Šobrīd esmu viena un laimīga ((l)), bet, tad, kad biju attiecībās un tajās man kaut kas ļoti nepatika, tas nekaitināja - lūkoju saprast, vai tas ir tas, ar ko varu sadzīvot, ja nevarēju, tad lūkoju, ko darīt lietas labā un skatījos, kā viņš pats to uztver un ko (ne)dara. Galu galā visas attiecības ir pagātnē, un labi, kā tā. :-P
.
Manuprāt, mīlestības pilnās attiecības trūkumi nav trūkumi, bet vieta izaugsmei. Un, jā, neviens nav perfekts, bet, ja pašai tas neperfektais šķiet tāds nesvarīgs nieks vien, tad galu galā otrā pusīte ir perfekta. (l) Un cilvēcīga līdz ar to. :)
.
Kas attiecas uz Tavu situāciju - nu, Tev pašai labāk zināms, kādas šobrīd viņiem tās attiecības. Otrās pusītes ir tās, ar kurām attiecības ir svarīgākais dzīvē, tikai tad nāk draugi un citi, lai arī cik tuvi, dārgi un ilggadēji vai vēl nez kādi viņi būtu. Tātad, ja Tu jūties tā, it kā Tu viņam būtu aiz viņas, manuprāt, Tev krietni nāktos padomāt, kādas tad patiesībā ir Tavas attiecības ar Tavu spāni. Tas arguments, ka viņam no viņas bija sekss tikai 3x gadā, nav arguments. Jo tikai sekss vēl nav attiecības. Ja vienīgais labums no Tevis viņam ir tas pietiekami biežais sekss, bet nav jums tādas kārtīgas, tuvas un intīmas emocionālās, garīgās un dvēseliskās intimitātes, tad stipri apšaubu, vai tā vispār ir mīlestība tās skaistākajā nozīmē. Bet, kā pa īstam viņam ir ar Tevi un viņam ir ar viņa ex - to zināt būs Tev pašai. ;) :)