt, būtu par to jājūtas viņa tagadējai meitenei? Meitenes vietā es panāktu to, lai ar tevi kontakts vispār pazustu.

Par autores problēmu - hei, es esmu tā ex, ar ko tiek uzturēts kontakts. Ok, droši vien ne tieši TĀ ex, bet līdzīga situācija ir :) Un ir ļoti žēl, ka mana bijušā puiša draudzene nav pret to saprotoša. Un es īsti nesaprotu, kāpēc - man jau bija citas attiecības, bet mēs uzturējām kontaktus, reizēm kopīgi pavadījām brīvo laiku gan divatā, gan trijatā un bez jebkādām slēptām domām vai motīviem. Kad viņa ienāca viņa dzīvē, gājām un aicinājām viņus abus ciemos un, šķita, ka viss ir daudz maz ok, bet vienmēr varēja just no viņas puses kaut kādu atturīgumu, neuzticību, lai gan tam vispār nebija pamata ne mūsu uzvedībā, ne sarunās. Protams, es nezinu, ko mans ex viņai ir stāstījis par mani - iespējams, tas kaut ko ietekmē. Viņi dzīvo citur un, kad viņi abi kopā ir pilsētā, kurā dzīvoju es, nekad neciemojas un neierosina tikties. Kad viņš ir viens pats, tad labprāt brauc ciemos parunāties, kā iet, kas jauns. Es nesaprotu, kā var nogriezt kā ar nazi ilgstošas, nopietnas attiecības. Es zinu un jūtu līdzi viņa ģimenei, un viņš manējai. Ja mēs būtu satikušies kādu gadu - nu tad skaidrs, ka tas nebūtu tik svarīgi... Šķiršanās iemesls - vienkārši sapratu, ka pēc tik ilgām attiecībām man būtu vajadzējis gribēt ko vairāk, bet man uznāca drebuļi no tādas domas vien, tādēļ piedāvāju šķirties. Un tas bija pareizs lēmums, jo tagad mums katram atsevišķi ir daudz labākas attiecības nekā esot kopā :) Un es patiešām priecājos par viņu!
Par tracinošajām lietām pašreizējās attiecībās - draugs ļoti uzvelkas par lietām, kas vienkārši jāpieņem kā fakts un jāsamierinās, jo uztraukšanās to tāpat neatrisinās. Tas var sabojāt viņa garastāvokli uz veselu dienu. Sākumā man to bija grūti pieņemt - likās, ka es esmu vainīga un gribējās viņu nomierināt, uzlabot garastāvokli. Rezultātā sapratu, ka vislabāk likt viņu mierā, jo tā ir viņa iekšējā problēma, ar ko jātiek pašam galā. Bet tas joprojām kaitina :)

Wouw, tava situācija Lattte izklausās interesanta. No vienas puses es varu iztēloties, jo ar manu puisi sarunājām - ja kādreiz izšķirsimies, tad tāpat uzturēsim kontaktu un tiksimies pa laikam, jo pirmāmkārtām mēs viens otru mīlam kā puisis un meitene, bet otrāmkārtām - viens otram esam labākie draugi un šķiršanās jau nemainītu draudzību. Bet vakariņas ar ģimeni un tā, bik pa traku. Es domāju, pasaki viņam kā jūties un izrunājaties, jo ja jau viņš ir perfekts, tad sapratīs kā jūties un kaut ko pamainīs.

Domāju, kas tās varētu būt par lietām, bet daudz neko nevaru izdomāt. Šad tad ir mirkļi, kad kaitina nenomazgātie trauki. Esam izrunājuši, ka par cik es vienmēr gatavoju, tad viņam ir jānomazgā trauki. Kādreiz to cītīgi darīja pēc brokastīm, bet tagad ir palaidies un biežāk atnākot pēc darba mājās es ieraugu izlietni pilnu ar traukiem nekā tukšu. Bet parasti cenšas man Uzrakstit, ka nomazgās , kad atbrauks pēc treniņa, lai gan no rītiem viņam ir tik daudz laika atšķirībā no manis, ka viņš to varētu izdarīt 2 minūšu laikā. Vel bija brīži, ka zeķes dzīvokī bija vairak kā vajag. Bet tad kad man apnika aizrādīt, tad pamanāmi salieku visas čupā uz krēsla un tagad zekes neesmu manījusi.

Tā pat nav pāŗmācīšana, ko tur pārmācīs ja iespējams vairs nekad uz ceļa konkrēto braucēju nesastaps, atbildes reakcija tāda, kuru kontrolēt protams var, uzvelk gan arī. Spriedīšu pēc gadiem kad būs kāds stāžš, pilntiesīgs satiksmes dalībnieks vel neesmu, un jau šis tas gan noteikumos gan ceļos, gan satiksmē nešķiet pieņemami. Jo nu kamon, cik dažādi raksturi, spēkrati, segumi utt apstāķlu sakritības sastopas vienuviet katru reizi uz ceļa, un iespējas ierobežotas, ka nu tik.

