Darba tusiņi

Es to neesmu rakstījusi tādā nozīmē.

Nu ja liekuliski ir ar prieku 1x aizbraukt ekskursijā un tad neiet uz citiem pasākumiem, kas ir strādāšana ārpus darba laika, tad tā sanāk. Biji ekskursijā, tad tagad krāso sienas :-D

NightSky, no kurienes tādu sviestu izzīdi? :D Darba devējs vispār braucienu var nepiedāvāt, tikai dekorēšanu, uz kuru nu negribi, neej, ja tev veselības problēmas. Neviens nesit nost. Pirmo reizi redzu, kā var tiešām pagriezt jebkuru vārdu tā, cik vien histēriski gribas. :D

Es pat 1x nepiedalītos talkā :-D Zinot savu muguru un kā es jutīšos pēc grābšanas, kas man ir ļooti nepiemērots darbs(mugurai), man pat prātā nenāktu uzņēmuma dēļ to darīt, jo DD tā gribas. Kas par sviestu. Un ja DD 1x uzsaucot ekskursiju domā, ka nu tim visiem jāsit plaukstas un jāskrien un visiem viņa sviestainajiem ārpusdarba pasākumiem, nu tad lai neuzsauc. Kā vispār šitāds vadītājs var šķist atbalstāms un autre liekule. Nevaru iedometies - mīļais, nebrauksim atpūsties, man atkal darba "pasākums", iešu spēlēt teātri, jo citādi būšu nepateicīga liekule :-D

Kādam arī malku krāmēt sagādā prieku, man tas ir darbs :D
Atkarīgs no apstākļiem, bet pārmest gan to nav tiesību nevienam, pat ne darba devējam. Bet es personīgi talkas un citas darba vides uzkopšanas un uzfrišinšāšanas procedūras neuzskatu par kaut ko galīgi garām. Man patīk, ja darba vide ir smuka, svaiga un sakārtota. Ja man būtu ofisa sienas kā slimnīcā, labprāt pārkrāsotu, pēc tam pati justos labāk darba telpā un tas atsauktos pozitīvi uz manu darba veiktspēju, vismaz pirko laika periodu, pec tam pierastu un apniktu :D
Tādā veida talkas ir ļoti populāras Skandināvijā, talko gan kaimiņi visi kopa, atsvaidzinot pagalmu, gan skolēni, gan darba kolēģi.ja negribas krāsot soliņu sētā, var cept pankūkas :D pec tam visiem prieks un sēta smuka.

TheOatMeal, varbūt divkosība, nezinu. :D Sienas apgleznošana nav smags darbs, kā rakstīja, grib, ka visi pielikuši roku pie dekora. Ne jau ar ceļa rulli reāli jāpārkrāso trīs stāvi. Tā arī ir morāla atpūta. Tāpat celties agrāk par darbu, vēlu mājās, kratīties kaut kur bezmērķīgi, var arī pasniegt kā nogurdinošu lietu, pēc kuras piekūsti vēl vairāk kā no darba. Tāpēc es uzsvēru, ka tas nav tik viennozīmīgi un vienos vārtos, runa ir par to, kā pasniedz šīs lietas un kā uztver autore, ar to, kas viņai patīk un kas nē. Ne kaut kādas patiesības in general par visu šo.

Man škiet, ka taisnība ir kaut kur pa vidu :D bet vai liekulība nezinu gan, pārāk spēcīgs vārds. Mana brīvdiena, ko gribu, to daru. Gribu mellu muti krāsot sienu - droši, krāso kaut visu dienu. Gribi morālu atpūtu, brauc uz LT. Gribi mājās uz dīvāna skatīties UG, dari tā. Bet ja kaut kas tiek darīts darbinieku interesēs un visi no tā gūs labumu, tad gan būtu jāpiedalās visiem, vēlams. Piemēram ja visi nolēmuši kopīgi saskrūvēt jauno ofisa virtuves iekārtu, kuru izmantos visi, tad ir jaskrūvē vīsiem, kuri iekartu izmantos. Tas tā, piemēram, lai pasniegtu pamatdomu. :D

Labsss. :D

Netaisnojies, macaw, man neinteresē ;)

meksikanka, viss, ar dūju dibināšu klubu. :D Un pati it kā neizsaki savu viedokli, pie tam vēl vairāk, kuram iebilstot, kas pat nebija tev, var saņemt šādu gudru komentāru. :D Tad jau uzraksti savu diskusiju pieteikumā, ka izteikties var tikai tie, kas nokopē tevis teikto. :D Tā uzlaboja garastāvokli. :D

meksikanka, zināju, ka ar putām uz lūpām metīsies aizstāvēties. Tā ir liekuļošana (ja kaut vai kaut kas notiktu reizi 2,3 mēnešos).

