Ká lai sevi nomierina?

Ir daudz citu diagnožu bez VD (un depresijas, neatsaucos uz to), ar ko palīdz cīnīties psihiatrs un psihoterapeits (ar vai bez zālēm), piemēram, borderline personality disorder un citi. Es nedomāju, ka ir jāpiedēvē sev slimības, bet šis komentārs tikai zināšanai, ka bez VD ir gana daudz citu diagnožu, no kuras var būt šādas un līdzīgas pazīmes (arī agresija).
Ņemot vērā tavu vecumu, domāju, ka tas pāries, ja strādāsi pie sevis. 17 gadi tomēr nav pieaudzis, stabilizējies cilvēks. Galvenais strādāt pie sevis, nevis pieļaut šo uzvedību kā normu. Var pašai strādāt lasot informāciju par šo tēmu, nodarbojoties ar jogu utt, var aiziet pie psihoterapeita, kas iemācīs atpazīt un novērst trigerus, kas tevī izsauc sliktas fiziskās sajūtas vai agresiju.
Man liekas, būtiski ir sevi nodarbināt (ar patīkamām un noderīgām lietām, tā pati joga, sports vai kas cits).

Man VD beidzot pazuda, kad pamainīju savu uzturu un atteicos no ogļhidrātiem, cukura. Reāli palīdz, sakārtojas nervu sistēma, garastāvoklis, panikas lēkmes izzūd. Pamēģini

https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/216853-vegetativa-distonija/?sort=ASC&pnr=2

Piespiedu kārtā jāmēģina koncentrēties uz apkārtējo vidi - analizēt piekšmetu izskatu, skaņas, smaržas. Citreiz nostrādā, katrā ziņā tas neļauj panikai iet līdz vājprātam.

Kad uznaak panikas leekmes, galvenais ir elpot. Ar kontoli jaameegina elpot leenaam, ar dziljaam, pilnaam ieelpaam. Ljoti paliidzees kaut vai 10 minuusu "guided" meditaacija (Youtube pa pilnam var atrast visaadas). Paliidzees arii domu noveershana no probleemas, iesleedz fonaa kaadu komeedijseriaalu.. Kaut ko vieglu, bet interesantu. Noskaties "Friends" seeriju, piemeeram. Un dzer daudz, daudz uudens.

Līdzīgi kā Pārsliņai, man viens cilvēks lika par sevi nokaunēties, kad sūdzējos par visādiem sīkumiem kā baigākajām traģēdijām, viņš tikai pateica ''first world problems''. Arī palīdzēja, kauns par muļķībām tagad gan pārdzīvot, gan sūkstēties, likt paskatīties kritiskāk, vai tad tiešām ir tik traki.

Vispareizākais lēmums, manuprāt, būtu doties pie speciālista, bet iepriekš negatavojies, pastāsti viņam savu situāciju, kas notika, viņš, uzdodot Tev jautājumus, atradīs iemeslu šim visam un beigās nonāksiet arī pie secinājuma - no kā Tev tas bija, un ko tagad darīt! :)

Es dzīvoju kopā ar VD slimnieku, pati ar to slimoju & ļoti labi atšķiru kaprīzes no VD lēkmes. Sarkasma tu nekāda - dauzīt lietas (un pati esmu to darījusi) ir mazā bērna variants, kad dusmas uznāk no tā, ka mamma veikalā nenopirka konfekti. VD slimnieki vispār nedrīkst šitā psihot, jo tādas ārdīšanās izsit no līdzsvara. Tā vai savādāk - VD nav šizofrēnija vai cita nopietna saslimšana, ko izārstēt var tikai ar zālēm. Bieži VD slimnieku problēma ir tā, ka viņi nevar pieņemt faktu, ka viss nenotiek precīzi pēc viņu prāta, un tā, nu, ir mācība, ko apgūt un ieskaidrot sev pašam.
Man VD lēkmes sākās pirms kāda pusotra gada, un arī es pie konfliktiem esmu ārdījusi sevi ārā, raudājusi un dauzījusi lietas. Man paveicies, ka man ir cilvēks, kas nevis uķi-puķi blakus stāv un moerina, bet reāls dzīves koučs. Tas ir mans labākais draugs, un pēdējoreiz, kad man bija šitāda histērija, viņš man nostājās blakus un pateica: "Sāpīgi ir, kad dzīve piespiež pieņemt to, ka ne viss notiek pēc svilpiena, droši izraudies cik tev vajag." Un aizgāja. Baigi iedeva pa galvu, kaut gan nebija patīkami to pieņemt un dzirdēt. Tāpēc arī teicu: get your shit together. Neviens cits to neizdarīs Tavā vietā.

Nervostrong jābūt pieejamam katrā aptiekā, cena gan jau pāri 5 eiro

VD izpausmēm piemīt burvīga īpašība - pāriet. to nu es arī atgādinu sev katru reizi, kad šķiet, viss brūk un jūk pa vīlēm kārtējā panikas lēkmē. (vismaz man) ir vieglāk tikt tam pāri, ja zini, ka tam būs beigas.
.
vēl ļoti labi palīdz sports (sevišķi ūdens procedūras) un cēloņa atrašana (pārslodze mācībās, darbā, attiecībās, ilgstošs negatīvo emociju aizturējums utt. utjp.) un novēršanas iespēju meklēšana, jo pēc pieredzes varu apgalvot - jo ātrāk sakārtosi to, kas šobrīd ir trauksmes pozīcijā, jo pašai nākotnē būs vieglāk. VD ir tieksme atkārtoties, ja ilgāks kairinājums, tad arī dzīves mierīgākajos brīžos.
.
bet tomēr sākumā ieteiktu iet meklēt palīdzību. sākumam tas varētu būt tas pats ĢĀ, pāris izmeklējumu un pāris konsultāciju. ja pateiks, ka esi vesela, bet izpausmes turpināsies, tad jā, visdrīzāk tā ir VD.