Nu uzpīpini - no tā jau sliktāk noteikti nebūs, bet šādas “pārmācīšanas”, kad apdzen un uzdod pa bremzēm - nevienu nepārmāca, bet vnk pakļauj visus apzinātam riskam. Vai tiešām tas ir tā vērts?...

Visa ceļa garumā ja savādāk vnk nebrauc, tad jā, ok, garām un miers, bet gadās, ka vienu brīdi tā otrā tā, vienā uz saviem strikti 90 brauks, tad pēkšņi noriskēs un nezkas niotika ka uz 140 tas pats braucējs piem, tā domājis biju - ja notiek, tad gan pakaļ prasās braukt un vel logs jātver un "nahuj" jāparāda, kā savādāk, atvainojos...

KB-9, tas nav loģiski, tas ir stulbi. Pietiek jau ar to, ka kāds vnk bremzē, bet kāpēc noteikti jātērē savi nervi un jāriskē ar visiem iesaistītajiem, lai itkā pārmācītu?!? Priekš kam? Tu zini iemeslus, kāpēc šis vadītājs lēnāks? Varbūt viņam salonā mazulis brēc vai kaut ko prasa (novērš uzmanību), varbūt bija smaga naktsmaiņa un šis noguris, varbūt vnk aizsapņojās, vai jūtās slikti u.tml. Lai kādi būtu iemesli - ne tava darīšana. Kā parādās iespēja apdzen un brauc prom, nevis kādam kaut ko pierādi!

Vai ir normāli, kad kāds priekšā iebremzē, un tad izdomā aizlaisties un palikt neko parādā??? Norm parādība ja kāds prekšā bremzēs, jop.... pēc tam kādā brīdī izdomās, ka viņam vajad pēķšņi daudz ātrāk, tad loģiksi, ka ir šoferi, kas brauc arī šādiem pakaļ tai brīdī, un pēc tam to pašu ar šiem darītājiem izdara, jo tas uzvelk noteikti.

Neons, pilnīgi piekrītu tev, normāli tas nav(t)

:-D tad jav ok. Pārņemsi Sognare.. ar laiku savējā vadīšanas stilu.

Šobrīd esmu viena un laimīga ((l)), bet, tad, kad biju attiecībās un tajās man kaut kas ļoti nepatika, tas nekaitināja - lūkoju saprast, vai tas ir tas, ar ko varu sadzīvot, ja nevarēju, tad lūkoju, ko darīt lietas labā un skatījos, kā viņš pats to uztver un ko (ne)dara. Galu galā visas attiecības ir pagātnē, un labi, kā tā. :-P
.
Manuprāt, mīlestības pilnās attiecības trūkumi nav trūkumi, bet vieta izaugsmei. Un, jā, neviens nav perfekts, bet, ja pašai tas neperfektais šķiet tāds nesvarīgs nieks vien, tad galu galā otrā pusīte ir perfekta. (l) Un cilvēcīga līdz ar to. :)
.
Kas attiecas uz Tavu situāciju - nu, Tev pašai labāk zināms, kādas šobrīd viņiem tās attiecības. Otrās pusītes ir tās, ar kurām attiecības ir svarīgākais dzīvē, tikai tad nāk draugi un citi, lai arī cik tuvi, dārgi un ilggadēji vai vēl nez kādi viņi būtu. Tātad, ja Tu jūties tā, it kā Tu viņam būtu aiz viņas, manuprāt, Tev krietni nāktos padomāt, kādas tad patiesībā ir Tavas attiecības ar Tavu spāni. Tas arguments, ka viņam no viņas bija sekss tikai 3x gadā, nav arguments. Jo tikai sekss vēl nav attiecības. Ja vienīgais labums no Tevis viņam ir tas pietiekami biežais sekss, bet nav jums tādas kārtīgas, tuvas un intīmas emocionālās, garīgās un dvēseliskās intimitātes, tad stipri apšaubu, vai tā vispār ir mīlestība tās skaistākajā nozīmē. Bet, kā pa īstam viņam ir ar Tevi un viņam ir ar viņa ex - to zināt būs Tev pašai. ;) :)

Sognare, te jau nav runa par to, vai viņš māk kaut ko vai nē... Te ir tas moments, ka viņš riskē ar jums visiem (tai skaitā arī citā mašīnā sēdošiem) pārbaudot cita vadītāja spējas un reakciju. :-/ Tevis dēļ, nesēdies pie viņa mašīnā un neļauj viņam vest jūsu bērnu, kamēr apjēgs ar ko viņš šitik muļķīgi riskē.

Neons esmu viņam to teikusi,sākumā teica,ka mak auto vadīt ,lai neuztraucos,bet kad sāku teikt ,ka var būt reiz būs liktenīgā kļūda,tad gan uz to brīdi aizdomājas.:-/