Pff.. nav vērts runāt. Spriedums ir gatavs. Un ja izsaka viedokli biežāk par vienu X vienas diskusijas ietvaros, tad tā ir taisnības izcīnīšana ar putām uz lūpām. Kā saka - kura suns nu rietu. Tu līdzīgi Dūjai esi kā piektais ritenis katrā diskusijā, maļ kaut ko uz riņķi pat nelasot.
***
Bet ļoti labi. Tu savā darba vietā vari piedāvāt DD nākt uz darbu arī sestdienās, jo izskatās, ka tāpat dirni forumā un neko lietderīgu nedari. Vari taču upurēties un spodrināt viņa uzņēmuma tēlu.

meksikanka, zināju, ka ar putām uz lūpām metīsies aizstāvēties. Tā ir liekuļošana (ja kaut vai kaut kas notiktu reizi 2,3 mēnešos). Ja brauciens, tad viss čotka, ja jāapglezno siena, nē. Tad tā nav runa par saliedēšanos, bet par atpūtu, tikai un vienīgi, lai gan arī tad ir jādodas, kaut kas jādara un ja būtu tik traki, cik aprakstīts, noteikti visu ceļu viņiem arī spēles jāspēlē, jādzied un jāzīmē uz lapiņām blakussēdētājs. Tas ir attieksmes jautājums - var pateiks, ka viss sūds, negribu iet, kā man izdomāt veidu, lai izvairītos.
Nedomāju, ka vispār tas ir uzspiests un nešķiet arī, ka autore vispār ir mēģinājusi runāt, apjautāties vai neiet, ja viņai ir tik lielas pretenzijas.
Un ja sienas apgleznošana vai teātra paspēlēšana tiek uztverts kā darbs, bet kratīšanās nez kur ceļā nē, tad attaisnojumu birums nebeidz rimties! Un vispār nekādi braucieni nav jāatmet, ne jāpiedāvā, kāda vēl necieņa, jēziņ.

No kura laika saliedēšanās pasākums ir jānopelna? manuprāt, primāri šādi pasākumi ir DD interesēs. Nu nav jātalko vairākas reizes vai jākrāso sienas, lai tik pēcāk papiņš aizvestu uz LT.

Nu ziniet, es reizēm pat draugiem atsaku, ka man jau saplānota brīvdiena (un tas plāns ir tieši gulēt līdz pusdienlaikam un tad skatīties TV - ja jūtu, ka tieši to man šobrīd vajag, ir tādas nedēļas, kad vajag un viss), un noteikti nepriecātos, ja man būtu jāpavada laiks cita ieplānotās izklaidēs brīvais laiks biežāk kā reizi ceturksnī.

Bet situācija, ja bieži (pieļausim, nav autores pārspīlētas 12 reizes gadā), bet kaut vai 6-7 reizes gadā ir jādara kaut kādas muļķības, un tad reizi gada Tev atmet braucienu, ir neciena. Un punkts. Ak mī un žē, esmu strādājusi uzņēmumā, kur bija tikai viens t.sk. saliedēšanas pasākums reizi gadā - brauciens, kopīgas vakariņas vai kas cits. Nebija ne talku, nekā cita. Un neviens nejūtas parādā neko DD, pateicību jā, tas deva stimulu strādāt labāk, cītīgāk, justies novērtētam (tāpat kā darba ir stimuli/bonusiņi a lā apdrošināšana, apmaksāts telefons/degviela). Tas ir patīkami, bet ne obligāti, bet to esamība tomēr motivē un stimulē