@samanta__23067 man augustā palika 17, bet tas iepējams pat faktu nemaina. Mani arī nomāc jautājums, kas būs tad, ja sevi nesavākšu, kas būs tas ko es izdarīšu. Māsa kādu laiciņu atpakaļ minēja un prasīja vai man VD esot. Nebija ne mazākā nojausma kas tas ir, devu Googlei priekšroku, palasīju, daži punkti sakrita. Kad lasīju atkal šodien, ir viss.

@pārsliņa tas ir tikai uz īsu laiku. Pēc laiciņa, atgriežas viss atpakaļ. Protams manis pašas vaina vien ir. Ar mammu sanāca runāt šodien, prasa kāpēc es esmu tik agresīva pēdējā laikā, kāpēc viss mani tik ātri uzvelkot. Paskaidrot arī nevaru, jo īsti atbilde tam nav

@nikola stulbs jautājums, bet tas zāles ir pieejamas visur? Un ap cik viņas apmēram maksā?

@althea man arī bija domas par jogu, bet kautkā grūti sevi motivēt uz to tagad, nu uz zāli eju regulāri katru dienu, izlaižu 6dienas darba dēļ, jo vēlu atnāku mājās. Protams ka ir sīkums, bet kad mēģini aizmirst pagātni un mīļā draudzene visu situāciju pasliktina, tad nomierinaties nav iespējams

Nederēs visos gadījumos, jo tādas Tevis minētās bērnišķīgās histērijas (kuras lieki ar sarkasmu sauc) var būt arī simptomi dažādām kaitēm vai ieilgušu traucējumu rezultāts. Jo var pienākt reize, kad nesanāks kaut kā sevi savaldīt.
Minētie simptomi, jā, ir kā pie VD, ir ieteiktas labas metodes, kā tikt galā.
šie

sasitu pudeli, un gribeju spogulus dauzít, bet kautká savaldiju sevi. Pats mazakais niecins kas ir, man uzreiz ir asaras acís.

gan nav!
Tāpēc iesaku aiziet pie speciālista.

Man ieteikums nederēs, jo?.. Paškontrole, darbs ar sevi - getting your shit together. Tas nav smieklīgi, tāpat kā pieaugušu cilvēku bērnišķīgās histērijas nav smieklīgas. Es zinu cilvēkus, kuri nespēj savākties, jo nepieņem elementāru lietu - tas ir pašu galvā un neviens cits par tādām lēkmēm nav atbildīgs, attiecīgi neviens cits nevar no tām atbrīvot Tevi. Ja ir nepieciešams koučs, psihologs, dzīves vadonis, to iesaku meklēt citur, ne šeit, bet kamēr nesāksi strādāt pati ar sevi, nekas nemainīsies. Pati teici - kaut kā savācos, savaldījos. Tātad tu vari.

Man arī reizēm uznāca tādi brīži, kad nervi gāja pa gaisu. Un tas bija visai bieži, kamēr sapratu, ka

no pārāk labas dzīves psihojam par lietām, kas no malas skatoties tomēr ir smieklīgas

Tiklīdz sev iestāstīju, ka uztraucos un bendēju nervus nieku dēļ, palika daudz vieglāk dzīvot.

Labs veids, kā panikas lēkmes laikā atgūt kontroli pār sevi, ir sākt dziļi vienmērīgi elpot un skaitīt nepareizā secībā skaitļus, piemēram, 1, 2, 3, 6, 8, 4, 11. Un tad censties to atkārtot vairākas reizes. Smadzenes koncentrējas uz sekvences ievērošanu un panika izzūd. Reāli strādā.

Man bija gan panikas lēkme ar ātro izsaukšanu, gan no vienas speciālista vizītes uzstādīta veģetatīvās distonijas diagnoze, tā ka esmu piemērs tam, ka ar pasaules redzējuma mainīšanu ir pietiekami bez jebkādām zālēm un psihoterapijas seansiem. Jā, ja nomirst tuvs cilvēks, tā tiešām ir objektīvi liela traģēdija priekš indivīda un man var atkal sākties galvas reiboņi u.c., bet pārējais... no pārāk labas dzīves psihojam par lietām, kas no malas skatoties tomēr ir smieklīgas, atvainojos.

Joga ir forša lieta, ieslēdz youtube un seko līdzi darbībām. Tam gan vajag vēlēšanos :)
Ar agresiju gan man problēmu nav, bet arī pēc dabas esmu ļoti jūtīga, bija arī visas galvas reibšanas, sirdsklauves no emocionāliem triecieniem utt. Kļuvu daudz nosvērtāka, normālāka pēc tam, kad sāku interesēties par citu problēmām- gan pagātnes notikumiem, piemēram, daudz dokumentālo filmu kādos apstākļos cilvēki dzīvoja Aušvicā, kara filmas, tāpat izglītojoties kādos apstākļos dzīvo nabadzīgie cilvēki citās pasaules malās. Un tad kaut kā pasaules redzējums mainās, ka tādas lietas kā strīdi tāds sīkums vien liekas, jo tas viss tiešām ir nieks salīdzinot ar to, kam ir jāiet cauri lielai daļai cilvēces ;)
Nevajadzēja man nekādus speciālistus, lai es lietas uztvertu vieglāk un mana nervu sistēma, kas bieži vien izraisīja dažādas fiziskas reakcijas, kļūtu stabila. Bet varbūt vienkārši uz vecumu (26) sāku kļūt viedāka.