Tu taču saproti, ka lietderīgi un saturīgi (atļaušos izmantot šo tik populāro vārdu) pavadīts laiks, vai izbrauciens, vai grāmata, ir patīkams. Ja tas ir brauciens, kurā ir vēlme doties, tad tā ir atpūta. Loģiski, ka tur ir prieks un sajūsma, ar rūkšānu jau pietiek piecas darba dienas nedēļā. Neredzu tur galīgi nekādu liekulību, it īpaši, ja tas ir DD uzspiests atpūtas piedāvājums!
***
Es eju uz darbu strādāt, man par to maksā. Ja darba devējs grib mani "nodarbināt" MANĀ brīvdienā, tad man ir tiesības izvēlēties - sist sajūsmā plaukstas par to, ka būs svešiem tipiem sienas jākrāso tikai tāpēc, ka es strādāju uzņēmumā X, un iet krāsot tās sienas n-tās stundas un bezmaksas, vai doties braucienā, kas jā, paņem laiku, bet nodrošina man atelpu no darba. Turklāt, kā jau minēju, tā ir DD brīvā griba ko tādu rīkot un nē, bet ja Tu kaut ko rīko kolektīvam, tad nevajag cēli izbraukt no situācijas, nevis saliedējot kolektīvu, bet izmantojot to kā bezmaksas darba spēku sava uzņēmuma tēla spodrināšanai.
***
Variants, ka divas reizes cilvēki brīvdienā talko, bet trešo reizi brauc uz Igauniju arī ok.. sanāk barteris. Divreiz bezmaksas savā brīvdienā pastrādājam, trešo reizi DD uzsauc braucienu. Forši? Manuprāt, jā.

Liekulība ir tāda, ka brauciens paņem laiku un arī teātris, talka, pansionāts paņem to ārprātīgi uzsvērto brīvo laiku, kuru nu jāvelta tam. Tad, kad pašai kaut kas jādara, jāpaceļ savu spožo dibenu no krēsla, tad sākas vaimanāšana - ak mans laiks, ak cik nejēdzīgas lietas, ak man nepatīk un ak kam vispār vajag saliedēšanos. Ja forma ir cita, tad tik sit plaukstiņas. Tēma nav par saliedēšanos, par pēc darba aktivitātēm vai ko, bet par to, ka viņai personīgi patīk šāda vai tāda nodarbe. Nekādu "āprāts cik bieži, ārprāts pēc darba" te nav. Sekretāre, kurai ar visiem ir jākontaktē, tieši pat būtu ne tikai jāpiedalās, bet parasti arī jāpiedalās organizēšanā, bet ne par to stāsts. Tikai un vienīgi lietas, kuras konkrēti viņai patīk vai nē, ko attaisno ar visu citu pārējo, lai kaut kā argumentētu un izceltu sevi saulītē. Nevajag pārprast un tagad izlasīt šo ar emocijām, bet sausais atlikums rādās tāds.

ir ok, tad tiešām gribās jautāt, ja šādi apmaksāti izbraucieni būtu katru mēnesi viņa arī tāpat spurotos pretī, domāju ka nē.

Vai tiešām kāds katru mēnesi gribētu braukt kaut kādās darba ekskursijās, apmaksātās vai nē? Tas tāpat ir laiks, kas tiek atņemts ģimenei, citiem hobijiem, utt. Jā, es nebrauktu. Vienreiz var, otrreiz pēc pusgada, arī var. Bet katru mēnesi? (t)

eh, neielikās viss :D
..kādi mazāk kā 10 cilvēki, regulāri savācamies, kaut ko daram kopā, tās var būt ballītes, vecrīga, vienkārši pasēdēšanas, arī kartingi vai izlaušanās istabas, vai tml, gan pēc pašu iniciatīvas, gan arī vienkārši piedalamies darba devēja rīkotajos pasākumos. Man patīk, ka kolēģi- cilvēki, ar ko es pavadu lielāko daļu savas dienas, ir mani draugi. Man patīk, ka priekšnieks ir mans čoms, un man patīk, ka varu aiziet pusdienās ar kādu kolēģi un runāt ne tikai par darbu, bet arī par to, kas jauns dzīvē, kas uz sirds utt :D
Bet par tavu situāciju runājot, es vienkārši neietu, ja negribētu. Es vnk pa dzīvi tā dzīvoju- daru, kas patīk, nedaru, kas nepatīk :D

Tieši tagad sēdēju darbā, man aptrūkās, ko darīt, un izdomāju ieiet šeit, un re, diskusija par darbu :D
Man laikam nedaudz citādāka situācija, man ir fantastisks kolektīvs un mēs arī bieži daram kaut ko ārpus darba kopā(protams, ne viss kolektīvs, bet mūsu komanda, kādi